"Nesēžas mājās" jeb "Dibens niez" Svētdien, lai tiktu vaļā no negaidīti uzbrukušās mototoksikozes lēkmes, mēģināju tikt no Skultes līdz Limbažiem pa izbijušu dzelzceļu.
Ap četriem pēcpusdienā aiz Mandagām atradu bijušo pārbrauktuvi:
1.
Sākums ļoti akmeņains. Labi, ka akmeņi nav asi.
2.
3.
Pa ceļam vairāki tilti.
4.
Kādu puskilometru uz abām pusēm no bijušajām pārbrauktuvēm gulšņi ir aizvākti, bet tālāk ir palikuši. Baigais krateklis. Reizēm gadās daļēji izcelti. Tādi sitās pa moča "vēderu".
5.
Vietām meža vedēji un aborigēni iebraukuši īstus bāņus. Pa tiem var maukt.
6.
Ir pavisam...sūdīgi posmi. Ar gulšņiem, kas ieauguši garā zālē. Mēģināju braukt gar malu, lai nav jākratās, bet tas izrādījās bīstami - neredz, kur sākas grāvis. Mēdz būt paslēpušies izskalojumi un rakumi...
7.
Kārtējais tiltiņš.
8.
Pēc "kratekļa" akmeņi kā medusmaize
9.
Bijusī Stienes stacija. Sagaidīja bērnu un suņu pulciņš. Nācās "iztaisnot frontes līniju", t.i. - laisties lapās.
10.
11.
Pašportrets pie Intes "stacijas".
12.
Līdz Limbažiem netiku. Priekšā bija šis...
13.
Līdz ar tumsu biju Ādažos. Krietni iesvīdis un ticis vaļā no "motolomkām"
Nākošās brīvdienās palūkošos, kas darās Ērgļu virzienā...