Par pašu modeli.
BMW sāka ražot "RT" (Reise-Tourer) tūrisma motociklus septiņdesmito gadu beigās. Pirmie bija motocikli ar "airhead" (gaisa dzeses bokseris) motoru. Šāda tipa motorus BMW sāka ražot jau 1923. gadā – daži no jums vēl pat nebija dzimuši
Nozīmīgākās pārmaiņas dzinēja konstrukcijā ievieš 1995. gadā, kad BMW uzsāk "oilhead" motora uzstādīšanu R1100RT
Te arī internetā zagta bildīte ar visiem 4 jaunāko laiku RT vienuviet.
Mans ir otrās paaudzes.
Pirmo paaudzi izmanto LV CP,
Trešā paaudze ir vnk „facelift” - izņem radio no standarta aprīkojuma un pieliek pāris zirgus motoram. Ceturtā paaudze ir aktuālā, jau tiek ražota 4 gadus un sāk baumot par 1250-o modeli.
Dažiem, kuriem cipariņi ir svarīgi:
Type: 2 cylinder, horizontally-opposed “Boxer”
Valves: 4 per cylinder
Displacement: 1130 cc
Bore X Stroke: 101 x 70.5 mm
Horsepower: 95 at 7,250 rpm
Torque: 72.3 ft. lbs. at 5,500 rpm
Compression ratio: 11.3 : 1
Cooling system: Air and oil
Fuel induction: Bosch Motronic MA 2.4
Catalytic converter: 3-way dual converter with oxygen sensor
Clutch: Single-plate, dry, hydraulic actuation
Gearbox: 6-speed, constant mesh
Final drive ratio: 2.91:1
Engine Management: Central electronic system with Motronic 2.4
Alternator: 12V 700W
Testing / diagnostics: Mobile diagnostic computer – MoDiTeC
Fuel Tank: 22,7 litres
Curb Weight (wet): 278 kg
Front brake: Two 4 piston EVO calipers with floating 320 mm discs
Rear brake: 2 piston caliper with 276 mm disc
Wheels: 5 spoke aluminum, 3.50 x 17 front, 5.00 X 17 rear
Front tire: 120/70R17 steel-belted tubeless radial
Rear tire: 170/60R17 steel-belted tubeless radial
Es izvēloties savu pirmo, ilgi cīnījos pats ar sevi. Sanāca izbraukt līkumu ar šādu moci un iepatikās viss – gan izskats, gan sēdēšana, gan braukšana. Izlēmu ņemt šādu modeli. Ilgi meklēju, līdz piemērotu atradu Itālijā. Pie reģiona BMW dīlera, kurš atradās ļoti netālu no mana galvenā sadarbības partnera štābiņa. Salona lietoto, labo mopēdu daļa (jaunie ir citur, un švakie stāv laukā).
Mocis bija ar 39k noskrējienu, pieņemamu cenu un itāļi deva 1 gada garantiju. Ir arī visi blingi – elektrostikls, ABS, muzāriņš.
Izpētīju arī grēcīgo pagātni. Pirmais moča īpašnieks bija dzimis 1964 gadā, pabraucis pāris gadus un pārdevis moci kādam 69. gadā dzimušam papakarlo. Visur zīmodziņi salikti, viss sakopts – jāņem. Nokaulēju cenu, piekaulēju vēl jaunas riepas un pareizās bikses. Atbraucu mājā, aizsūtīju naudu un reizē ar iekārtām atvedu sev jaunu bleķa/plastmasas mīluli. Kāreiz paspēju „nolikt zem eglītes”, jo furgons iebrauca 22. decembrī.
Pēc neliela čakara ar izkraušanu, sirdij strauji pukstot, sākās ceļš uz garāžu. Sākas ar BMW „unikālo” pagrieziena slēdžu iepazīšanu.
No sākuma viss kā jau pienākas – signalizācija, reģistrācija, apdrošināšanas... Sākam gaidīt pavasari...
Ieliku arī interkoma burbuļotāju. Ir OK
Pirmās nianses parādās ejot apskati. Bremzes šiem motocikliem ir vienkārši fenomenālas, pastiprinātājs + ABS strādā bez drāmas, tikai jāatceras, ka integrētās bremzes nozīmē, ka spiežot hēbeli vai pedāli efekts ir vienāds – bremzējas abi rati. Apskatē inspektoriņš pārbaudot „aizmugurējo” bremzi (spiežot pedāli) gandrīz pārlidoja pāri ragiem. Atbrauc malā tāds sārtvaidzis – jaaa, bremzes labas.
Pirmajā sezonā nobraucu 11k km. Ir radušies daži secinājumi, ar kuriem arī padalīšos.
Man ļoti patīk moča uzvedība. Jebkurš, pienākot tuvumā atzīst, ka tas ir liels/smags braucamais. Uzreiz parādās jautājums – vai nav grūti tādu vellu turēt. Nav. Gaitā tā masa kaut kur pazūd (nemāku aprakstīt, kas notiek, bet gan jau sapratāt) un mocis paliek ļoti viegli vadāms – stūrējams, bremzējams. Un pats galvenais – prognozējams. Līkumos var saķert jautrību. Ļoti ok ir arī braukšana divatā.
Motors ir īpatnis. Tāds palielas kubatūras rukšķis, bet nelutina ar baigiem zirgiem. Bet jauda un grieze ir sadalīta ļoti vienmērīgi, motoram nav tādu histērijas lēkmju, kādas mēdz būt 4 cilindru japāņiem, kāpjot virs noteiktiem apgriezieniem. Baigi zemos apgriezienos motoru ar 2 puslitrīgiem podiņiem un kompresiju virs 11 turēt nevar, bet baigi griezt arī neprasās. Es slēdzos līdzīgi kā ar vieglo mašīnu – mieriņā pie ~ 3k rpm, fiksajā režīmā ~ 5k rpm. Tahometrā redline ir pie 7,5, bet jau pie 6k motors sāk izrādīt nepatiku. Nu un ir jāatzīst, ka šis nav motors, kurš pie katras pārnesumu maiņas ar prieku aizgriežas līdz sarkanai josliņai.
Ātrumkārba ir ļoti OK. Dažkārt gan parādās jau te aprakstītā problēma ar 1. robu – pie nospiesta sajūga jāspiež sviriņa uz leju, līdz ielec robā, bet toties nekad nav bijušas problēmas ar patvarīgu pārslēgšanos un neitrālā atrašanu. Ko vērta štelle ir arī pārnesuma indikators. Gan jāatzīst, ka 6. robs ir overdrive – t.i. ļoti slinks, der tik tādai tecināšanai virs 100 km/h
Sliktās lietas – nav skaņas. Un normālu izpūtēju nopirkt nevar, jo šis ir viens garš klucis ar visu katalizatoru. Izpūtējs ir arī vāji aizsargāts – apakša un iekša rūsē. Tāpat priekšējās dakšas. Nav kājas lampiņas – gadās ielikt robā ar nolaistu kāju.
33 litru oriģinālais BMW topbox ir par mazu, un arī forma nav diezko praktiska. Sānu kastes normāli braucot ņemu nost. Jo man tur nav ko likt iekšā, un pilsētā ložņāt starp mašīnām tās nepalīdz.
Vai tas ir labs pirmais mocis ? Ja tu māki braukt pa pilsētu, saproti kur ko var darīt – jā. Ja tev tikko palika 21 – pameklē ko vieglāku un jautrāku.
Kāds būs mans nākamais ?
Šāds: