Kategorija: Ceļā uz Brīvību (video)
No Mestia līdz Ušguli ciemam ir apmēram 45 km bezceļa. Lielāko problēmu sagādā pielijušais, slideniem māliem pārklātais ceļš un lielie kaukāziešu sugas ganu suņi, kuri droši metas mums virsū ar vienu domu – iekost. Skrien viņi apmēram ar ātrumu 30 km stundā un seko kādus trīssimts metrus. Tad nu tajos momentos nākas braukt uz riska robežas, jo vienlaicīgi jācenšas izvairīties no kodiena un dziļajām, slidenajām, lietus pielietajām, mālainajām bedrēm. Augstāk par trešo ātrumu tikt nevar, pārsvarā jābrauc kājās stāvot, izmantojot pirmo un otro ātrumu. Ar vieglākiem močiem vispār būtu pasaka, bet arī ar “advenčeriem” nav ne vainas. Normunds ar savu BMW 1200 GS sten un pūš. Bido, Ušguli iedzīvotājs, kuram pieder arī tornis, stāsta, ka prezidenta Saakašvili projektos ietilpis ceļu līdz Ušguli ierīkot jau divus gadus atpakaļ. Prezidentam beigušās pilnvaras, un ceļa būvniecība apturēta.
Lengeria ciemats atrodas tikai viena kilometra attālumā no Mestia, bet tajā izvietojušies veseli septiņi vēsturiskie aizsardzības torņi, kurus svāni dēvē par “koshka”. Lielākā daļa no tiem pieder Guledani ģimenei un tantei Nuno, kura ar vienu no tiem ļoti lepojas.
Aiz HES sākas kalnu serpentīns, kas sniedz lielisku iespēju izbaudīt braucienu un priecāties par Kaukāza grēdas mežonīgo skaistumu. 50 km no Mestijas, ceļmalas ēstuvē, satiekamies ar poļu riteņbraucējiem, kuri minās Ķīnas virzienā. Pieredzes un iespaidu apmaiņā paiet vairākas stundas. Ēstuves saimnieki galdā ceļ vīnu un uzsāk internacionālo tostu procesu. Atteikties nav iespēju ne mums, ne poļiem. Turpat vienkāršajā virtuvītē tiek pasniegta meistarklase svānu nacionālās maizes Kupdari gatavošanā, par sastāvdaļām izmantojot mīklu un gaļu.
Patieso Odesas šarmu cenšamies sajust, kad novietojam motociklus pie kafejnīcas „Vīnes cīsiņi”, kur mēdz sapulcēties pilsētas baikeri un doties pastaigās pa vecajiem kvartāliem, ielām un kolorītajiem iekšpagalmiem, kuros veļa arvien tiek žāvēta uz šņorēm. Ejot pa Deribasovskaja ielu, nav grūti galvā izspēlēt, kā teju veselu gadsimtu šeit tika ražotas kontrabandas preces plašam patēriņam, izmantojot zem ielām izraktās katakombu šahtas un ejas, pa kurām mantas varēja nogādāt līdz ostai. Vēl astoņdesmitajos gados šeit tika saražoti 90% visā PSRS nelegāli izplatītie un visiem zināmie džinsi „Montana”, lai gan tolaik bijām pārliecināti, ka jūrnieki piegādā tos no aizokeāna.
Piecos izbraucām no bāzes mītnes - beidzot ceļojums ir sācies! Steigšus uz dienvidiem, uz siltajām zemēm, jūrām un kalniem!
Dažreiz dzīvē gadās pavērsieni, kad nākas paņemt pauzi un sagrupēties pirms nākamā soļa. Atkāpties, lai sakoncentrētos jaudīgākam ieskrējienam. 1836 projekts nav aizmirsts un ar jaunu sparu turpināsies nākamgad!
Sākot no 4. februāra 12 nedēļas katru svētdienu plkst. 20.30 Latvijas reģionu televīzijā (Re:TV) tiks demonstrēta dokumentālā piedzīvojuma filma Ceļā uz Brīvību, kas vēsta par divu latviešu piedzīvojumu meklētāju - Jāņa Kļaviņa un Anda Pikāna - ceļu ar enduro motocikliem no Rīgas līdz Melburnai piecu mēnešu garumā.
Pēc veiksmīgi aizvadītām moto ekspedīcijām ‘’2 Rati’’ sērijā Āfrikā un abās Amerikās, neformālās izglītības iniciatīvas “Brīvskolotāji” pārstāvji dodas ceļā uz Austrāliju, lai no turienes uzsāktu triloģijas noslēdzošo posmu, moto ekspedīciju “2 Rati 2 Kontinenti”. Mērojot garo atpakaļceļu no Austrālijas uz Latviju ar motocikliem, pasaules apceļotāji un moto entuziasti Mārtiņš Sils un Ģirts Vilnis pildīs skolēnu iesūtītos uzdevumus. Austrālijā plānots pavadīt divus mēnešus, kuru laikā būs jāspēj tikt galā ar vairāk nekā 120 uzdevumiem, ko iesūtījuši skolēni no 15 dažādām Latvijas skolām.
Eds mūs modina ar kafiju. Agri no rīta mums ir sarunāta tikšanās Krāslavas vecticībnieku dievnamā. Mūs sagaida Vitālijs. Senais koka dievnams nodega 2002. gadā, par laimi tika izglābtas vērtīgas ikonas. Šobrīd vietā ir uzcelts jauns ķieģeļu dievnams līdzīgs kādreizējai koka ēkai. Daudz uzzinām par vēsturi un vecticībnieku dzīvi Latgalē. Vecticībnieku skaits samazinās, bet tomēr ceram savā ceļā vēl sastapt kādus, kuri dzīvo pēc senajām tradīcijām.
„Aaaaaaaaaiziet! Jau no pirmajiem kilometriem sākas lietus, kas pavada mūs līdz pašai Koknesei. Pa nakti paliekam kempingā „Radzes” Daugavas krastā, starp Pļaviņām un Koknesi. Namatēvs Aivars sagaida mūs un paprāvo pavadītāju pulciņu ar silti kūpinātiem brekšiem.” Pirms 11 gadiem ar šādiem vārdiem un tādiem pašiem laika apstākļiem kā šodien iesākās Anda Pikāna un Jāņa Kļaviņa piecus mēnešus ilgais ceļš no Rīgas uz Melburnu ar enduro motocikliem, šķērsojot divus kontinentus un 12 valstis.