Moto gaismu eksperiments: tuvāk skaidrībai

Augusta sākumā Latvijas lielākais motociklistu interneta forums MOTOpower.lv sarīkoja pirmo moto gaismu testu nolūkā noskaidrot, vai un kā motociklu lukturi ietekmē autobraucējus un pašu motobraucēju drošību.

Lai arī ar lukturiem nevar ne uzbraukt, ne nogriezt ceļu, moto un auto braucējiem tas ir pirmais saskarsmes punkts un nereti arī domstarpību cēlonis. Iemesls tam ir dažādas pieredzes un viedokļi abās nometnēs.

Autovadītāju starpā populārs ir ieskats, kā motociklu tālās gaismas žilbina un ir bīstamas satiksmei. Daļa motociklistu uzskata, ka viņus pamanīs vienīgi tad, ja tie lietos tālās gaismas. Diskusijām par šo tēmu nereti ir emocionāls raksturs, un tas ir saprotami – runa ir par veselības un dzīvības drošību.

Cits būtisks aspekts šajā kontekstā ir modificētu vai noteikumiem neatbilstošu lukturu lietošana. Spēcīgākas spuldzes, nestandarta lokizlādes spuldzes, pārveidoti kreisās puses kustības lukturi nereti tiek minēti kā riska avots, bet – kā ir patiesībā?

Lai rastu lielāku skaidrību un, cerams, dotu pamatu moto un autobraucēju labākai savstarpējai sapratnei, MOTOpower Biķernieku kompleksajā sporta bāzē sarīkoja praktisku eksperimentu.

Eksperiments – kā dzīvē

Mūsu uzdevums bija rast atbildes uz diviem jautājumiem:
1) kādi lukturi ir traucējoši autovadītājam diennakts gaišajā laikā?
2) ar kādiem lukturiem autovadītājs motociklistu pamana vislabāk?

Lai testa apstākļus maksimāli tuvinātu reālām dzīves situācijām, MOTOpower Biķernieku trases starta–finiša taisnē izveidoja 200 m (100 + 80 + 20) garu posmu, kas atgādina divvirzienu ielu vai ceļu.

Ielas vienā galā tika novietots vieglais pasažieru auto, aiz tā apvidus auto, bet pretējā kustības joslā vēl viens vieglais, kura vadītāja uzdevums bija skatīties spoguļos. No distances otra gala, apstājoties pie 200, 100 un 20 m atzīmes, divos piegājienos startēja motociklisti, katrā pieturā ieslēdzot tuvās un tālās gaismas.


Tā kā cilvēks nav īpaši uzticams mērinstruments un rezultātiem neizbēgami būtu subjektīvs raksturs, eksperimentā tika iesaistīti uzreiz pieci autovadītāji, kuriem eksperimenta gaitā vajadzēja mainīt vietas nosauktajos auto. Novērojumu fiksēšana noritēja, aizpildot anketas, katrā eksperimenta distancē sekojot gradācijai:

a) grūti pamanāms; b) pamanāms; c) labi pamanāms; d) traucējošs; e) bīstams satiksmei.

Eksperta lomā piedalījās speciālists Mārcis Kārkliņš no Rīgas tehnisko apskašu stacijas (CSDD/Auteko). Viņa uzdevums, ņemot palīgā apskatēs izmantojamo gaismu testeri, bija novērtēt, vai iesaistīto motociklu lukturi ir pareizi noregulēti.

Kreisie lukturi? Soli uz priekšu!

Lai novērtētu iespējamo atšķirību starp standarta un citiem lukturiem, MOTOpower publicēja uzsaukumu pieteikties piecās lukturu kategorijās:

A – standarta;
B – standarta ksenona;
C – modificēti, bet atbilstoši noteikumiem (stiprākas spuldzes);
D – noteikumiem neatbilstoši (kreisās puses kustībai, patvaļīgi pārveidojumi u.c.);
E – nestandarta ksenona.

Atsaucās cilvēki ar šādiem močiem:

Rezultāti: to visu mēs jau zinājām?

Noslēdzot novērojumus, MOTOpower ieguva desmit anketu, no kurām tika apkopoti vidējie rezultāti, atsevišķi paturot dalījumu pa auto posteņiem.

Skaitļi tabulā nozīmē motociklu skaitu, kas atbilda noteiktam vērtējumam noteiktā distancē. Vērīgākie pamanīs, ka dažos griezumos noapaļošanas dēļ punktu summa nav 20, kam gan, uzskatām, nav izšķiroša nozīme.

Tomēr cipari ir cipari, bet reālā dzīve – pavisam kas cits. Turpinājumā MOTOpower versija par to, kā interpretēt iegūto informāciju, vai un kā tai būtu jāmaina motociklistu lēmumi ikdienas satiksmē.

Vieglais pasažieru auto, vidējais rezultāts, vērtēja 5 cilvēki


Pēc nelielas diskusijas mēs nonācām pie secinājuma, ka datus, vispirms visu informāciju sadalot tuvajās un tālajās gaismās, ir jāskata divos griezumos – pēc vērtējuma gradācijas un pēc distances. Tādējādi mēs redzam, kurā kopā, piemēram, tuvajās- “pilsētas” distancēs “pamanāms” + “ labi pamanāms” ir visvairāk punktu. Tajā pašā laikā,
tālās gaismas šādos apstākļos kļūst traucējošas.

Vēl viens saistīts parametrs ir braukšanas ātrums, kas atšķiras pilsētā un uz šosejas. Piemēram, pie ātruma 50 km/h “grūti pamanāma” tuvā gaisma pārvērtīsies “pamanāmā” vai “labi pamanāmā” ilgākā laikā nekā uz šosejas. Vai, piemēram, tālā gaisma būs “labi pamanāma” ārpilsētā tālajā distancē, un tas, ņemot vērā ātrumu, ir pozitīvi. Taču pilsētā tā viegli var pāriet no “labi pamanās” uz “ traucējošu” vai pat “bīstamu”, un, braucot lēni, žilbināt ilgāk.

Vēl jāņem vērā, ka laiku, kādā izmainās pretīmbraucošs transports, protams, nosaka abu satiksmes dalībnieku ātrums. Taču, izsakot eksperimenta distances sekundēs, mēs vismaz gūstam priekšstatu, cik laika paliek reakcijai un manevriem. Piemēram, braucot 200 m 50 km/h, var pārdomāt ne tikai lukturu problēmas, bet pusi dzīves, savukārt, ar 130 km/h nolidojot 20 m, var nepietikt laika pat padomāt, ka vajadzēja padomāt. Un tā – kādi ir secinājumi?

Laiks sekundēs eksperimenta distanču paveikšanai:


Par labu tuvo gaismu lietošanai runā tas, ka tās nevienā gadījumā nav atzīmētas kā bīstamas un tikai divas reizes minētas kā traucējošas. Pilsētas braukšanai īpaši aktuālajās 100 un 20 m distancēs tuvās gaismas viennozīmīgi savāc lielāko punktu skaitu, skatot kopu “pamanāms” un “labi pamanāms”. Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka pilsētas apstākļos tuvo gaismu lietošana, ja runā par drošību, ir pilnīgi pietiekama, turklāt tā nav nav apgrūtinoša autobraucējiem. Tomēr tuvajām gaismām var būt trūkumi ārpilsētā, jo 200 m distancē 11 no 20 reizēm tās novērtētas kā grūti pamanāmas.

Par labu tālo gaismu lietošanai runā rezultāts gradāciju griezumā, kur neatkarīgi no distances liels vai lielākais punktu skaits ir iekritis tieši kategorijā “labi pamanāms”, turklāt tālajā distancē kā “grūti pamanāms” tālās gaismas parādās tikai vienu reizi. Tas izskaidro un zināmā mērā attaisno daudzu motociklistu ticību tālo gaismu lietošanai. Tomēr ir acīmredzams, ka efektivitāte ir panākta uz autobraucēju rēķina, jo jau vidējā distancē trešdaļa motociklu kļūst “traucējoši”, nemaz nerunājot par tuvo, kur vairāk nekā puse ir “traucējoši”, bet trīs ir “bīstami satiksmei”.

Kas vēl šeit būtu jāņem vērā? Iegūto datu kontekstā, analizējot ikdienas situācijas, var pieņemt, ka pilsētas apstākļos “traucējoši” un “ bīstami satiksmei” lukturi papildu risku var radīt tādēļ, ka pēc apžilbināšanas vadītājs īsu brīdi neredz neko, un tam var būt traģiskas sekas.

Īpašu piesardzību ir jāizrāda tiem motociklistiem, kas brauc ar tāda tipa močiem, kam standarta gaismas nav spēcīgas. Piemēram, mazo enduro īpašniekiem, īpaši pasliktinātas redzamības- lietus, biezas miglas apstākļos tālās gaismas varētu būt ļoti vēlamas.

No torņa un spogulī: ko redzam?

Tā kā apvidus auto un pie atpakaļskata spoguļiem bija mazs vērtētāju skaits, rezultātiem ir drīzāk informatīvs raksturs un atsevišķus komentārus mēs tiem neveltīsim. Gribam pievērst uzmanību tikai tam, ka atšķirības rezultātos nav radikālas.

Apvidus auto, vidējais rezultāts, vērtēja 3 cilvēki


Atpakaļskata spogulis, vidējais rezultāts, vērtēja 2 cilvēki

Labie un sliktie moto

Līdz šai vietai mēs runājām par apkopotu datu vidējiem rādītājiem, taču – kuri motocikli individuāli bija vislabāk pamanāmie un kuri lielākie žilbinātāji? Mēs tabulās sameklējām tos močus, par kuriem vērtētāji bija vienisprātis visbiežāk. Atbilde ir pārsteidzoša: izrādās, vieni un tieši paši moči var būt abās lomās!

Īpaši izcēlās šādi motocikli:

Standarta lukturi: Aprilia RSV4 (#6, oriģinālā numerācija), kas ar tuvajām gaismā bija “labi pamanāma”, bet ar tālajām uzkrītoši “traucējoša” un “pat bīstama”. Auteko eksperta vērtējums: stars mazliet par augstu.



Standarta lukturi: Ducati 1098S (#12) izcēlās izteikti pozitīvi ar tuvajām gaismām, ar tālajām īsajā distancē gan dabūjot izteiktu “traucējošs” novērtējumu. Toties neviena punkta “bīstams satiksmei”. Auteko eksperta vērtējums: stars mazliet par augstu.



Noteikumiem neatbilstoši lukturi: Kawasaki ZX6–R (#13), kas tumsu kliedē ar t.s. angļu lampu, ir “labi pamanāms” ar tuvo gaismu tālajā un vidējā distancē, taču tuvajā distancē motocikls ir “traucējošs” un “bīstams”, vienalga kurā režīmā strādā lukturis. Arī Auteko eksperta slēdziens skan bargi – bīstams satiksmei.



Modificēti lukturi (spēcīgāka spuldze): BMW K 1200 R (#18) izcēlās kā “pamanāms” un “labi pamanāms” ar tuvajām gaismām, ar tālajā gaismām negatīvu novērtējumu saņemot tikai vidējā un tuvā distancē. Eksperta atzinums – viss kārtībā.



Nestandarta ksenons (noteikumiem neatbilstošs): Kawasaki Z1000 ar neatļautu tuvās gaismas lokizlādes spuldzi izrādījās “pamanāms” un “labi pamanāms” tālajā un vidējā distancē gan ar tuvajām gan tālajām gaismā. Tomēr Z1000 izteikti negatīvi izcēlās 20 m distancē ar tālajām gaismām. Eksperts: tuvā gaisma žilbina, tālā gaisma – par augstu.



Interesanti, ka novērtējumu – ideāla gaisma un stars – Auteko eksperts devis tikai vienam motociklam – BMW K 1200 GT ar standarta ksenona lukturi. Skatot kopumā, 10 no 20 motocikliem Auteko vērtētājs devis atzīmi “labi pamanāms”.


Visu spilgtumu mērījumu tabulas:



Lejupielādēt PDF formātā

Bet kā ar apdzīšanu..?

Papildus eksperimentam 200 m distancē MOTOpower veica vēl vienu minitestu, kas imitēja braukšanu vienā rindā, diviem auto esot priekšā un mocim aizmugurē. Šoreiz nolūks bija noskaidrot, kad pirmā auto vadītājs motociklu pamanīs labāk – ar tuvajām vai tālajām gaismām. Kā redzams no foto: pamanāmības ziņā rezultāts ir par labu tālajā gaismām, tomēr var arī te var rasties jautājums, kāpēc autovadītājam jāsamierinās ar lāzeru spoguļos.

Slēdziens

Vadoties no šajā eksperimentā iegūtajiem rezultātiem, mūsu slēdziens ir tāds: ja liek vienādības zīmi starp pamanāmību un satiksmes drošību, tad diennakts gaišajā laikā, labas redzamības apstākļos, pieņemot, ka visi brauc vairāk vai mazāk atbilstoši satiksmes noteikumiem, pilnīgi pietiek ar tuvo gaismu lietošana – autovadītāji motociklistus redz un tajā pat laikā netiek apžilbināti. Tas, protams, palīdz labāk saprasties!

Tiesa, šis secinājums, pirmkārt, ir attiecināms uz satiksmi pilsētā ar motociklu, kam ir pareizi noregulēts lukturis. Citās situācijās, piemēram, ārpus pilsētas vai, braucot ar vājas gaismasspējas lukturiem, motociklistam atbilstoši apstākļiem pašam ir jāizlemj, kā braukt ir drošāk.

Vēl viena diskusija, kurai eksperiments vismaz daļēji pielicis punktu, ir par standarta lukturiem un noteikumos neatļautiem ksenona lukturiem. Šoreiz izrādījās, ka rūpnīcā uzstādītas gaismas var būt superefektīvas, un nekāds tūnings tās labākas nepadarīs.

Visbeidzot jāsaka, ka šis eksperiments pa īstam būs pabeigts tad, kad tas MOTOpower kļūs par diskusiju tēmu, un katrs, kas tajā piedalīsies gūs kaut kādas pielietojamas atziņas gan par motociklu gaismas tehniku, gan braukšanas kultūru.

Mārcis Kārkliņš (Auteko & Tüv Latvija): no šī testa varam secināt, ka visefektīvākais veids, kā likt citiem satiksmes dalībniekiem sevi pamanīt, ir sekot līdzi sava motocikla gaismu regulējumam, jo tas ir motocikla galvenais „ierocis”. Pēc testa rezultātiem var secināt, ka lokizlādes spuldžu uzstādīšana (tam neparedzētos lukturos) un oriģinālo lukturu pārveidošana ne vienmēr uzlabo motociklista pamanāmību, bet gan apgrūtina pretimbraucošā transporta līdzekļa vadītāja redzamību.

Pārbaudot testā iesaistīto motociklistu gaismu stāvokli, varēja secināt, ka tikai pusei transporta līdzekļu gaismu stāvoklis bija atbilstošs tehnisko noteikumu prasībām, kas arī atspoguļojās motociklu pamanīšanā no pretimbraucošo auto vadītāju puses. Secinājums – sekot līdzi oriģinālajam motocikla apgaismojuma stāvoklim, nevis mēģināt to uzlabot!

Cik pietrūka līdz īstai zinātnei?

Varbūt pamanījāt, ka vārds “tests” šajā ziņojumā parādās vien pāris reižu. Tas tāpēc, ka, strikti ņemot, metodē bija daži caurumi. Piemēram, 20 motocikli nevar veidot tā saukto izlasi un secīgi pilnīgu Latvijas mototehnikas pārstāvniecību. Otrkārt, eksperiments norisinājās pēc 19:00, kā dēļ gaismas atšķirības, iespējams, bija nedaudz par lielu. Ceturtkārt, atkārtojumu skaitam vajadzētu būt lielākam.

Bet! No otras puses, mūs uzskatām, ka eksperimentā piedalījās aktīvi motociklisti, kas tiešām daudz brauc, turklāt uz pretīmnākošo transportu mēs taču skatāmies ar acīm, nevis mērinstrumentiem. Agrāk, cik mums zināms, šādu eksperimentus neviens nav veicis, un mēs domājam, ka tas ir vērtīgs solis pretī apzinātai (un varbūt apzinīgākai) braukšanai.

Kā varētu notikt nākamais vai cits eksperiments? Mēs gribētu papildināt metodiski pārdomātus subjektīvos novērojumus un sasaistīt vairāk dažādu parametru, piemēram, noskaidrot, kā atšķiras dažādu tipu lukturu gaismas spilgtums, kādus tieši gaismas kūļus met dažādi lukturi, un, lai to īstenotu, eksperimentam būtu jākļūst daudz tehniskākam. Tomēr tas viss ir darāms!

Paldies!

Paldies BM Auto, BMW, MINI un BMW Motorrad pārstāvim, kas augstu vērtē auto un moto braucēju drošību! BM Auto eksperimenta vajadzībām nodrošināja vieglo pasažieru auto – jauno BMW 5. sēriju!

Atsevišķs paldies Diānai Gaidašai un Robertam Ozoliņam, kurš uz eksperimentu atveda privāto BMW motociklu!

Paldies Mārim Ozoliņam, Biķernieku sporta kompleksa direktoram, par teritorijas atvēlēšanu komplektā ar piloniem!

Paldies Auteko darbiniekam Mārcim Kārkliņam, kurš bez atlīdzības un ārpus darba laika veica eksperimenta dalībnieku motociklu novērtēšanu!

Paldies Mārcim Priedem par eksperimenta fotografēšanu!

Paldies MOTOpower gaismu tiesnešiem par nevaldāmu precizitāti un pacietību!

Paldies MOTOpower dalībniekiem par atsaucību un augsto organizētību eksperimenta laikā!