Šitas gabals laikam ir katram sevi cienošam endūristam jānobrauc. Tā nu mēs arī svētdienā nolēmām biški pavizināties. Tā kā nezinājām no kura perona kādreiz tas bānītis ir braucis, nolēmām nesākt gluži no centrālstacijas. Tā kā pārsvarā lija lietus bilžu maz. Bet arī savs labums - nebija karsti vingrojot pa mīksto granti, kā arī sausā laikā segums noteikti kļūst vēl mīkstāks.
Te vēl sliedes ir bet pēc pāris km jau izbeidzas
Ķeipenē tāds maziņš galdiņš un krēsliņi
Kādus 4 km pirms Ērgļiem pēdējā vētra nogāzusi kokus pāri štrāsei. Mums paveicās, jo kā reiz vietējie ar husi jau risināja šo problēmu. Viņiem pašiem jau tas arī vajadzīgs - kā nekā īsākais ceļš.