Iesākumā gribētu novēlēt veselību un, lai ātri dzīst traumētajiem!
Tad nu tā. Neilgi pirms Jāņiem līdz Liepājai nonāca ziņa, ka divdesmitsestajā datumā Biķeros būs Durkas gonka. Jūzeris Emils90 pats nemāk braukt ar auto, tāpēc palūdza, lai šamo aizvedu. Auto viņam esot. Ekonomisks.
Svinīgajā rītā pagāja četras stundas kamēr pārliecināju, ka labāk būtu braukt ar manu auto, jo braucienam paredzētajā Ford Tiguānā vietas pietiek tikai zābakiem un čiverei.
Man izrādījās taisnība.
Vietas pietika arī pašiem.
Lai cik dīvaini tas nebūtu, galā nokļuvām veiksmīgi, skaidrā, nepiedzērušies, varoņpilsētā neapmaldījušies un paspējām uz treniņu.
Mapedka.
Izskrūvējam lampiņas, lai vieglāks svars un mazāk rij benžu.
Treniņš sākās
Treniņš beidzās ar dziesmu.
Cik noprotu, ne visi gribēja to klausīties.
Morsītis vispār nosvieda kameru zemē un aizskrēja projām iekšā Biķernieku mežā.
Sacensību rīts mūs sagaidīja aizdomīgi saulains, iespējams, tāpēc, ka bijām cēlušies 7.00 pa nakti, lai laicīgi būtu trasē.
Meitenes sasveicinās un viss notiekās.
Emīls brauc,
Aivars un visi citi arī brauc,
Bruno nebrauc, jo treniņā iegūtajam gumijas zābakam nav slaideru.
Cik noprotu – Jims motociklam piekarinājis zobenu,
bet Timrots - nātri.
Rezultātā – godpilnā otrā vieta un braucam mājās. Paldies.