MOTOPARADĪZE ITĀLIJA
TEKSTS UN FOTO Archy96 un [Negantelis]
[B]Tā kā man kā Negantelim nav daudz laika spaidīt pogas vasaras laikā jo jābrauc ar moci un jāmāca kursanti tad mans teksts ir īss un ielikts [iekavās].
Bilžu ir daudz bet lai Jums būtu patiess iemesls uz šejeni atbraukt un to visu izbaudīt pašiem, ieliksim tikai nedaudz.
(uztaisiet kautkādu Java platformu lai var normāli bildes ielikt)
LIELS PALDIES FIRMAI "UNITED OILS" PAR REPSOL EĻĻU BRAUCIENAM.
"IKVIENAM MOTOCIKLISTAM UZ ŠEJENI VISMAZ REIZI DZĪVĒ IR JĀATBRAUC". Archy
Tā nu jau kādu laiciņu esam atpakaļ no Itālijas ceļojuma, kurš izvērtās 11 neaizmirstamu dienu garumā. Tad nu beidzos sasmēlos sevī iedvesmu uzcept šī pasākuma reportu - šeit gan neizvērtīšos bezgala garos aprakstos un emociju/izjūtu atspoguļošanā, jo to izklāstīt rakstiski ir tik pat sarežģīti, kā aprakstīt to, kā smaršo rozes vai garšo vīns........
Tātad - puslīdz visaptveroši par šajā braucienā piedzīvoto un redzēto, kā arī šādas tādas pārdomas par tēmām globālām un lokālām, par pārējo lai stāsta bildes)))
Tātad viss sākās ar to, kad mums visiem zināmais personāžs Negantelis nāca klajā ar paziņojumu, ka ir brīvas vakances līdzbraucējam ar moto uz IT.....hmmm, te nu es sarosījos un sāku izvērtēt savas finanses, iespējas, vēlmes un brīvā laika resursus, laika, kura pēdējā laikā ir gaužām maz, sakarā ar saspringto nodarbinātību. Pārdomas nebija ilgas - tika pieņemts lēmums, ir JĀMOČIJ!!!!!! Kad biju pēdējo reizi IT 2005 gadā, toreiz gan bez moto, darba komandējumā, jau toreiz sev nosolījos šeit vēl kādreiz atgriezties, bet viennozīmīgi sēžot pie moto stūres.
Tad nu drusciņ par pašu braucamo - Kawasaki ER6F)) Tāda nu gravicapa dotajā brīdī manā lietošanā atrodās - domāts, darīts, brauks ar to pašu. Lai gan pirms brauciena no dažiem vairāk vai mazākiem advancētiem un pieredzējušiem motobraucējiem nācās noklausīties skepses pilnus tekstus, par to, ka šāds "sieviešu" un "mācību" motocikls ar salīdzinoši pieticīgu kubatūru un zirgspēku daudzumu nu galīgi nebūtu piemērots šādu gaisa gabalu veikšanai........Neliela daļa taisnības šajos spriedumos ir, bet pa lielam tas viss ir BULLSHIT, jo šeit mēs varam vilkt paralēlēs ar visiem zināmo teicienu par dejotāju, kuram olas traucē - ja grib, tad var braukt arī šādus zolīdus gabalus, ar tamlīdzīgu tehniku, un nav obligāti nepieciešamas tādas ekstras, kā milzu vējstikli, kruīzkontroles, radio/audio aparatūra, milzum lielās kubatūras un jaudas (Nikson's style)
ER6 tika izveikta pilna tehniskā apkope - jaunas riepas, eļļas, zobrati, filtri, katram gadījumam dugas sānos (paldies stuntfighters servisam), tika uzinstalēts topcase un bākas soma, kā arī Giant Loop sedlusoma, kuru man laipni aizlienēja Jānis no Motopiederumi.lv - te nu es gribētu iestarpināt nelielu reklāmu - visnotaļ pozitīvi sevi pierādīja šis izstrādājums ceļojuma laikā, varu teikt tikai labas atsauksmes un rekomendēt arī citiem ceļotājiem, kā galvenos plusus varu minēt šīs somas kompaktos izmērus, kuri, atšķirībā no sānu koferiem, kuri būstiski palielina moto gabarītus, netraucē pārvietoties pilsētas satiksmē starp mašīnām, kā arī nebojā moto vadāmību un noturību pie lielākiem ātrumiem, un galvenais - liekot uz mutes tā paliek vesela (to gan uz savas ādas nemēģināju)
Nu tad tā, pirmā diena - startējam 6os no rīta un galamērķis ir Slovākija, kur jānokļūst līdz ar tumsas iestāšanos..........aiaiai, būtu es zinājis iepriekš, cik nogurdinošs un garš šis brauciens izvērtīsies, te nu mani smagi iegāza iepriekš gandrīz negulētā nakts un nogurums, kurš sāka pieteikties jau pēc pirmajiem 400km, un uzzinot, ka priekšā vēl 700km ko braukt, garastāvoklis un cīņas spars sāka noplakt((((((((( Jāsaka, ka Lietuva un it sevišķi Polija ceļošanas ziņā ir gaužām garlaicīgas un nepateicīgas valstis, īsti nekā interesanta nav pa ceļam ko aplūkot un visa braukšana pārvēršās par lielu rutīnu, nogurdinošu pasākumu ar minimālu "fun factor", bet neskatoties uz to visu vakarā ciparblate rāda 1100km un ieripojam Slovākijā - totāls spēku izsīkums un vienīgā domā, ātrāk atlūzt - tiek sameklēta nomaļa vieta pie pamesta karjera, uzslietas teltis un diena ir galā)))))))))))))
Otrā diena sākās daudzsološi - ar jauniem spēkiem un labiem laikaapstākļiem - galamērķis Austrija. Slovākijā atšķirībā no Polijas jau braukšana sāk sagādāt patiesu prieku un baudījumu - labi un ātri braucami ceļi, skaisti dabasskati, kalni utt. Jo tuvāk pietuvojamies Austrijas robeži, jo viss kļūst arvien skaistāks un baudāmāks, kalni kļūst lielāki un iespaidīgāki, savukārt ceļi līkumotāki un braukšanas ziņā interesantāki, beidzot šķērsojam Austrijas robežu un uzmeklējam kādu kempingu, kur pārlaist nakti, jo šoreiz gribās izbaudīt kaut nelielu komfortu, kā duša un civilizēta WC.
Trešā diena - izbraucam no kempinga ar domu pablandīties pa Austriju, braukšanai izvēloties "smukos", līkumotos ceļus, kuri speciāli atzīmēti kartē un atšķirībā no lielajiem ceļiem, kuri pamatā ir diezgan garlaicīgi un iet "pa taisno", vijās starp kalnu nogāzēm un sniedz patiesu braukšanas baudījumu, kā sava veida sacensību trase, kura stiepjās neskaitāmu kilometru garumā, jau drīz vien mana mo pakaļējās riepas nodilums ir teju gandrīz vai visā platumā līdz pat pašām maliņām un krāmējam, krāmējam, krāmējam, tomēr daru to uzmanīgi un ar lielu rezervi, jo jāapzinās, ka kritiens uz šāda ceļa var beigties gaužām bēdīgi, kur vienā pusē slejās akmens siena bet otrā nogāze dažviet pat vairāk kā 100 metru dziļumā, jāatzist, ka Neganteļa prasības pēc līdzbraucēja kvalifikācijas un braukt prasmes izrādījās pat vairāk nekā pamatotas un man ar visu daudzgadējo motobraukšanas pieredzi dažviet nācās tik tiešām iespringt ne pa jokam, lai spētu turēt tempu un trajektorijas, pa līkumainajiem kalnu ceļiem, kur dažviet brauktuves platums sasniedz vien nieka pāris metrus un pilns ar nepārredzamiem 90 un vairāk grādu līkumiem.................
Pati ekstrīma kulminācija mūs sagaidīja uz kāda no Austrijas augstākajiem kalniem, kur bijām uzspērušies lai aplūkotu vietējo tūrisma objektu - dambi, kurš atrodās stipri augstu pašās kalnu virsotnēs - lietus līst kā no spaiņiem, milzu migla, mākoņi, ceļš šaurs un līkumots, aizsargbarjeras arvien zemākas, ķiveres stikls aizsvīdis, redzamība pietuvinās nullei - brrrr, vienu brīdi prātā iezibēja domā, ka nu nemaz vairs nav tik jautri, bet tomēr laimīgi nokļūstam atpakaļ "uz zemes" un sameklējam pansiju, kur par saprātīgu cenu iznomājam nummuriņu, jo lietus gāž kā no spaiņiem un teltis šādā situācijā nešķiet tas rullējošākais risinājums.
Tad nu ceturtajā dienā beidzot iebraucam motoparadīzē Itālijā, tā mūs sagaida ar lieliskiem laikaapstākļiem un milzum daudz citiem motobraucējiem, kuri visi kā svētceļnieki milzu daudzumā gan pa vienam gan bariņos dodās izbaudīt šīs valsts piedāvātos motobraukšanas priekus un iespējas. Lielisko noskaņu mazliet pabojā kāds accidents netālu no IT robežas - uz ceļa āvārija ar diviem iesaistītiem motobraucējiem - nebija īsti skaidrs , kas noticis, bet vairāki ceļstrādnieki burtiski ar slotām no ceļā šķūrēja nost moto atliekas, kuras bija izmētātas burtiski pa visu brauktuvi un tikai tik daudz bija iespējams saskatīt, ka viens no avārijā cietušajiem ir Honda F3, kura jau atradās uz evakuātora, bet otrs kāds Ducati Monster, no kura pāri bija palicis vien rāmis ar pakaļratu, bet viss pārējais pārvērties par lielu salauztu detaļu čupu((((((((((((((((((
Nu lūk - par pašu IT varētu stāstīt gari un plaši, kā jau teicu - īsta motoparzdīze, domāju, ka jebkuram īstam motoentuziastam vismaz reizi dzīvē uz šejieni būtu jāaizceļo, vienkārši - pabraukt....sajust....izbaudīt.......... Lielum lielā daļa ceļu ar ideālu segumu, kas ļauj moci guldīt teju tik pat dziļi, kā sacīkšu trasē un paši ceļi atgādina trasi, tikai tādu kā koplietošanas......Vārdu sakot - visplašākās iespējas kur izvērsties sportiskas braukšanas cienītājiem)))
Mazliet par pa pašiem IT motobraucējiem - ziemeļu reģionā it sevišķi apdzīvotās vietās to ir milzum daudz, dominē BMW un itāļu ražojumi, pārsvarā lielo kubatūru tūreri, strīti un baiki, lielā cieņā Triumphi, šur tur pa kādam H-D un oldskūla klasiķim, visi pārvietojas diezgan ātri dinamiski, katrā ziņā nesēņo un oficiālajiem ātrumā ierobežojumiem tiek likts virsū liels liels mīkstais, bet kas ir atšķirīgs no mūsu satiksmes - tā ir ātra, BET sakārtota, kulturāla un nav bezpriģēla, vismaz es neko tādu nenovēroju, šķiet, ka auto un motobraucēji savā starpā sadzīvo ļoti labi, ceļu neviens nost negriež, vienmēr laipni palaiž garām, īsāk sakot - brauc ātri, bet pārliecinoši))
Tā, te nu atļaušos aizskart mūsu mūžseno strīdus objektu - to vai braukt ekipējumā ir COOL, vai nav COOL?????? Iebraucot IT ziemeļu daļā visas dienas garumā es neredzēju NEVIENU baikeri, kurš brauktu šortiņos, tapočkās un t-kreklā, NEVIENU!!!!! Pat dāmām, kuras sasēdušās uz astes pārsvarā visām vai nu pilnie kombinezoni, vai sliktākajā gadījumā motojaciņa uzģērbata - nekādu miņiku un augstapapēžu kurpju!!!! Šeit nu es pats atļāvos izdarīt nelielu atkāpi no saviem principiem un savu motojaku piesēju pie topcase, pats paliekot maikā, bet ar mugurassargu cimdiem, podu, motobiksēm un zābīšiem kājās, jo gaisa temperatūra bija stipri virs 20+ un likās, ka tā braukt būs "po kaifu"))))) Un šeku reku - man piebrauc blakus kāds itāļu baikers un ar manāmu neizpratni kaut ko rāda manā virzienā, tik daudz nojaušu, ka šim mana braukšāna maikā šķeit neizprotama, lūk, un tad seko nāmakais "aizrādījums" - piestājam ceļmalā pie kādas motobraucēju grupiņas, šie ieraugot mūsu LV numurus nāk klāt papļurkstēt un aktīvākais "pļurkstētaājs" atkal ar neizpratni sāk man vaicāt - vei man neesot bail un neesot auksti šādā te paskatā vizināties????? Ko mēs no tā varam izsecināt - ka šādā augsti attīstītā valstī ar gadu desmitiem ielgām motobraukšanas tradīcijām, cilvēk ļoti rūpīgi pieiet tādam tematam, kā ekipējuma lietošana un nepaceļās jautājums - vai vajag vai nevajag??? Tāpat kā jebkuram normālam cilvim ir skaidri un pašsaprotami, ka uz operu ir jāiet uzvalkā, uz sporta zāli trenniņtērpā, bet paka ar saulespuķu sēklām labāk jāatstāj mājās uz žurnālgaldiņa, tāpat ir pašsaprotami, ka kāpjot uz moča ir jālieto ekips, TĀ lŪK..................
Blā, blā, blā.........tad nu mēs braucam un braucam un braucam, tiekam līdz Pizai, pilnīgā nagļakā piestumjamies pie paša torņa nofotogrāfēties, līdz carabinieri palūdz mūs aizvākt savas pakaļas)))
Izbraukāts ir krustām šķērsām, pozitīvās emocijas sasmeltas atliku likām, gan papeldēts jūrā, gan iedzerts alus ar vietējiem, gan apēsts paliels daudzums ar picām, uzbraukts vienā no augstākajiem kalniem iekš IT Stelvio - 2760m virs jūras līmeņa laiks šakt domāt par atpakaļceļu............
Nolemjam šoreiz nebraukt caur PL, bet gan caur Austriju, Šveici, Vāciju līdz Ķīlei, tad savukārt ar prāmi līdz klaipēdā, no kurienes līdz mājām - rukoj podaķ)))))))) Vācija kā jau Vācija - braucam pa bāni, nekā interesanta, tikai pa taisno un pilnu gāzi, līdz sasniedzam Ķīli, nopērkam biļetes, uzkrāmējamies, 22stunas ceļā un esam Klaipēdā, vēl tikai nieka 300km un esam mājās - pēc sūdīgā asfalta seguma uzreiz var nojaust, kādā valstī esam iebraukuši - skumji, bet fakts...........
Nu ko, the dream is over..........jāsaka, ka pat neliels depresņaks uznāca atgriežoties, salīdzinot to, kā ir TUR un kā ir ŠEIT, bet neko darīt, vēl daudz ceļojumu priekšā un dzīve turpinās šeit un tagad)))))))))))))
NEGANTELIS
************************************************* [Kā idejas autors atļaušos savu tekstu izcelt.
Tātad,kādas ir šī brauciena atziņas,
1.Pieredze, pieredze,pieredze.
Šoreiz izvēlējos daudz daudz labāku maršrutu lai izbrauktu cauri slovākijai.Ja iepriekšējās 2 reizes interesanti bija tikai pašos Tatros tad šoreiz No robežas līdz robežai.
2.Austrija.Principā braucām gandrīz turpat kur pagājušogad,ar nelielām novirzēm uz mazākiem celiņiem.Dažbrīd braucām pa pagalmiem burtiskā nozīmē. Ja man likās ka pagājušogad Maltā (pie dambja)bija slikts laiks,tad tagad sapratu ka toreiz bija Va bene. Šogad,stiprāks lietus,krietni stiprāka migla un mākoņi.Archy sajutās neomulīgi.Man bija labi ja neskaita to ka slapjas bija kājas un kule.No kameras ūdens iztecēja vēl pēc 2 dienām.
3.Itālija.
Pieredze,pieredzīte.
Šogad pēc konsultācijas ar vietējiem izbraucām pa daudz labāku,interesantāku un ekstrēmāku ceļu no Veronas uz Pizu. Pavisam citas ainavas(un busiņi kas nāk pretī līkumā uz diviem ratiem.
4.Atpakaļceļš-Vācija.
Protams kā vienmēr noskaņojums ne visai ka ir jāatgriežas. Braucot caur Vāciju sailgojos pēc sava iepriekšējā moča.Viss notiek pārāk disciplinēti. Nepatika.
Kopumā braucām 11? dienas.Es nobraucu 5560km,biju mājās 4,40 no rīta. Pirmie 10 km Latvijā caur Meitenes kontrolpunktu un rokas bija lupatās no bedrēm.]
Smieklīgais.
Pirmajā naktī Slovākijā iemēģinājām pirmo reizi uzcelt savas jaunās teltis. Mājās nebiju pat apskatījis kas tur iekšā.
Pa tumsu salieku ārpusi,domāju kā piepogāt iekšpusi,domāju domāju un izdomāju ka esu salicis telti ar iekšpusi uz āru. Izjaucu un saliku riktīgi.
(tad sapratu kāpēc mietiņi tik slikti vērās cauri rinķīšiem)
Pēc kādas stundas arī Archy telts ir pieņēmusi formu.Pieeju skatos,konstrukcija tāda pati kā man.Otrādāka. Pasaku:"tu esi otrādāk telti salicis"
Tā arī Archy guļ uz sava matrača zem klajas debess.
3 reizes Archy netīšam pasūtija picu ar zivīm mēģinot tieši to arī neizdarīt.Zivis viņam ļoti garšo,bet man bija baigi smieklīgi.
Kad bijām vienā no picērijām nevarēja saprast ko lai'paņem jo atkal visi ēdieni bija ar zivju noslieci.Uz manu jautājumu"Paskaties uz izkārtni vai šis gadījumā nav zivju restorāns"Atbilde bija apstiprinoša"
Busiņš kas lidoja pretī līkumā uz 2 ratiem ar kaucošajiem(nemaz smieklīgi nebija)
Tekilu izdzēris - sāk bujānīt.
Tequila sunrise, sunshine eyes))
Riepiņa iekrāmēta gandrīz līdz pašai maliņai.
Rīts pansijas numuriņā - laikaapstakļi nelutina, līst un līst(((
Šādus te GoldVing saidkārus novērojām Austrijā, katram pie stūres bija pa riktīgi vecam krabim un blaķenēs babušeki tā uz saviem gadiem 70 stabili, tādas lūk, rullējošas vecumdienas, dod Dievs mums nodzīvot.............
Kaut kāds itāļu Egons)))))))
Kaut kāda kalna virsotne, vairs neatminos nosaukumu - ceļš uz turieni un no turienes līdzinājās 10 km garai sacīkšu trasei un baikeri šēit kā īstā skudru pūznī te piebrauc, te aizbrauc tusējās, pļāpā, skats uz kalniem neaprakstāms - tā noteikti izskatās paradīze, kur pēc nāves gribētu nonākt katrs mocists............
Arī vecais džiksers atripinājis kaifu paķert))
Mans slapjais sapnis - Ducati Streetfighter.
Degvielas cena nogalina
Laikam visskaistākā vieta visa ceļojuma laikā
Braucam, braucam pa nomaļu lauku ceļu, te pēkšņi - PIMP MY RIDE, šosejas malā Drags&Racing kantoris, kur pagalmā šads te extreme-car noparkots stāv!!!! Vajadzēja pačolēt - saimnieks itālis ar šo te katru dienu uz darbu braucot, 1951 gada buiks, ar pneimopiekari - cilājas augstāk un zemāk, pat piedarbināja mums pa prieku - skaņa kā 3 ziliņiem bez izpūtēja, super vāģis)))))))))
Nenormāli smuks cafe-racer.
Izvirtulis pornogrāfikais
te vēl visādas bildes.
65.
Kods:
66.
Kods:
67.
Kods:
68.
Kods:
69.
Kods:
70.
Kods:
71.
Kods:
72.
Kods:
73.
Kods:
74.
Kods:
75.
Kods:
76.
Kods:
77.
Kods:
78.
Kods: [Iepriekšējā vakarā uzliktās bremzes no GSXR reāli atmaksājās jau 2 dienā.itkā sūda divas plāksnītes jāuztaisa,bet ja nav parauga un materiāls ir tikai tā lai sanāk ar pirmo reizi,nopisos visu nakti)
79.
Kods:
80.
Kods:
81.
Kods:
82.
Kods:
83.
Kods:
84.
Kods:
85.
Kods:
86.
Kods:
87.
Kods:
88.
Kods:
89.
Kods:
90.
Kods:
91.
Kods:
[tas pļūteriem par CHICKEN STRIPS un nokrautu moci]
92.
Kods:
[ITALIA BELLA]
93.
Kods:
94.
Kods:
95.
Kods:
Kā Archy garšo jūras veltes un it īpaši ZIVIS tas ir PSC.
Ja ejat pie viņa ciemos noteikti aiznesiet viņam kādu zivteli.
96.
Kods:
[Fukušimas tēma]
97.
Kods:
98.
Kods:
99.
Kods:
100.
Kods:
101.
Kods:
102.
Kods:
[Vai nu pirms šī vai pēc šīs vietas bija reāls brauciens pa slapjiem līkumiem normālā tempā ar normāliem kritumiem(dažos līkumos bija pārrakts ceļš un aizbērts ar smiltīm)]
103.
Kods:
[Normāls zārks motociklista dvēselai]
104.
Kods:
105.
Kods:
106.
Kods:
107.
Kods:
108.
Kods:
109.
Kods:
110.
Kods:
111.
Kods:
112.
Kods:
Šeit baikeri ir laipni gaidīti un tos nesaukā par donoriem, kuri ieguvuši tiesības nogalināt (Penis Style)
Goin'home..............
[Vēl daži video par tēmu]
JA JŪS GRIBAT IZBAUDĪT KO LĪDZĪGU, IZLASIET SEKOJOŠO
NEGANTELIS
************************************************** .
Sveiks motobraucēj.
Apnicis pieliet mūli kārtējajā sestdienas motopasākumā.
Jau sen vēlies aizbraukt ceļojumā uz kalniem taču tam nepietiek ne laika ne līdzekļu.
Vēl neesi izlietojis savu atvaļinājuma laiku.
Ir risinājums
Šis piedāvājums varētu tevi ieinteresēt.
Ceru ar oktobra sākumu dzīvot Itālijā.
Piedāvāju atlidot uz Itāliju, iznomāt no manis motociklu un izbraukāties no sirds patikas pa Itālijas daļu kas ir no Veronas uz leju.
Lidojums ilgst 2h 45 min.
Es Jūs sagaidīšu Lidostā ar automobili un aizvedīšu pie motocikliem.
Brauciens ar auto 1-1,5h atkarībā no izvēlētā ceļa.
Ko Jūs iegūstat?
1.Krietni lētāku iespēju izbaudīt Itāliju ar motociklu.
2.Ieekonomējat laiku un daudzos nogurdinošos kilometrus caur Lietuvu,Poliju.
3.Informāciju,atbalstu un pavadību. Nekāda riska palikt kautkur svešumā ar saplīsušu moci utt.
PAR VISU SĪKĀK PĒC MĒNEŠA KAD BŪS ZINĀMI VISI CIPARI UN DETAĻAS.
(Protams Mpower lietotājiem atlaides)