Kategorija: Lasītājs raksta

Pirms diviem gadiem uzmetu piezīmes par savu otro ceļojumu uz Norvēģiju divu vīru kompānijā ar diviem motocikliem. Ceļojuma apraksts netapa, jo nelikās, ka tas daudz atšķirsies no mana pirmā Norvēģijas tūres apraksta. Līdzšinējā moto ceļojumu pieredze ir ļāvusi daudz maz saprast, kas priekš manis ir braukšana ar motociklu, kādēļ es dodos īsos ikdienas izbraucienos, vairākas reizes sezonā viens vai kompānijā izbraucu tepat pa Latviju un “tuvajām” ārzemēm un vismaz reizi sezonā cenšos paceļot kaut kur tālāk. Galu galā, neuzskatu par vajadzīgu būt citu cilvēku laika zaglim, jo savu parādu citu ceļojumu aprakstu autoriem, ne tieši viņiem, bet nākamajiem moto ceļotājiem, jūtos pilnībā atdevis.

Sapņi un iecere 2018.gada novembrī motopower.lv ievietoja mana moto ceļojuma aprakstu *Iesācēja pirmā ceļojuma piezīmes*, kurā ir šāda frāze: ...Laika ierobežojumi un šaubas par paša pieredzi lika pirmajam ceļojumam atteikties no Grossglocknera vai Stelvio pārejas, atliekot šos maršrutus nākotnei... Tad lūk, nākotne pienāca pēc četriem gadiem septembrī. Kopš 2018.gada savu pieredzi papildināju vēl divos moto ceļojumos uz Norvēģiju 2019. un 2021.gadā, pats esmu kļuvis vecāks un mana 2012.gada Honda NC700 tuvojās cienījamiem 100 000 km noskrējiena. Divi pēdējie argumenti papildināja šaubas par nepieciešamību tik tālu dzīties, lai piepildītu sen pagājušās jaunības alkas pēc tālā un nezināmā, tomēr motivācija ceļot ar motociklu ņēma virsroku

Atskats no pagaidām pēdējā brauciena pa Maroku ar motociklu. Motobraucienam bija dzelzceļa tēmas ievirze. Diemžēl brauciena laikā Aldi piemeklēja vairākas ķēdes reakcijas saistītas ķibeles kas daļēji parādītas arī šajā video.

Godātie MOTOPOWER.lv lasītāji! Pirms gada šeit rakstīju par savu pirmo tālo un ja godīgi - ne pārāk tālo ceļojumu ar motociklu uz Augstajiem Tatriem pateicībā visiem tiem motobraucējiem, kuri šajā forumā pirms manis dalījās ar savu moto ceļojumu pieredzi. Šie apraksti man palīdzēja gūt pārliecību, ka varu veikt ko līdzīgu un iegūtā informācija ļoti noderēja savu piedzīvojumu plānošanā. Ar šo rakstiņu gribu \\\\\\\\\\\\\\\"atdot parādu\\\\\\\\\\\\\\\" visiem čaklajiem rakstīt gribošajiem ceļotājiem - pēdiņas tādēļ, ka rakstiņš drīzāk noderēs tiem moto sabiedrības pārstāvjiem, kuri tikai plāno doties uz Norvēģiju. Tik pat kā nerakstīju par pozitīvajām emocijām, kas mani pavadīja visu ceļojuma laiku, jo lai kā es necenstos šeit attēlot savas sajūtas, tikai klātbūtne konkrētajās vietās katram būs savs patiesības mirklis. Pārskatot ceļojuma piezīmes un fotogrāfijas, bija iemesls vēlreiz atgriezties pagājušās vasaras man svarīgajā un lieliskajā piedzīvojumā.

Drīzumā rakstu sērija par motobraucienu uz nomaļāku vietu vienatnē, jeb kāpēc un kas ir tas iemesls kāpēc nereti cilvēki izvēlas doties garākos motobraucienos vieni paši.

Kad izdomāju, ka atgriešanās pie motobraukšanas varētu būt man nepieciešama nodarbe, vairākas reizes uz 2 - 3 dienām iznomāju motociklu, lai noskaidrotu, vai tā nav tikai mirkļa iegriba (motocikla vadītāja apliecību ieguvu tālajā 1970.gadā). Pasākums bija nedaudz riskants seno, šodien maz derīgo iemaņu un trūcīgā ekipējuma dēļ, tādēļ vizinājos visai piesardzīgi, tomēr tas bija pietiekami, lai pārliecinātos, ka jaunībā neesmu pietiekoši izvizinājies. Nākamais solis bija ekipējuma un motocikla iegāde. Iepriekšējās sezonas sākumā nopirku 2012.gada Honda NC 700XA - aparātu, kura gaitas īpašības atbilst tā pašreizējā lietotāja vecumam (51 Zs, 62 Nm) ar visai augstu drošību (ABS, kombinētās bremzes). Pieredzes iegūšanai pirmajā sezonā pa Latviju un vairākiem izbraucieniem pa Lietuvu un Igauniju tika nobraukti ap 8000 km.

Grūti pat aptvert laika ātrumu ar kādu tuvojas izsapņotais mirklis, kad mēs, Rolands un Kitija, sēdīsimies tik iemīļotā motocikla (Patrika) mugurā un dosimies līdz šim visgarākajā, laika un attāluma ziņā, ceļojumā mūsu dzīvēs, mēs to saucam par Ceļojumu apkārt Zemeslodei. Mūsu sirdīs un galvās valda tik neizmērojams prieks un satraukums par to, ka brīžam liekas- mūsu sirdspuksti tūlīt, tūlīt pārvērtīsies patīkamā straujā motora klaudzoņā.

Papildināts raksta apakšā ar attālumiem un kartēm.

Pēc vairāku personu pamudinājuma rakstu šī gada atziņas saistībā ar moto dzīvi. Jau astoņus gadus braucu ar motociklu pa dažādiem segumiem un distancēm. Uzskatu sevi par „neagresīvu braucēju” kaut arī Vācijā uz autobāņa (nav ātruma limits) esmu braucis uz 160km/h. Vienā dienā esmu nobraucis 1000 km, bet …