Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Apceļo dzimto zemi 2 (Abrene, Augšpils, Kacēni u.c.) | |
| Pievienota: 04. Jul 2011, 21:56 Atjaunota: 05. Jul 2011, 01:33 | Citas galerijas no lietotāja janzi |
Domāts- darīts vīza pasē, riepas nomainītas, braucu. Pēc kādiem 60 km jūtu, ka nometot gāzi stūre sāk raustīties, pirmā doma, ka būs kāds atsvars aizgājis pa gaisu. Domāju nav jau traki pāris dienas iztikšu. Kādus 2km aiz Balviem pēkšņi noslāpst mocis. Un tad pamanu kāpēc stūre raustījās riepa pārgriezta kā ar nazi. Kur kaut ko tādu var dabūt gatavu? Braucu tikai pa asvaltu.
Stumju moci uz Balviem, nolieku centrā pie veikala un sāku zvanīt draugam kurš kādreiz dzīvoja Balvos. Viņš atsūta kāda vietējā meistara tel. nr., zvanu meistars nav Balvos. Pie veikala piebrauc viens motobraucējs ar 125 ķīnieti un jaku ar uzrakstu "Vientuļais vilks" vai kā tml. un ar viņa palīdzību moto tiek dabūts pie dziesmas, liels paldies par to, bet ar tādu riepu tikai uz mājām var braukt. Ceļojums beidzies.
Mēģinājums Nr.2. Lamāju sevi par muļķību, ka vīzu taisīju uz 4 dienām. Taisu jaunu vīzu uz 30 dienām un 2.jūlija rītā startēju. Pāris stundas vēlāk nekā plānots, bet gan jau piedzīšu laiku.
Uz robežas rinda nav 3 mašīnas, simpātiska robežsardze man vēl pasaka, ka močiem nav rindā jāstāv, pajautā kur braucu, saku uz Abreni, robežsardzei smaids pa visu seju un labs ceļa vēlējums.
Krievijas pusē problēmas, pirms manis viens leitis ar volvo s80, ar Īrijas numuriem un tukšu riepu. Krieviem tas liekas aizdomīgi, leiti "izšmonī" kārtīgi, vēl izsauc kinologu ar suni, lai izosta visu mašīnu. Pa to laiku piebrauc satiksmes autobuss, to ārpus rindas un rezultātā kādas divas stundas nosēžu uz robežas. Izbraucot no Krievijas robežas jauna un simpātiska robežsargu meitene painteresējas kur ceļošu un novēl labi atpūsties.
Beidzot pāri robežai pirmā pietura turpat pierobežas ciemā Purvmala. Brāļu kapi, tajos arī apglabāti partizānu upuri un plastmasas puķes. Visos brāļu kapos ko redzēju bija plastmasas puķes un vainagi.
Purvmalas centrālā iela uz tās viens veikals un divas "lavočkas" kurās tirgo Zaļās kartes un OCTA polises.
Apmēram 7 km un esmu Abrenē.
Foto pie Liniņ Volda. Un dodos uz viesnīcu. Viesnīcā noskaidroju, ka viņiem nav apsargājamas stāvvietas, kur tāda ir pilsētā nezin. Administratore saka, ka moci varētu iestumt foajē, bet tā nav neviens darījis, lai iestumtu vajadzētu sameklēt dēli, lai uzstumtu pa kāpnēm. Braucu meklēt apsargājamu stāvvietu izbraucu pa galveno ielu, pamanu mentu mašīnu, piebraucu pajautāju mentam, viņš saka, ka pilsētā nav apsargājamas stāvvietas. Nekas, man ieplānots rezerves variants braukt uz Ostrovu un tur pa nakti palikt. Ir jau pēcpusdiena viss iekavēts, muzeju nemaz nemeklēju, izbraucu pa pilsētu un uztaisu dažas bildes.
Ulmaņa laikā celtā skola, kurai pie sienas uzraksts ar Liniņ Volda aicinājumu mācīties.
Man ir mērķis aizbraukt uz Masļenkiem, atrast to vietu kur 1940.gada 15.jūnijā bija uzbrukums Latvijas robežsardzes postenim un kur kaujā krita divi robežsargi. Braucu pa iebrauktu zemes ceļu, kurš beidzas kādā viensētā. Saimnieks saka, ka tas ceļš kurš ir kartē sen vairs nav, ka tur var tikai ar traktoru izbraukt.
Mēģinu tur nokļūt no citas puses, pa ceļam piebraucu pie robežupes un nobildēju tiltu pār upi un pa nelielu ceļu dodos vajadzīgajā virzienā. Aizbraucu pa nepareizo ceļu, kaut kādā sādžā pajautāju kur atrodos, saprotu, ka nepareizi nogriezos. Griežos atpakaļ, dodos līdz mežam un braucu pa iebrauktu meža ceļu, kurš ved pa iekšzemes kāpas kori, abās pusēs purvs, saprotu, ka esmu aizbraucis pārāk tālu griežu apkārt. Benzīns iet uz beigām, vajadzēja uzpildīties... Atrodu pareizo pagriezienu mežā un esmu klāt, aizeju pār lauku apskatīt apkārtni, pēc manām domām esmu pareizajā upes līkumā. Pļava līdzena, piebraucu moci pēc iespējas tuvāk upei. Masļenku māju nodedzināja 1940.gadā un tā arī nekad neatjaunoja. 1991.gadā tur vēl ir bijis saglabājies pagrabs, pastaigāju gar upes krastu, bet neko neatrodu.
Robežupe Ludza (saukta arī Lža)
Braucu atpakaļ, pa ceļam uz Masļenkiem redzēju māju, kādas ir tipiskas Vidzemei ar nošķeltu jumtu. Māja- viensēta kaut kur nekurienē. Ieeju pagalmā tur pie staba telefons un pie būdas suns.
Nobildēju māju, pēc visa spriežot apdzīvota tai ir pat neliels dārziņš, bet neviens neiznāk pajautāt, ko daru viņu pagalmā.
Aizbraucu uz Augšpili un sameklēju vietu kur uzņemta fotogrāfija ap 1930 gadu.
Uztaisu bildi 2011.
Ir jau vakars, benzīns iet uz baigām līdz Abrenei 8 km cik līdz Ostrovai nezinu, bet domāju riskēt. Braucu ceļš labs, taisns tikko uzliets jauns asfalts , vietām vēl notiek remonts. Apdzīvotu vietu maz, pa ceļam piestāju un pajautāju vienam gājējam cik km līdz Ostrovai man atbild, ka ap 10 km. Braucu un pēc 10 km zīme līdz Ostrovai 16 km.
Tieku līdz Ostrovai tur par lielu pārsteigumu Statoil, ar brīdinošu uzrakstu, ka jāpildās vispirms un pēc tam jāmaksā. Man bāka skaitās 17,5l vēl dažus km būtu nobraucis.
Ostrovā viesnīcā brīvu vietu nav. Pie viesnīcas ārdurvīm stāv vietējās daiļavas un saka, žēl ka es nepalikšu viesnīcā. Man izstāsta, ka uz Kijevas šosejas ir motelis dodos tur. Ir brīvi numuri, bet bez ērtībām, wc gaitenī un duša pirmā stāvā, par atsevišķu samaksu 100 RUR, numurs 550 RUR ar Tv, apsargājama stāvvieta mocim 70 RUR. Sargs sēž kafejnīcā un saka, ka ar moci var apbraukt barjeru, lai nolieku starp fūri un viņa "peķoročku". Ieeju dušā un dodos uz kafejnīcu paēst vakariņas, tur sargs ar vienu fūrinieku tukšo, man liekas ne jau pirmo polšu un izskatās, ka viņu pašu vajadzēs pa nakti sargāt.
No rīta skatos mocis vietā, pašu sargu gan nekur neredzu.
No rīta braucu apskatīt Ostrovu. Tur gājēju tilts un zīme iebraukt aizliegts, vietējie man saka, ka ar močiem pa to drīkst braukt. Braucu pāri, gājēji pabīdās malā.
Ostrovā un arī citur divriteņu braucamie pārsvarā taburetes un dažādi ķīnieši līdz 125, ķiveri var redzēt reti kuram un pilnīgi visi bez numuriem. Ostrovā numuru redzēju vienam iž-am, bet braucēji tāpat bez ķiverēm. Pajautāju vietējiem vai numurus nevajag? Vispār jau pēc likuma vajag, bet nevienam nav un menti tāpēc nevienu netur, jo tad būtu visi pēc kārtas jātur. Un tā visi brauc bez ķiverēm un numuriem.
Aizbraucu līdz Pleskavai tur dažas bildes. Aizbraucu līdz Pleskavas ezeram, piebraukt nekur nevar visur 2 un 3m žogi. Vienā vietā atrodu šķirbu, vīram kas aiz žoga pļauj zāli pajautāju vai tur drīkst braukt ar moci, viņš atbild, ka labāk nē, bet uz ezeru var iet ar kājām, viņš moci pieskatīs. Aizeju līdz ezeram, apskatos uztaisu dažas bildes un dodos uz Pečoriem.
Pečori.
Tālāk braucu uz Lauriem. Dažus km aiz Pečoriem sākas grants ceļš ar nenormālu trepi, pabraukt varu apm. uz 20 km/h, brīžiem pa pašu ceļa apmali, brīžiem pa vidu. Lauri kādreiz bija Igaunijā un tur dzīvoja daudz latvieši, viņiem bija sava luterāņu baznīca un ap 1930.gadu Latvija par saviem līdzekļiem uzcēla latviešu skolu. Lauros pie veikala pajautāju vietējiem kur ir baznīca un parādu foto. Visi izbrīnīti, ka baznīca kādreiz tā izskatījās un parāda ceļu uz to.
Baznīca 2011.gadā, iekšpusē vēl briesmīgāk izskatās.
Tālāk dodos atkal Latvijas teritorijā uz Kacēniem. Zemes ceļi nogreiderēti varu pabraukt uz 50, vietām uz 70. Nobraukti pēc uzpildes 225 km, jādomā kur tuvākais tanks. Kacēnos piestāju uz galvenās ielas, pie skolas. Uzreiz piebremzē viens devītais, izkāpj vīrs un saka šitādu skatu te katru dienu neredzēt, vai es apkārtpasaules (krugosvetnoje) ceļojumā dodos. Pajautāju kur tuvākais benzīntanks, viņš saka nu tu esi iekūlies, viens benzīntanks ir ja izbraucu uz Ostrovas ceļa Palkinā tas ir 30 km, ja braucu taisni tad Abrenē t.i. ap 60 km. Bet viņš varot pameklēt man 5 l 92 benzīnu. Zvana kaut kam un nevar sazvanīt aizbrauc kaut kur un atbrauc un saka, ka tas tirgonis nav atrodams. Uztaisu Kacēnos dažas bildes. Un braucu uz Palkino, domāju pabraukšu pa asfaltu un tad griezīšos uz Linavu. Braucot redzu ka tuvojas tumši mākoņi. Palkino benzīntankā satieku vienu džeku kurš ir ieceļojis Krievijā no Limbažiem, viņš dažus vārdus latviski prot pateikt.
Sāku braukt un tālu neaizbraucu, negaiss klāt ar visiem zibeņiem. iebraucu autobusa pieturā pārlaist lietu, tur nosēžu kādas divas stundas, līst un līst. Notīru un saeļļoju ķēdi. Domāju priekš kam tajā pieturā vajadzīgi tie dzelzs stieņi, neizdomāju.
Beidzot mākonim gaiša maliņa un jau vakars klāt 21:00. Dodos Ostrovas virzienā, drīz jau spīd saule un asfalts nožūst, bet tā kā tuvojas vakars pieņemu lēmumu dodies mājās. Piestāju Purvmalā un izpakoju dokumentus, ar žiguli piebrauc vietējie jaunieši, interesējas, kā mocis iet, piebrauc arī vietējais motobraucējs ar Dņepru. Aprunājamies atvados un ar labiem ceļa vēlējumiem dodos tālāk.
Pie robežas vēl iepildu benzīnu pa draudzīgajām cenām. Man priekšā trīs mašīnas, robežkontrolē tā pati jaukā meitene apvaicājās kā man ceļojums izdevās. Iebraucu muitas zonā tur muitniece jauna un simpātiska. Iedodu dokumentus un muitas deklarāciju, man sāk uzdod dīvainus jautājums ko vedu, vai mocim bākā nekas nav paslēpts vai zem bākas arī nav un somās? Atbildu, ka man tikai personīgās mantas, viņa jautā un vai zem jakas man nekas nav noslēpts, ka pārbaudīs un iedod 4 tīras deklarācijas veidlapas, lai es aizpildu. Visiem pārējiem par to liels brīnums un man arī. It kā tā muitniece izskatījās skaidrā un skaista, un smaidīga, ja es būtu simpātisks, tad padomātu, ka viņa savdabīgā veidā man savas simpātijas izrāda. Neko darīt rakstu un kļūdos, lai nebūtu svītrojumi rakstu pa jaunu, pa to laiku nāk klāt robežsargi un muitnieki un prasa kā mocis iet, cik pie mums maksā utml. Iedodu tai muitniecei abas deklarācijas pareizo un nepareizo, viņa protams pirmo lasa nepareizo un prasa ko es te sarakstīju un tad pamana pareizo, tā viņai labāk patīk. Muitas kontrolē man pat somas neprasa atvērt, novēl laimīgu ceļu un dodos Latvijā. Tur tā pati robežsardze, jautā kā man pa Abreni gāja. Latvijas pusē rindā kādas 30 mašīnas ar benzīniekiem un rindā pamanu vienu vīru ar kuru reizē iebraucu Krievijā, tiem nu gan ir neapskaužams darbs.
Kopā nobraukti 944 km no tiem pa 482 km pa robežas otru pusi.
Neizbraucu visur kur biju plānojis, ja brauc uz austrumu pusi ar divām dienām ir par maz, vajag vismaz trīs dienas.