Rudens Pirenejos - lietotāja galerija

Ziņas un raksti

Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Rudens Pirenejos
Pievienota: 07. Nov 2011, 13:03 Atjaunota: 08. Dec 2011, 21:50 Komentāri (50)	Citas galerijas no lietotāja Goblins

Saakuma atruna: Galerija ir gara. Gramatiku nezinu, fotograafeet nemaaku

visi kuri grib izteikt komentaarus par gramatiku vai bilzhu kvalitaati var iet uz............ vai uz.................

Tātad jau ziemā tika izlemts, ka jābrauc uz Pirenejiem, tie bija vieni no nedaudzajiem kalniem, kuros vēl nebiju bijis. Tika izlemts, ka brauksim nelielā kompānijā kam piekrita līdzbraucējs un līdzbraucējas. Uz kartes uzlikām punktus, kurus būtu interesanti apmeklēt un sanāca smuks aplis apkārt Francijai. Tas nozīmēja to, ka nāksies rēķināties ar lielāku budžetu nekā sākumā bija plānots. Tālākā plānošana notika uz prāmja ar kuru braucām no Liepājas uz Lībeku. Rudenī braukt ar prāmi ir lēti un izdevīgi

un par cik "Scandilines" samainīja prāmjus kad biļetes jau bija nopirktas, tad mēs par sēdvietu cenu braucām kajītēs.

Brauciena formāts bija pēc iespējas vairāk apskates objektu, nevis max nobraukti kilometri.

Pirms ceļojuma dažādu apstākļu dēļ nācās samainīt vienu no transportlīdzekļiem un tagad mēs bijām banda

2 motocikli, Auto un Suns.

Sunim ir jānokļūst kaut kur aiz Berlīnes un nokāpjot no prāmja mēs sadalāmies auto, suns un viens motocikls dodas uz turieni, savukārt es dodos taisnā ceļā uz Manheimu jo tur ir sarunātas naktsmājas

Nākamajā dienā izbraucot cauri Švarcvaldei un izbaudot atvasaru nokļūstu Šveicē, kā jau ierasts vācieši kartee atzīmē ceļus kur forši braukt ar motociklu un tad uz tiem saliek dīvainas ceļazīmes

Šveice ir interesanta valsts, smarts kabrio un c.z. "Nedirst"

Vēl ir zīme kas aizliedz stāvet uz trotuāra visiem, iznjemot divritenjus un skūteri ar bezceļa riepaam. Nav saprotama šādu riepu izveele jo gandriiz visi ceļi ir asfalteeti

Tālāk marshuts ved pāri 3 kalnu pārejām, kuras visas ir augstākas par 2000 m.v.j.l. un atrodas ļoti netālu viena no otras. Ceļš ir lielisks, vietām diezgan šaurs, bet ar fantastiskiem kalnu skatiem.

Kalnos var satikt gan klasisku 25 gadus vecu BMW gan diivainu ķīniešu streetu

Rīts kalnos, kempingaa kuru atradaam jau naktī

Tālāk cauri ½ Šveicei dodamies Francijas Alpu virzienā. Dzerot brokastu sidru kartē biju ieraudzījis pilsētiņu Montana

saprotu, ka šādu izdevību nedrīkst laist garām un dodos uz turieni. Diemžēl vietējie mani nesaprot un neviens negrib spēlēt montanu

Vakarā esam Monblāna pakājē un par cik līst lietus, tad atrodam nedārgu viesnīcu un ievācamies tajā . Mēģinot sameklēt kādu no tom-toma piedāvātajām lētajām viesnīcām secinām, ka ½ ir ciet, bet otra ½ ir aizņemtas. Nopērkam veikalā franču alu un spāņu desu un sanāk vakariņas, no rīta atgriežoties no ciemata apskates ieraugam numuriņā uzrakstu, ka viesnīcas administrācija aizliedz mums ēst numuriņā. Par cik man šāds uzraksts nepatīk, tad pagriežu plāksnīti ar uzrakstu uz leju un mums ir gardas brokastis uz balkona ar skatu uz Monblaanu.

Sazināmies ar līdzbraucējiem un viņi saka, ka dodas Andoras virzienā, mēs savukārt braucam līdz Verdonas aizai. 350 km pārbrauciens un esam galā. Pa ceļam franču lauku benzīntankā ievērtējam elegantu ziepju nostiprināšanas metodi

Īsa atkāpe :
Verdonas aiza ir viens no ievērojamākajiem Francijas dabas parkiem, (Gorges du Verdon; Grand canyon du Verdon) tā atrodas dienvidaustrumu Francijas Alpos. Kanjona garums 25 km, dziļums līdz 700 m. Šiet izveidots Verdonas aizas nacionālais parks.
Šo Eiropas, iespējams, skaistāko kanjonu kaļķainajos iežos izveidojusi Verdonas upe, kurai nosaukumu devusi apkārtnes ainavas zili zāļie toņi. Iespaidīgākā kanjona daļa ir starp Castellane un Moustiers-Sainte-Marie. Verdonas upe ietek Sainte-Croix-du-Verdon ezerā

Francūži arī salikuši dīvainas zīmes, saprotu ka man kā motociklistam ir jāuzmanās no vieglajiem automobiļiem un kemperiem

Iekārtojamies kempingā pie senlaicīgās Moustiers-Sainte-Marie, Motociklam ir ērti,

par cik telts vieta ir tikai nedaudz lētāka par kemperi, tad uzvar slinkums, telti neceļam un guļam vagoniņā.

praktisks risinājums, olīveļļa priekš picas

Iela kalnu pilsētiņā, Verdonas aizas galā

Nākamajā dienā startējam agri no rīta jo ir jāaizbrauc cauri pus Francijai un pa ceļam jāapskata Millau viadukts un vakarā jābūt pie Vidusjūras, jo tur ir sarunātas naktsmājas.

Nākamā atkāpe : le Viaduc de Millau ir viens no pasaules augstaakajiem tiltiem (dazhi avoti saka ka vissaugstaakais) tas stiepjas pāri Taras upei Francijas dienvidos.
Augstākajā punktā tilts atrodas 342 metru augstumā (16 metrus augstāk, nekā Eifeļa tornis) un ir 2 kilometrus garš. To cēla trīsarpus gadus un tas ietilpst A75 lielceļā, kas savieno Ziemeļeiropu ar Vidusjūras reģionu. 2004. gada 14. decembrī to atklāja ar grandiozu ceremoniju. Kopējās Millau viadukta izmaksas sastādīja 523 miljonus USD un būvniecībā izmantoja 2 miljonus tonnu betona un metāla.

Būvfirma tam devusi 120 gadu garantiju!!!!!

Millau tilts ir tik liels, ka tas ir redzams no kosmosa

Pirms tilta ir zīmes, kas liecina par to, ka pie liela vēja motocikli un kemperi uz tilta netiek uzlaisti. Saprotams ka tilts ir maksas 4,5 eur

Vakarā esam Francijas siltajā galā un motocikls tiek pie personīgās istabas

. Par cik mūsu dislokācijas vieta ir tieši Pireneju piekājē, tad nākamās dienas varam braukāt apkārt bez bagāžas. Pireneji ir savādi, bet skaisti kalni. Kataru pilis, vīna daarzi, plašas ielejas, šauri kalnu serpentīni, veci dzelzceļa tilti, moderni aizsprosti, daudz mazu kalnu ciematu, vīna darītavas utt

Tom-toms saka sheit ir taisnaak, neko darīt, jābrauc

Nesaprotamu iemeslu dēļ fracūži ir noasfaltējuši daļu no pludmales, nav nevienas ceļazīmes un es saprotu, ka sheit ir atļauts braukt ar moci un peldeeties.

Degvielas cenas, mazajos franču benzīntankos, sit pa maku

Aizbraucam arī līdz vietai kur Pireneju kalni iestiepjas Vidusjūrā, Francijas un Spānijas robeža pašā piekrastē

Coliiure, maza piejūras pilsētiņa, kurā 20 gadsimta sākumā dzīvoja Matiss, Pikaso un citi lielie mākslinieki. Bildee redzamais tornis ir interesants architekturas veidojums, tas ir baznīcas tornis kurš ir savienots ar aizsargmūri un kurā ir iebūvēta bāka.

Sazvanām līdzbraucējus un sarunājam tikties Figueres, Spānijā . Spānijā viss ir labi, degviela maksā 1,25 eur, ir silts, motociklu var noparkot par velti pilsētas centrā. Novērojam kā tiek evakuēti vairāki auto, kuri ir novietoti zem zīmes. Īpašniekam atgriežoties tas auto vietā atradīs uz laternas uzlīmētu trijstūra lapiņu. Spānijas motopeles brauc ar Honda Deauville un Yamaha FJR.

Figueres ir S.Dali dzimtā pilsēta, un šajaa pilsētā ir Muzejs-Teātris kuru vinjš ir atjaunojis. Kad 20taa gadsimta 50tajos gados S.Dali piedāvāja atjaunot teātri, viņš piekrita ar vienu galveno nosacījumu: neviens viņam netraucē un viņš visu uztaisa tā kā ir iedomājies. Muzejs ir lielisks. Tālāk dodamies uz Cadiquez, piejūras ciemats, kurā arī iz dzīvojis S. Dali un kurš ir saglabājis izskatu kāds tam bija pirms 100 gadiem.

Aiznesot uz miskasti pa ceļam iztukšotās alus pudeles, miskastē tiek atrasts gandrīz jauns mūzikas instruments „Made in Taiwan”

no šīs ierīces izdevās dabūt ārā tīri jautras skaņas

Piekrastē ir silts, bet Spānijā ir ziemas sezona (+18 C naktī) un piekrastes kempings ir slēgts. Saprotam, ka nekur tālāk nevajag braukt un apmetamies Vidusjūras piekrastē zem koka. Veikalā iepērkam vīnu un alu par ĻOTI demokrātiskām cenām un vakars paiet nemanot.

No rīta , lai uzlabotu pašsajūtu uztaisām brokastis un dodamies izbraucienā gar Vidusjūras krastu. Atrodam piekrastes dabas parku pa kuru drīkst braukt ar auto un auto mūs uzved kalnos no kurienes ir redzama sasodīti skaista piekrastes ainava.

Pa ceļam uz Cadiquez satiekam spāņu pērkamās meitenes, nācās izbraukt pa apli 2 reizes lai nobildētu, šamējās redzot, ka viņas bildē sāka dejot aktīvāk

Saskaņojot marshutu ar līdzbraucējiem domas dalās un sarunājam tikties kaut kur pie Atlantijas okeāna. Es dodos uz Andoru, bet viņi uz Barselonu. Ceļš uz Andoru ved pa kalniem un paklausot ieteikumam izvēlos nevis tuneli, bet 1915 m augsto col de puymorens.

Pa ceļam apskatam Odeilo saules enerģijas centru, tas atrodas blakus Font-Romeu lielam augstkalnu slēpošanas midzenim.
Uz lielas nogāzes ir izvietoti spoguļi kas novirza saules gaismu uz milzīgu reflektoru, kas to sakoncentrē vienā punktā. Tas esot lielākais pasaulē tāda veida saules enerģijas pārveidotājs. Uz nogāzes kur atrodas spoguļi saule spīd vairāk kā 300 dienas gadā.

http://www.epyrenees.com/guide/business.php?bus...4&resort=381

Andora ir neliela valstiņa Pirenejos, sakarā ar dīvaino nodokļu sistēmu alko, cigaretes, pārtika, benzīns ir krietni lētāks nekā Francijā , un daudzas citas lietas ir nedaudz lētākas. Piem. Zvans uz Lv (Andora nav EU) maksā 2 Ls/min savukārt 1L Courvoisier v.s.o.p. maksā 18 eur. Es sapratu, ka varu izslēgt telefonu un dažas dienas nekur nezvanīt. Šajā lielveikalā tirgoja ļoti daudz gardu dzērienu, kurus varēja arī nodegustēt.

4,5L=42,8eur

Kalnu paareja Andorā, šeit bija finišs visu laiku grūtākajam „Tour de France” posmam.

Andorā ir pilns ar motoveikaliem, slēpošanas, snovošanas un sporta preču veikaliem. Vienā no Adora La Vella ielām braucot garām, 1km garā posmā saskaitīju 17 !!! motoveikalus.

Ķivere ar airbagu

Andorā pamēģināju pa kalniem pārvietoties ar 1 ZS

tīri neko, 1zs tīri veikli var pārvietot vidējo Latvieti ar 100 kg

Viesnīca kurā 2vietīgs numurs ar brokastīm bija lētāks nekaa telts vieta kempingaa, logjiski ka gulējām viesnīcā

Gribēju panjemt celjojuma pannu, bet izraadijas ka taas paardod kopaa ar piekabi

Paikas un Alko iepakošana uz moča izbraucot no Andoras

Tālāk pa mazajiem ceļiem dodamies uz Ordesas nacionālo parku , šis parks ir uz Spānijas un Francijas robežas, Spānijas pusē to sauc par „Ordesa y Monte Perdido National Park” savukārt Francijas pusē ir ” Cirque de gavarnie” Šajos parkos var pārvietoties tikai ar kājām, tāpēc iekārtojamies kempingā un nākamajā dienā dodamies 18 km pārgājienā pa kalniem. Spānijā nedrīkst būvēt teltis ceļa malās, tāpēc pa ceļam uz Ordesu vienu nakti nācās pārlaist dzeloņkrūmos, bet ar lielisku skatu uz apkārtni.

Tādi izskatās zābaki pēc pārgājiena pa kalniem.

Spānijā laukos brauc ar dīvainiem traktoriem, un tad tos novieto vecpilsētaa

Pēc paaris dienām dodamies tālāk, mūs gaida Atlantijas okeāns, Biskija līcis, Ziemeļspānija un Normandija.

Aizbraucam līdz San-Sebastian, laiks ir apmācies izlemjam apmesties kautkādā pansionā, sūdīga vieta, bet toties vecpilsētas centrā.
Prognozes sola lietu visu nākamo dienu, tāpēc paliekam San-Sebastian, apskatam pilsētu, jūras muzeju un akvāriju. San-Sebastiana skaitās Spāņu gardēžu galvaspilsēta un tāpēc tiek nolemts izmēģināt vietējos tapu-bārus, patiešām viss ko ēdām bija sasodīti garšīgi.

Manā vārdā ir nosaukuši Haizivi

Bāka atlantijas okeāna piekrastē, apmēram pie Spānijas un Francijas robežas. Pie bākas ir kempings bet bākai aizmugurē ir smuks okeāna krasts kur var uzcelt telti pa velti.

Nākamajā dienā diezgan garlaicīgs pārbrauciens, bet vakarā esam La Rochelle, vēsturiska ostas pilsēta, kura dibināta 10 gs. Un viduslaikos bija lielākā Atlantijas osta Francijas piekrastē.
http://en.wikipedia.org/wiki/La_Rochelle
Lieliska vecpilsēta un sasodīti garšīgs kus-kus ar jūras mošķiem, kuri ir noķerti turpat okeānā .

Nākamā pieturas vieta pirātu pilsēta Saint Malo, interesanta pilsēta ar milzīgu cietoksni, kurā ir vecpilsēta. Pilsēta ir slavena ar to ka francijas karalis bija atļāvis pilseetaadziivojoshiem pirātiem legāli aplaupiit anglju kugjus. Pirāti arī uzbūvēja cietoksni, fortu un nocietināj umus. Normandijas operācijas ietvaros pilsēta tika stipri izpostīta, bet mūsdienās tā ir lieliski atjaunota. Bēguma laikā te ir kādus 300 m plata pludmale.
http://en.wikipedia.org/wiki/Saint-Malo

Nu ko vēl kāds simtiņš un esam Normandijas piekrastē. Tālāk izlemjam braukt tikai pa piekrasti un mazajiem ceļiem pēc iespējas gar okeānu. Sākam no Huka raga, (Pointe Du Hoc) un tālāk uz Omahas, Jūtas, Juno, Zelta un Zobena pludmalēm. Šīs ir vietas no kurienes ASV, Anglijas un Kanādas karaspēks sāka savu karadarbību Eiropā II pasaules karā. Normandijas operācija, jeb D-diena. Šajā piekrastē ir lieliski saglabājušies vācu būvētie nocietinājumi „Atlantijas Valnis” Sabiedroto karaspēks šajā operācijā cieta diezgan pamatīgus zaudējumus, jo vācieši bija ļoti labi izrēķinājuši iespējamās iebrukuma versijas.

Normandijas operācija – http://en.wikipedia.org/wiki/Normandy_landings angliski

http://easyget.lv/kultura/read/7571/ latviski

Skats uz piekrasti no vācu bunkura

Neapsaimniekots vaacu bunkurs okeāna krastā, zīme "Iebraukt aizliegts" uzrunāja mani un teica: iebrauc un nofotografējies

Šādi izskatījās 450 mm lielgabals, kurš svēra 180 t un spēja apšaudīt Anglijas piekrastes ostas.

Piekrastē daudzās vietās ir saglabājušies pontoni no milzu peldošās ostas, kuru uzcēla amerikāņi desanta operācijas laikā. Osta nodzīvoja 2 nedēļas, pēc tam vētra to sadalīja pa gabaliem.

apmēram 10 000 beigtu amerikāņu. Kapsēta iekārtota okeāna malā un kopā ar parku, kas apkārt, izskatās iespaidīgi.

Normandijas Baltās klintis, Etrateta.

Ēdamie gliemeži, sidrs un kalvados, un par cik Normandija ir kalvadosa dzimtene tad izmantojam izdevību un kādā lauku cidērijā (Ciderie) nopērkam pašdarinātu sidru un kalvadosu. Abi dzērieni garšoja vairāk kā lieliski. Jāpiezīmē, ka lauku ražojuma kalvados ir krietni gaišāks un nedaudz stiprāks nekā veikalā nopērkamais. Vecaas mižas un brūža saimnieks brīvi runāja angliski, zināja kur ir Latvija un pasaules kartē, pie sienas, bija kādas 7 adatiņas kuras bija iespraustas pie atzīmes Lv.

Kaut arī ir oktobra beigas ārā ir diezgan silts. Šāda siltā dienā piebraucu pie Mont-Sant-Mišelas klostera. Klosteris ir uzbūvēts uz klints, kurai apkārt skalojas Atlantijas okeāns. Paisuma laikā tā ir sala, bēguma laikā apkārt ir smiltis. Klosteri sākuši celt 10 gadsimtā, bet pēc tam pārbūvējuši un uzcēluši nelielu ciematu uz tās pašas klints. Klosteris ir slavens tūrisma objekts un tāpēc šeit mudž no visādu tautību tūristiem. Biļete maksā 12 eur, bet iekšā ir interesanti.

Pēdējā nakts Normandijas piekrastē , un jāsāk domāt par ceļu līdz prāmim.

ņemot vērā ka man kaadreiz dzīvē piederēja motocikls Honda Deauville, un tas bija ljoti labs motocikls, tad nostaļģisku atmiņu mākts nolemju iebraukt franču pilsētiņā no kurienes ceelies šis nosaukums.

Tā lēnā garā ir pienākušas oktobra beigas un jāsāk doties uz Lībekas pusi. Tālaak ceļš ved pa zināmām vietām kur jau ir vairākas reizes braukt. Pa piekrasti līdz vienai no Beļģijas skaistākajām pilsētām, kur ir daudz lielisku bāru. Tātad braucam līdz Brigei (Brugges) un tālāk jau dzīve rādīs.

BISTRO

Izbraucam no Briges, 730 km līdz Lubeck-Travemunde

Hannoverē satiekam līdzbraucējus. Ar nelielu nokavēšanos dodamies Lībekas virzienā. Mierīgā garā maucam pa bāni un pēkšņi saprotam, ka Aidas ar choperi nav. Metam mierā un sākam zvanīt. Sazvanam, izrādās, ka choperim ir mīkstais pakaļratā.
Priekšējais rats, kuram jau Spānijā bija redzami kordi ir izturējis, bet pakaļratā ir nagla. 120 km līdz ostai un 1 h 30 min līdz chekinga beigām. Aidas ar telefonu nobildē gps koordinātes un atsūta mums. Ok, auto dodas stāvēt korķī uz bāņa un zvanīt uz ostu, es dodos apgriezties un velku atpakaļ. Ievelku riepā diegu, piepūšam riepu ar CO2 un gāžam līdz tuvākajam benzīntankam. Pa ceļam sastrēgumā piestājam pie mūsu auto un paņemam dokumentus priekš iečekošanās, jo mēs ar mochiem būsim pirmie. Jautrā gaitā velkot pēc stundas esam ostā. Pēc neliela brīža parādās arī auto. Līdz prāmim apmēram stunda, tātad viss ir labi un varam doties uz lielisko ostas dzērienu veikaliņu iepirkt dzērienus atpakaļceļam. Pēc 30 min esam uz prāmja, piesienam mochus, paņemam dzērienus un dodamies uz kajīti. Tālāk viss kā vienmēr, tusiņš ar fūristiem līdz 6 no rīta, lāpīšanas un Liepājas ostā lepni pastumjam choperi garām zaļā vestē tērptam vīriņam, kurš mūs vēro, bet neko nesaka.