2011. gada jāņu gaziens.
Nekas īpaši netika plānots, bet tika izmantotas visas brīvdienas kārtīgam pabraucienam pa Latvijas lejas daļu. 70% no brauciena notika pa zemes ceļiem.
Bija tak jāpārliecinās kāds izskatās papardes zieds Latgalē.
Pirmā nakts mītne. Kempings pie Jēkabpils, ja pareizi atceros, tad 2ls no telts (cenā tika iekļauta arī malka un dzeramais ūdens).
Pa nakti lija lietus, bet tas netraucēja, jo visi bijām zem plēvēm. No rīta lietus pierima, taču pa nakti bija paspejis izliedēt vienam mocim riepā caurumu.
Remonta darbi pirms brauciena. Jāpiebilst, ka šī bija tikai pirmā liksta.
Jāpiemin, ka braucot pa Daugavas kreiso krastu no Jēkabpils līdz Dpilij tiltu nav, ir tikai mazas pārceltuves.
Aiz Daugavpils tiek ievērtēts skatu tornis. Iespaidīgs un labs skats no augšas paveras. Ir vērts iekļaut apskatāmo objektu sarakstā.
Man liekas, ka šāda ainava ir redzama vienā no mūsu valsts naudas zīmēm, tika neatceros kurā.
Nokrāmētie rumaki.
Karte
Pa ceļam uz Lauderiem notika otrā kļūme. Āfrika sāka nenormāli šaut un izdzisa. Kā izrādījās, tad problēma bija puvums vados. Izolācija nosvila un vadi sadega, kā rezultātā 15 minūtes vajadzēja, lai novērstu radušos problēmu.
Un te sekoja nākamais akrobāta triks. Apmēram pie 110kmh līkuma/kalna izejā mani uzmānīja blakus braucošais motociklists ar savām bremzēm kā rezultātā es pārsālīju ar savējām, rezultātu Jūs redziet. Šļūciens pa zemi apmēram 30 metru. Paldies visu varenajam, ka nepārsita pāri.
Kā redzams, tad kritienā visvairāk cieta mana kreisā kāja un lietus plēve. Pārējie bija sīkumi.
Nākamais apskates objekts bija netālu no kritiena. Ļoti labs skats paveras no torņa augšas,visapkārt ezeri. Mani, protams, tas neinteresēja, jo jutu, ka kāja zābakā sāk pampt.
Vismaz varēju pagulēt pie skatu torņa.
Nākamā naktsmītne un Jāņu vakars. Esam Lauderos, ļoti tuvu terehovas robežpunktam. Jāņu noskaņojuma nebija, jo papildus sāpošajai kājai, odi bija gatavi no pieres acis izēst. Nelīdzēja nekāda veida pūšamie līdzekļi.
Nākamajā diena bija īss pārbrauciens līdz Rēzeknei. Pie pašas Rēzeknes ir skaista atpūtas vietu Untumi, ja nemaldos.
Vienīgais mīnuss, zaglīgs sunīts, kas centās nozagt visu, ko varēja panest.
Kāja ir burvīga, pats nespēju vien nopriecāties.
Otrais Jāņu piegājiens.
No rīta tika izmantota iespēja izjāt, kur es neizmantoju.
Nākamais apskates ojekts Rugāji. Tik tuvu briežus reti sanāk redzēt.
Lielākie bomzīši bija pat nekaunīgi.
Brauciens līdz Rugājiem bija briesmīgs. Lietus gan nelija, bet pirms brīža bija kārtīgi nolijis kā rezultātā, grantenes virsējā kārta bija atlijusi un braukšana bija šausmīgāka nekā pa puņķiem. Jāpiebilst, ka man katra atruma pārslēgšana maksājā diezgan lielas sāpes.
Kopumā pabraucām labi.Neatceros cik kilometrus nobraucām, bet 1000 nebija. LAtgale ir enduro moču paradīze, jo zemes ceļi nav jāmeklē, tie paši mūs atrod. Gan jau, ka braucot ar mašīnu es par šādu situāciju nebūtu sajūsmā.