Šis ceļojums tika plānots un realizēts kā kompromiss starp radu apciemošanu, ģimenes plezīra ceļojumu ar mazo un nopietnu moto ceļojumu.
Rezultātā dzima šāds plāns - par cik radi dzīvo Šveicē, tad galamērķis ir Alpi. Sieva un mazais lido ar lidmašīnu uz turieni un atpakaļ, bet es ceļu mēroju ar motociklu. Paciemojamies un pēc tam mazo atstājam radiem pieskatīšanai, bet paši ar sievu vizināmies pa Alpiem un vēl šur tur. Vienkārši un ģeniāli
Šo galeriju veidošu nedaudz savādāk kā iepriekš redzētās ceļojumu galerijas. Par cik braucot ceļojumā, pēc sievas ierosinājuma, es cītīgi rakstīju dienasgrāmatu, tad galerija tiks veidota uz tās bāzes un to papildinās bildes un daži mani komentāri. Godīgi sakot, pašam bija interesanti pārlasīt savus pierakstus pēc vairākiem mēnešiem. Atsauc atmiņas un pārdzīvotās emocijas, un es ceru, ka tiem, kas šo visu lasīs nebūs garlaicīgi un mans darbs nebūs veltīgs.
Īsumā par ceļojumu: Kopā 2 nedēļas, aptuveni 7 tūkstoši km un 8 valstis. Kartē varat redzēt aptuveno maršrutu kāds tika izbraukts.
25.06.11.
Ir pēdējais vakars pirms izbraukšanas. Saspringums ir liels un nervi ir nedaudz uzvilkti. Viss jau ir sapakots un sagatavots, bet domās vēl un vēl eju visam cauri. Zinu, ka tas viss izgaisīs brīdī, kad uzsēdīšos uz motocikla un sākšu braukt. Tad vairs neko mainīt nevarēs un būs tikai jābrauc.
No idejas par ceļojumu līdz šim brīdim ir pagājuši aptuveni 7 mēneši. Šajā laikā ir daudz sapņots un domāts. Beidzot es varēšu braukt...kopā 2 nedēļas un 7-8 tūkstoši kilometru. Nekad neko tādu neesmu darījis, bet esmu sapņojis par to jau gadus 10.
Mocis ir tik ļoti nokrauts, jo es vedu arī sievas pilno ekipējumu.
26.06.11.
Pirmā diena pievarēta. Sākumā satraukums, bet dienas otrajā pusē jau jūtos ļoti komfortabli un no sirds baudu braucienu.
No rīta Lietuvā trāpu biezā miglā un pēc tam lietū, bet iebraucot Polijā laiks uzlabojas un braukt ir patīkami.
Polijas benzīntankā man mēģina notirgot binokli un vēl viens kadrs prasa naudu. Binokli nepērku un arī savu naudu paturu sev
Polijā braukšana ir diezgan agresīva un ātra, bet es labi iejūtos satiksmē un varu teikt, ka temps man it patīkams. Starp citu, no rīta izbraucu par 2 stundām agrāk nekā plānoju, jo mazais slikti guļ un pašam arī miegs nav nekāds ciešais. Līdz ar to viesnīcā esmu jau ap 17:00 un tas nozīmē, ka uz moča pavadītas 14 stundas.
Rītdiena nesolās būt vieglāka, jo gps rāda, ka mana maršruta veikšanai vajadzīgas 18 stundas, bet es esmu cerību pilns to izdarīt ātrāk. Starts plānots ap 8:00 un ceru, ka ap 20:00 būšu Austrijas viesnīcā.
Beidzot sāku aptvert sava ceļojuma lielumu, jo plānojot uz kartes viss ir daudz vienkāršāk.
Ar moci viss kārtībā un, Dievs dod, lai tā ir līdz ceļojuma beigām.
Lietuvā.
Viesnīca Polijā.
27.06.11.
Brīnišķīga diena. Laiks visu dienu ir lielisks - saulains un silts. Nobraukti ap 850 km tieši pa 12 stundām. Minūte minūtē.
Ceļš daudz interesantāks kā vakar. Divas reizes nomaldos, bet mana Navija (gps) izved mani uz pareizā ceļa. Atlikušie Polijas kilometri bija labāki, labāks un ainaviskāks ceļš.
No Čehijas neko daudz neredzu, jo nav laika-jābrauc. Bet kā valsts, tā par sevi atstāj labu iespaidu. Gribētu tur kādreiz atgriezties un izpētīt to rūpīgāk.
Austrija-no sākuma ne ar ko neatšķiras no Čehijas, ja nu tikai ar to, ka katra otrā mašīna nav Škoda Kādi 170 km līdz viesnīcai sākās kalni un es esmu tādā laimes sajūtā, ka nejūtu vairs pat nogurumu. Visu laiku braucu un neticu savām acīm. Ceļi, tilti, tuneļi, kalni utt. To nevar aprakstīt. Tas ir jāredz un jāizbauda.
Rīt man tāda solās būt visa diena + rīt vakarā satikšu savējos, kas mani jau gaida Šveicē. Rīt ir jābūt ļoti labai dienai.
Mocim atgadās maza ķibele ar gāzes sviru, bet lai to salabotu man vajag tikai divas minūtes.
Šodien no satraukuma vairs nav ne miņas un jūtos kā zivs ūdenī.
Tikai uz priekšu
pirmie kalni.
mistiski, bet gāzes svira pazūd man braucot uz moča. Joprojām nesaprotu kā tas varēja notikt. Uzlieku savilcējus, lai ir saķere ar roku. Šis risinājums joprojām kalpo uzticami.
Vakars Austrijā
28.06.11.
Šai dienai bija jābūt vieglai un baudāmai, bet tā nenotika....
No rīta viss sākās ļoti labi-spīdēja saule un es savu ceļu uzsāku pa ļoti ainaviskiem ceļiem, bet tad viss sāka iet šķērsām...
1. es nomaldījos un nobraucu kādus 100km nepareizā virzienā, jo uzkārās Navija...
2. pēc uzpildīšanās benzīntankā vairāk nevarēju iedarbināt moci, jo nolūza akumulatora klemme. Kādas pusotras stundas laikā man to izdevās salabot.
3. kad atsāku braukt atkal sāka niķoties Navija un es pazaudēju vēl kādu pusstundu.
4. diena jau bija pusē un man vēl priekšā bija gandrīz 800 km un āra temperatūra bija 34 grādi. Šos 800km veicu 10 ar pusi stundās. Tas nozīmē, ka es principā tikai braucu un stājos tikai lai uzpildītos.
Pēdējie 300 km ir ļoti smagi gan fiziski, gan psiholoģiski, bet zinu, ka manā vietā neviens cits tos nebrauks...tāpēc sakožu zobus un neilgi pēc 21:00 esmu galā. Jūtos pārguris, bet laimīgs, ka esmu to izdarījis un priekšā ir brīvdiena.
Pavakariņoju, izderu dažus alus un izslēdzos gultā. Pie sevis vēl nodomāju, ka šādas dienas atšķir motociklistus no cilvēkiem, kuriem vienkārši pieder mocis. Sevi pieskaitu pie pirmajiem
Droši vien vainīga vibrācija. Tas noved pie remontdarbiem benzīntankā.
Lai izdomātu šo risinājumu paiet laiks, jo klemme ir nolūzusi tieši pie akumulatora tā, ka kontaktu var dabūt tikai spēcīgi uzspiežot no augšas. Materiāli: 1 muciņa un 3 savā starpā savienoti savilcēji.
Galamēŗkis mani sagaida ar burvīgu skatu no terases.
29.06.11.
Beidzot brīvdiena. No rīta pamostos un sajūtu, ka man sāp visas malas. Kā nekā 3 dienās ir nobraukti 2550 km. Sāp muguras muskuļi un roku pirksti ir piepampuši. Liela daļa vainas ir tāpēc, ka man ir čopers bez vējstikla un ar augsto stūri (ape hangers), bet stils prasa savu
Lielu dienas daļu pavadu pie datora, internetā meklējot vajadzīgās detaļas mocim. (t.i. jaunu akumulatoru un dažus vadus priekš Navijas) Esmu atradis veikalu uz kuru braukšu rīt no rīta. Ceru, ka tur viss būs.
Pārējo laiku jauki pavadu ar ģimeni. Nobraucam arī ar vilcienu uz Vevey pilsētu un nedaudz pastaigājam.
30.06.11.
Veiksme vienmēr atgriežas! No rīta aizbraucu uz veikalu un tur ir viss, kas man vajadzīgs par daudz maz normālām cenām. Nopērku visu ko man vajag, atbraucu uz bāzes vietu un pēc 1 stundas un 1 izdzerta aliņa mocis ir gatavs turpināt ceļojumu. Mans prāts atkal ir mierīgs un tas ir pats galvenais.
Pēc tam ar sievuku dodamies 170km garā izbraucienā. Brauciens sniedz lielu baudu. Mazi kalnu serpentīni, lieliski skati un pats galvenais, ka es nopeldos kalnu ieskautā ezerā. Kārtējais mans sapnis ir piepildījies un tādu momentu šajā ceļojumā ir daudz.
Rīt ir plānots līdzīgs izbrauciens, bet maršrutu pagaidām vēl neesmu izdomājis. Droši vien darīšu to no rīta.
Īsāk sakot ceļojums ir atgriezies pie vecā grafika. Mocis ir salabots un atliek tikai braukt un baudīt. To es arī centīšos darīt par visiem 100%!
Dienas maršrutu palīdz izplānot www.alpineroads.com. Var atrast daudzus interesantus maršrutus.
01.07.11.
Līdzīgi kā vakar, ar sievuku dodamies nelielā izbraucienā. Kopējais maršruts ap 250km. Nobraucam 50km pa šoseju un tad dodamies uz 2000m augsto kalnu pāreju. Šeit atkal ir iespēja kārtīgi izbaudīt kalnu serpentīnus.
Pēc kalnu pārejas nogriežamies uz mazākas nozīmes ceļu, kas uzved mūs augstu kalnos un pieved pie ezera, kas ierobežots ar dambi. Vieta ir neticami skaista un vēl īpašāku to padara tas, ka mums savu balto vaigu parāda Mont Blanc-Alpu augstākais iemītnieks.
Tālāk pa joprojām neticami skaistiem ceļiem dodamies iekšā Francijā uz pilsētu Chamonix, kas atrodas pašā milža pakājē. Neilgi uzkavējamies un dodamies uz māju pusi. Laiks motobraukšanai ir ideāls, ja neskaita stipro pretvēju mājupceļā, bet tas nekā neietekmē iespaidus par brīnišķo dienu.
Mocis darbojās lieliski. Navija nedaudz čakarējās, bet ne tik ļoti, lai ietekmētu braukšanu. Tagad priekšā ir divas brīvdienas, kuras pavadīsim ar radiem un tad pirmdien no rīta dodamies mazā, 3 dienu ceļojumā uz Cote d’Azur pie Vidusjūras. Lieki piebilst, ka tas ir ilgi gaidīts un daudz izsapņots maršruts.
Dienas maršrutu palīdz izplānot www.alpineroads.com. Var atrast daudzus interesantus maršrutus.
02.07.11. un 03.07.11.
Divas lieliskas brīvdienas, kas pavadītas kopā ar ģimeni pastaigājoties pa Lozannu un Montro. Abas dienas ir saulains un otrajā dienā arī nopeldamies LeMānas ezerā.
Vairāk brīvdienu man nav paredzēts un atliek tikai braukt līdz sestdienai, kad plānoju būt mājās, Latvijā.
Pirmās daļas beigas.
Tālāk ceļojumā dodamies tieši St. Stropez, Nicas un Monako apskāvienos