Online

Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Piecas dienas Baltkrievijā

Pievienota: 24. Sep 2011, 14:24
Atjaunota: 24. Sep 2011, 22:50

Komentāri (16)

Citas galerijas no lietotāja lifters

Domas ap to, ka būtu kādreiz jādodās garākā braucienā uz pēdējo "diktatūras" valsti Eiropā nelika mieru jau gadus trīs. Galu galā tika nolemts - jābrauc projektā trīs braucēji, realitātē beigās divi.
Energo bruņojums - Honda Africa Twin, un HD FLSTN (pēc pases) )
Jāatzīmē, ka galerija nebūs visaptveroša, jo daļā no bildēm tika cenzētas no fotoaparāta īpašnieka puses.


Startējam no Raganas Viršu benzīntanka, ar virzienu uz Daugavpili.


Daugavpils robeža sasniegta, škiet iemīļotākā vieta mototūristiem standarta bildei. Kādas 20 bilžu versijas ar šo vietu esmu dažādās galerijās skatījis. Daugavpilī vieglas pusdienas un virziens uz robežu.







Tā jau ir Baltkrievija. Apmēram pusotru stundu ilga ņemšanās ar papīriem, transporta īslaicīgas ievešanas deklarāciju pildīšana, u.c. papīru gatavošana uzrādīšana, pārvietošanās starp četrām zaļām būdiņām, kur katrā ierēdnis tev uzspiež zīmogu. Kā par nelaimi sākās lietus. Āfrikānis kā jau siltumu mīlošs velk ārā visus savus pretlietus līdzekļus. Es nolemju ka būs līdzēts ar pačurāšanu ceļmalā.


Pirmā pietura -Novopolocka, viesnīca "Naftan" ir būts tur gadus piecus atpakaļ divas nedēļas, hm, hm.
Pēdējos kilometrus četrdesmit pirms pilsētas līst pamatīgi, ārā tumšs redzamība praktiski nekāda. Gala rezultātā viesnīcas istabiņās tiek ātri uzmeistaroti zābaku žāvētāji.






Ārī šis verķis tika likts lietā, iebāžot tā galu motobotā. Darbojās efektīvi. Tikai diemžēl pēc minūtēm piecām izkusa caurule. Caurule tika saīsināta, aparāts atremontēts, un izslēgts no kreatīviem pasākumiem.



Ap septiņiem no rīta, visi strādā, rūc traktors, bariņš skrāpē zāli no flīzēm zem mūsu logiem, uzraugs uzvalkā staigā līdzi un vada procesu. Bet toties viss ir ļoti tīrs, kārtīgs un nokrāsots. Vietām pat akmeņi un elektrības stabi ceļa malās.











Izbraucot no Novopolockas, mērķis Gomeļa. No rīta apmācies un īsi pēc starta atkal līst. Āfrikānis atkal velk pretūdens bruņojumu, es nolemju, ka pietiks ar to pašu ko jau iepriekšējā līdzīgā gadījumā.



Visu laiku līst. Ūdens un dubļi gan uz moča, gan uz manas muguras. HD mazām porcijām patīra zarnu traktu ar mīkstu tīru lietus ūdeni. Pretenziju nav.



Šitais nāca parunāties nākamajā apstāšanās vietā. Interese bija abpusēja.



Šadu un līdzīgu pieminekļu ir pilna Baltkrievija. Kā nekā Baltkrievijas frontē II pasaules karā bija vienas no smagākajām kaujām. Braucot aizskaitīju līdz 50 pieminekļiem, turpināt nebija jēgas - daudz. Idioloģija nemainīgi stabila.




Mogiļeva. Uzpildamies, izlejam zābakus un turpinām ceļu uz Gomeļu.







Ceļš uz Gomeļu. Piestājām autobusa pieturā ar visnotaļ Latvisku nosaukumu "Grišāni" Nekāds brīnums jau nebūtu kā nekā senās baltu zemes.




Pēc nobrauktiem 200 km. un kratīšanās pa ceļu kur vienīgie transporta līdzekļi bija traktori, zāles smalcinātāji un mēslu ārdītāji, pie tam gar ceļu pašķibas būdeles ar ziliem logiem un vecīti vai vecenīti uz soliņa, man radās apgaismība apjautāties GPS pārvaldītājam - kā tas nākas, ka uz Gomeļu, kas ir samērā liela pilsēta iet šāds ceļš, un kapēc pa to brauc tikai lauksaimniecības tehnika. GPS speciālists salīdzināja koordinātes un secināja, ka autobānis uz Gomeļu ir blakus kādus metrus 400 - 500 no šī un mēs visu laiku tā arī paralēli esam braukuši patstāvīgi lavierējot starp traktortehniku un govju mēsliem.





Vēl kādi kilometri simts pa bāni un lietus ir beidzies. Par bāni gan to var saukt ļoti nosacīti, jo kaut arī ceļš ir vairākjoslu, ļoti labā kvalitātē, atļautais ātrums tāpat nekur nebija vairāk kā 110, lielākoties 90, pie tam ar nepārtrauktu balto zīmju virteni. Baltā zīme vienmēr bija pat tad, ja puskilometru no ceļa vīdēja divas trīs mājeles.








Nākamā diena, motocikli jau nomazgāti (Gomeļas nakts mazgātuvē) un pa ceļam uz Minsku. Pēc ceļojuma biedru kopsapulces tika nolemts Brestu izlaist, lai dotos uzreiz uz Baltkrievijas galvaspilsētu. Pamatojums - padziļināti iepazīt brālīgās tautas viesmīlību un atsaucību...)
Starp citu moci mazgāt neparko negribēja, jo nezinot cik par to prasīt. Piedāvāju lai ņem tikpat cik par pilnu mašīnas mazgāšanu, nē nē neņemšot, piedāvāju divas mašīnas cenas, ārī nē, trīs, nu labi tad gan ņemšot. Gala rezultātā uzmetu vēl nedaudz pa virsu kopā USD 5





Pirmais tūkstotis nobraukts. Tam par godu pēdējie simts metri nostumti.





Tiklīdz kā misija - iestum tūkstotī izpildīta, pielido pavecs audis ar presonāžu, kas spriežot pēc atribūtikas ir stipri saistīts ar motopasauli. Tā arī ir - pēc kļičkas - "Kosmoss" Protams sākās sarunas, kā pie mums un kā pie Jums, ar ko, kā kurš brauc u.t.t.













Gala rezultātā "Kosmoss" mums iedeva telefona numuru no pazīstama motobrāļa pēc kļičkas - "Koļjan" kurš dzīvo Minskā un ir priecīgs mūs tur sagaidīt, izrādīt, vārdu sakot sniegt pilnu atbalstu. Protams to arī izmantojām.



Kontakts ar Baltkrievijas motobrālību nodibināts, pirms turpināt ceļu āfrikānis velk nost lietus parpalas, es uzskatāmi demonstrēju ko par to visu domāju.



Esam Minskā. "Koļjan" mūs aizveda uz tādu kā motociklistu tusēšanās vietu. Godīgi sakot motociklistu uz tādas lielpilsētas fona kā Minska ir pamaz. Nerunājot jau nemaz par sastaptajiem uz ceļiem, tur tos vispār pa visu nedēļu uz abu roku pirkstiem varēja saskaitīt. Toties tie kas te sabrauc akcentu liek uz "pokazuhu" bļembas, bandanas, ķedes, lampiņas visās vietās, skaļš muzons no močiem uzkarinātām iekārtām sākot ar "ja tebja lubila" līdz death. Un tā pa riņķi viena braucoša estrāde aizbrauc otra jau tuvojas...



Mūsu viesnīcas motostāvieta. Blakām divi apsegtie laikam no Čehijas. Viesnīcā (Minskas centrā) katram divvietīgs numuriņš ar brokastīm Ls 20.



Viesnīcas interneta punkts. Darbojās no rīta deviņiem, līdz vakarā sešiem. Pusdienlaikā dzen ārā. Es negāju paskaidrojot, ka kamēr nepabeigšu darbu nekur nekustēšu. Gala rezultātā viens darbinieks pusdienoja, otrs pieskatīja mani, pēc tam mainījās.






Kultūras programma, kas izliekama publiskai apskatei..





Par piemiņu "tovariščam" no brauciena pie kaut kādas monumentālas būves- laikam Baltkrievijas tautas nams.



Lietuvā. Atpakaļ gājām caur Lietuvu. Tikām uz bāņa un tika nedaudz iedots ručkā. Pēc kādas stundas pie ātruma 150 - 160 km/h tika saņemts brīdināja signāls parslēgties uz rezervi. Nācās samazināt ātrumu, un šoreiz GPS stingri izpalīdzēja norādot tuvāko uzpildes staciju. Puskilometru pirms stacijas arī rezerve bija cauri, bet paveicās ar to ka ceļš gāja lejup no kalna. )
Kopsavilkums(Katrs lai izvēlas viņu motivējošo punktu)
1. Braukt uz šo Valsti var un vajag. Ir savs kolorīts ko mana pauudze vēl atceras, jaunajiem būs kas pavisam jauns.
2. Nedaudz ir jāpačakarējas uz robežām aizpildot papīrus, bet rindās nestāvējām, gājām visiem garām. Orientējoši stunda uz robežas jārēķina.
3. Ceļi labā kvalitātē, diemžēl šajā jautājumā salīdzinājumā ar Baltkrieviju vairāk izskatāmies pēc Krievijas, ne Eiropas Savienības valsts.
4. Sievietes ļoti labā kvalitātē un kvantitātē, naktauriņu daudz.)
5. Izmaksas salīdzinoši ļoti zemas. Kopā piecas dienas izmaksāja USD 500. No tiem vismaz USD 150 tika atvēlēti Minskas naktsdzīves izpētei un analīzei.
Kopējais nobraukums ap 1900 Km.