Ceļojuma maršruts: Rīga - Lietuva - Polija - Ukraina (Odesa, Simferopole, Sevastopole, Balaklava, Yalta, Sudak, Koktibel, Feodosiya, Lenine, Pisochne, Henichesk, Zaporozhje, Kharkiv) - Krievija (Kursk, Orel, Tula, Maskava) - Rīga.
Ceļojumā devāmies divatā Andris U. un Andis N. ar BMW R1200GS Adventure un KTM 990 Adventure, gribējām salidzināt un pārbaudīt šos divus motociklus vizdažādākajos ceļos, bezceļos.
Kopā nobraucām 6400km, no Rīgas izbraucām 16. maijā, atgriezāmies 30. maijā.
Tā nu sākās mūsu ceļojums:
tādi izskatās mazākas nozīmes ceļi Ukrainā, vietām asvalts ar bedrem, cituviet bruģis kā šajā bildē, citur vienkārš grants ceļš...
šajā ciemā ar šādu tr.l. brauc pēc aliņa, smieklīgi tas izskatijās.
lauku tūnings, vietējiem/ām patīk.
nebija iespējams ar motociklu apbraukt bedres un ceļš tiktiešām šķita neizbraucams, pat ar enduro tipa motocikliem...
šādi tiek pārbaudīts eļļas līmenis motociklam ar iphone palīdzību.
brīžiem ceļš kļūst šāds, nezinu, kā tas ir izbraucams lietus laikā.
šādi skati ir visapkārt Lvivas - IvanoFrakivsk apgabalos.
kārtējais rīts Ukrainas plašumos. Dzīvojām teltīs, tiklīdz nāca miegs, braucām mežā un celām teltis un visas naktis atrastās naktsvietas izradijās pat ļoti labas...
beidzot esam uz normāla ceļa. Kā paši Ukraiņi runā vienīgais ceļš Ukrainā ir Kiev - Odesa, jo visi citi viņiem esot bezceļi, kas tiktiešām atbilst patiesībai.
Iebraucot Odesā, mūs pirmais satiktai mocists izrādija Odesu un kopā aizbraucām līdz centram kur visi mocisti pulcējās ik vakaru (kaut kas līdzīgs Laimeniekam).
šādi eksemplāri nav retums šajā valstī, lai gan degvielas cena ir 1EUR/litrā un kā vietējie stāsta, tad vidējās algas ~ 100USD/mēnesī. Tak šāds brīnums piedarbinot, jau spaini degvielas noēd...
Beidzot esam Krimas galvaspilsētā Simferopolē. Centrā atrodam bezmaksas wifi un cenšamies sazināties ar savējiem. Bet kamēr mēs caur skayp pļāpajam, pie mums pienāk gan suteners, gan narkodīlers, gan visādi citādi interesanti ļautiņi, līdz beidzot pienāk tjotja Taņa! Tatad šī tjotja Taņa bļauj pa visu ielu, ka jebkuras darbības šai pilsētā notiek tikai un vienīgi ar viņas ziņu, zem viņas esot gan kimināls, gan "musari".
Balaklava. Līdz 1996. gadam šī vieta bija slepenais objekts, šeit tika remontētas un papildinātas ar munīciju vidēja izmēra (dīzeļ) zemūdenes.
Tiektiešam var pārliecināties, cik ļoti Krievs gatavojās atomkaram.
Krimas viens no galvenajiem apskates objektiem Ai-Petri.
Šie ir Krimas Tatāri, kas ir pilnībā okupējuši Ai-Petri un jebko ko Tu tur dari ir jasaskaņo ar viņiem. Pat mēs nedrikstējām novietot motociklus kopējā stāvlaukumā, mums bija janovieto tieši šai vietā, kas redzama bildē. Vienīgais izskaidrojums, kapēc tur mums bija janovietoi motocikli, ir tāds, ka sākoties lietum viņi nevar kopīgi aiziet uz stāvlaukumu lai apspriestu mūsu motociklus, tapēc lika novietot tos tuvāk viņiem, lai stāvot zem jumtiņa to var pilnevertīgi apsriest.
Yalta, viss uztaisīts priekš tūristiem, Krievu tūristiem.
Itālijas pludmalē meitenes staigā peldkostīmos un piedāvā Coco-fresco, šeit šāds onkulis staigā un piedāvā uz paplātes saliktas "voblas" un vafeļu tūbiņas ar "sgušonku"...
tāda mums izskatijās viesnīcas garaža Yaltā, kur turējam motociklus.
Ceļš no Sudaka uz Novij Svet, apmēram 10km garš, ļoti līkumains, segums neiedomājami slidens, lai gan uz pirmo acu uzmetiena izskatās pēc parasta asvalta. Pat apstājamies lai pārbaudītu vai nav "mīkstais", jo katru reizi, kad tiek uzdota gāze, iedegās pretbuksēšanas indikātors. Tiktiešam šādu segumu nebijām izbaudijuši ne reizi, tik ļoti slidens...
apstājāmies lai iedzertu kafiju ceļmalas kafejnicā. Bildē var redzēt bārmeni, kas guļ apsegusies zem segas un skatās TV, tikai pabļāva kur atrodās menju.
Sudaka pilsdrupas.
Izbraucot no pilsētas Koktibel ir šāds uzraksts. Šī pilsēta slavena ar savu konjaka/vīna rūpnīcu. Tika iepirkts konjaks un vīns, neteiktu ka būtu ļoti garšīgs konjaks, lai gan vīns patiešam bija ļoti garšīgs.
braucot pa meža ceļiem, ik pa laikam smilšains segums, nomainās pret šādu betona plākšņu segumu.
Braucām pa meža ceļiem, pļavām, takām, līdz kamēr nonācām līdz šādam skaistam Azovas jūras krastam.
Gar šādu krastu braucām pa pļavām, takām apmēram 40km, gribējās ik brīdi apstāties lai uztaisītu smukas bildes. Tiktiešam neskarts nostūris, kur noteikti gribētos atgriezties.
Brīžiem sanāk braukt gar pašu Azovas jūras krastu.
Krasts ir viss no maziem gliemežvāciņiem, smiltis vispār nav sastopamas Azovas jūras krastā.
Brīžiem pat neizbraucams šis gliemežvāciņu segums ir priekš mūsu motocikliem.
Braucam pa "kosu"*. "kosas" kopējais garums ir ap 70km, ceļš ir šāds, kādu Jūs redzat bildē. Šaurākā vieta ir 50-100m. Segums ir smiltis ar neparasti izteiktu "trepi", pat brīžiem neizturamu braucot ar enduro motocikliem.
Uz viena trampalīna, atdalijās kastes un viss sastāvs kas bija kastēs - rosolā
šeit ir rezultāts. Tatad kastē bija eļļa, kas veļoties saspiedās un iztecēja un protams visas mantas kas bija šajā kastē ar bija eļļā...
Maskavas motobanda
Salīdzinot šos divus motociklus, nākas atzīt, ka BMW nav domāts izteiktam bezceļam (subjektīvi), tiklīdz ir dziļākas, asākas bedres, ar BMW kļūst neomolīgi braukt, savukārt KTM jūtās, kā zivs ūdenī šādos ceļa apstākļos. Protams nevar salidzināt kāds komforta līmenis ir braucot pa šoseju ar BMW, vācu inžnieri ir padomājuši par visu, vējš ja pareizi ir noregulēts priekšējais vējstikls, vispar nenāk virsū braucot pie 100km/h, pat var braukt ar atvertu ķiveri. Degvielas patēriņš BMW motociklam braucot uz 100 - 105km/h ir 4,8 - 5 litri uz 100km. KTM šādā režīmā ēd par 1 - 1,5 vairāk. Neatsverams plus BMW motociklam ir 35l bāka, KTM 18l bāka, tatad 2X retāk vajadzēja apmeklēt DUS.BMW motociklam ir salidzinoši zemu novietots gaisa filtrs, kas izslēdza varbūtību šķērsot upes braslus.
Ja grib braukt tālus gabalus, vairāk pa ceļiem, tad noteikti jaizvēlās BMW Adventure, ja tomēr ir vēlme braukt talākus gabalus un reiz pa reizei nobraukt no ceļa un ielīst offroad, tad laikam nebūs konkurents KTM Adventure. (nekritizēt par subjektīvu viedokli, noteikti atradīsies kas aizstavēs sev tīkamo marku, ražotāju)