Tā kā pagājušajā ziemā bija brīvs laiks, kā arī esmu iekrājis šādu tādu informāciju, tad nolēmu, ka ir pienācis laiks padarboties ar motociklu motoru galvām. Tā kā motora ķēde ar man likās par skaļu, tad izvēle krita uz manu šosejnieku Honda CBR 600F4i. Tiesa to jau var pieskaitīt pie padzīvojušiem močiem, jo noskrējiens bija vairāk par 45 000 km kad nopirku (lūdzu, šo teikumu neatcerēties, ja moci vēlāk pārdošu), bet tā kā iepriekš man ar bijušas Hondas ar vēl lielākiem noskrējieniem un bez motoru problēmām, tad plēsu vien vaļā. Paldies Arčam pa izbrīvēto stūrīti servisā.
Lai tam visam būtu jēga, rudenī uzliku moci uz MotoGear.lv stenda 333 trasē un nomēriju jaudu kāda bij motoram pirms manas iejaukšanās. Protams, ar cerību, ka būs vairāk
Plāns izdomāts šāds. Noņemt galvu, nočekot kā vārsti slēdz, samērīt ieplūdes kanālus un tos uzlabot, salāgot galvas ieplūdes kanālu ar savienojošajām gumijām un šprici. Tad pie reizes arī notīrīt virzuļus, degkameru un to nedaudz uzlabot. Kā arī padarboties ar ieplūdes kakliem, salāgot un nedaudz pārtaisīt. Iepirku manuāli (ir no neta nokačāts, bet grāmata rokā tomēr likās labāk), Dremel darbarīkus un daļas – jaunu sadalenes ķēdi, jaunas sveces, vēl vienus ieplūdes kaklus, galvas blīvi, aizdedzes zvaigzni ar par 4⁰ paārtinātu aizdedzes leņķi. Noderīga lieta vecāku gadagājumu motoriem, ko dzen pa trasi ar lieliem apgriezieniem, jo standartā aizdedze ir par vēlu. Uzlabo moča dinamiku un max jaudu. Diemžēl notestēt nesanāca, jo pārdevējs atsūtīja no F4, bet F4i zvaigznes viņam nebija ko samainīt. Un tad jau arī tuvojās motora salikšanas laiks un vairāk no citiem nesūtīju.
Pirms galīgas izjaukšanas samērīju arī kompresiju (paldies Svariņam par aizdoto mērinstrumentu). Trijos cilindros 11,5 un vienā 11,8. Hmm, gana labi daudz pieredzējušam motorītim.
Nu ta galvu nost!
Njā, salēju ieplūdes/izplūdes kanālos petroleju, nedaudz, bet sūcas gar vārstiem, tātad būs jāpieslīpē, par laimi dzelzs vārsti un varēšu tikt saviem spēkiem galā. Samērīju ieplūdes kanālus, ohoho darbiņš būs. Nu ta ķēros klāt. Izpulēju izplūdes kanālu, tiesa tad vēl nebija pilns komplekts ar instrumentiem, tad tāds puspulēts sanāca. Un tad pie ieplūdes, ar lielām cerībām
Te arī rezultāts bildēs
Te sēžas vēl nav pieslīpētas.
Nedaudz māksla:
Jā, var jau ieplūdes vārstu vadīklas noslīpēt līdz ar kanāla virsmu, bet pirmajā reizē to nedarīju, jo tad vajadzēs vadīklas pārtīrīt. Un ari papildus stress, jo vadīkla tad īsāka. Bet nu Hondai tās vadīklas smuki tā nedaudz tikai izlien, reku nākošajā bildē labāk redzams.
Zinu, īstie motoru tjūnēšanas spečoki var nolikt katru bildi, bet pats jutos apmierināts
Vārstu slīpēšanai izmantoju nevis pareizo rokas instrumentu, bet elektrisko skrūvpistoli, galā urbīts, tam virsū gumijas pipļuks (atvainojos par izteicienu), ko var nopirkt pa 7 sant. aptiekā. Atrodams sistēmās pie pašas adatas ir tāds biezs, lipīgas gumijas cilindrs. Ļoti labi darbojas. Un otru galu tā p.. gumijas izstrādājuma uzmauc uz vārsta kāta (pirms tam ieliekot vārstu jau galvā). Slīpēšanas pastu virsū un 3x uz vienu pusi, 3x uz otru, ar pirkstu vārstu piespiež. Bļin, 16 vārsti, ir ko noņemties. Nu vispār laiks aiziet daudz. Liekas 2 nedēļas pilna darba laiks sanāca. Tas tikai līmēt, slīpēt, pulēt, urbināt. 600niekam jau tās lūciņas maziņas, nekur lāga nevar tikt klāt.
Bet nu darbiņš padarīts
Tad vēl salāgoju gumijas ar kanālu. Nu baigi līdzeni sanāca, pārvelc ar pirkstu, i nevar just salaiduma vietu, pašam prieks pa visu seju!
Nu ko, jāliek tik kopā. Manuālis ir, dinamoatslēga ar. Muzons pie Arčas ar pareizais, prieks darboties!
Tā galva virsū, uzlieku smuki pielāgotās gumijas, vēlreiz pārvelku ar pirkstu un nopriecājos. Lieku virsū šprici .. jb .. b .. gumijas ta nāk par 180⁰ pagrieztas otrādi. Nu, protams, pagriežu pareizi, tur kantīte, tur. Ieplūdes kanāli stāvi uz leju, ja slīpēšu viss piebirs ar alumīnija un gumijas skaidām, var jau aizbāzt, pielikt putekļsūcēju, bet izlēmu, ka atstāšu nākošgadam sēklai.
Tad samērītas un izlabotas vārstu atstarpes, vēl pāris nervus bendējoši pārpratumi ar otrādi uzliktu to pašu nelaimīgo aizdedzes zvaigzni un kārtīgi galvā neiesēdušos vienu izplūdes kolektora trubu,
Un rūc!!!
I pašam izklausās toč ka daudz labāk griežas!
Nu tad uz stendu!
Un te rezultāts
Nē, nē, sarkanā līnija bija rudenī un zilā ir pavasarī!!! Augšējās līnijas ir jauda, apakšējās ir griezes moments.
Tātad 6 zs max power klāt, it kā nav baigi daudz (patiesībā pat cerēju uz vairāk), bet vislielākais ieguvums ir pie 10 000, tur klāt ir 10 zs! Kā arī max griezes moments tagad ir pie 10 000. Ideāli, jo ar apmēram 10 štukām izeju no līkuma. Kā arī tuvu pie 10 nokrīt apgriezieni pārslēdzoties uz augšu. Pie 6 000 gan tāds dīvains piedēklis uz leju, bet mani tas neinteresē, jo šos apgriezienus neizmantoju.
Nevarēju vien nogaidīt, kad tikšu uz trasi.
Beidzot sākās silts laiks. Trase. Pašam jau likās, ka iet mocis lupatās, bet nu visu ziemu braukāju tik ar 40 zs, tā ka tas jau ir mānīgi. Bet tagad varu droši apgalvot, ka motors iegriežas daudz labāk, taisnēs neatpalieku no jaunākiem 600 modeļiem, kuriem standartā ir par kādiem 15zs vairāk nekā mani standarta 110zs uz motoru. Tiesa, jaunajam R6 taisnēs netieku līdz. 24 zs atšķirību tomēr jūt Kā arī motors ir palicis daudz elastīgāks, ja kļūdos līkumā ar pārnesumu (piemēram, Biķeros Elkoni eju ar 2.robu, bet kļūdas pēc metoties uz leju no 5tā paliek 3ajā), tad motors izceļ arī ar augstāku pārnesumu. Pagājušo gad bez pārslēgšanās pareizajā robā nebij domas braukt, tad tagad domāju, ka laiks ko zaudētu pārslēdzoties, būtu lielāks nekā paātrinājuma zaudējums ar augstāku robu.
Ko lai saku, patiešām esmu apmierināts ar sasniegto rezultātu.
Šis mocim nebija vienīgais uzlabojums. Turpinājums sekos.