Ir pagājuši gandrīz pieci gadi kopš neveiksmīgi patrāpijos neīstajā vietā neīstajā laikā un nw pietiekoši uzmanīgs. Tas bija 2010 gadā, un tikai šogad Janvārī esmu atbrīvojies no pēdējā metāla savā ķermenī kas bija saistīts ar šo avāriju. Jā es atkal braucu ar moci jau 2011 gadā,bet sekas jūtu vēl tagad.
Lai šis kalpo par atgādinājumu cik smagi toreiz bija.
Lai šis kalpo kā atgādinājums pirms atgriez ručku pilsētā vai jebkurā citā vietā kur var gadīties kāds cits. Sargāsim sevi.
Pēc gandrīz 6!!! mēnešu gaidīšanas es uzzināju ka brīdī kad mani notrieca sranais volvo es neesmu braucis pa ceļu bet esot braucis pa GĀZES TRASI.PAPĪRA BEIGĀS JAU PA MEŽU.Dīvaini bet paša vainīgā liecinieki gan domā ka esmu braucis pa ceļu kas ejot paralēli gāzes trasei.Kur vispār ir tā GĀZES TREASE es vēl neesmu sapratis.Šodien ar atpakaļ ejošu datumu ir pieņemts likums ka ceļu satiksmes noteikumi vairs nav spēkā.Tagad kurš ceļš ir galvenais nosaka SIA kam šis ceļš pieder,par to rūpējoties.Es esmu vainīgs ka nezināju ka nesaskatāmais gāzes vads nav kautkāda SIA īpašumā ierakstīts kā (braucamais ceļš)un viņi nebija par to rūpējušies sagāzuši uz tā zarus.Ļoti operatīvajai policijai vajadzēja 5,5 mēnešus lai šo noskaidrotu.Tātad vainīgais 5,5 mēnešus pirms mani notrieca vienādas nozīmes krustojumā bija uzzinājis kam pieder ceļš pa kuru viņš brauc un arī to ka neredzāmā GĀZES TRASE nepieder tam pašam SIA.
Pats papīrs.
Apakšā CEĻŠ PA KURU BRAUCU ES.
Papīrā pieminētais bedrīšu aizpildīšanas paņēmiens uz "ĪSTĀ" ceļa.
Man gan viņi tagad dod tikai 10 dienAS LAIKA lai šo apstrīdētu kautgan paši šito domāja 5,5 mēnešus. Ir te reāli juristi?
AIZMIRSU PATEIKT KA SĀKUMĀ GAN VIŅI APGALVOJA ,MANAI ĢIMENEI,UN ĀTRAJIEM STĀSTĪJA KA Vainīgais ir VOLVO UN NEESOT PAR KO SATRAUKTIES(IZŅEMOT TO KA ES NOMIRŠU).Pēc tam vienā nejaukā dienā(kad tas pidars iedeva viņiem kukuli pēkšņi pārdomāja)
Kādi 60 km/h?bojājumi autosam no mana ķermeņa iemauca tieši kājā.
