Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Uz Cēsu pusi. | |
| Pievienota: 03. Aug 2009, 14:10 Atjaunota: 03. Aug 2009, 22:59 | Citas galerijas no lietotāja JuriZ |
Tikšanās 7:00 pie kādreizējā Sēnītes restorāna.
8:00 brokastis Siguldā, t/c raibais suns. No rītiem spešal piedāvājums - brokastis ar tasi kafijas par Ls 0,89. Ich ahujevaitung..
Jau 8:15 gravā novērotie GNP ispektoru džipi liek secināt, ka parkā sabiedrisko kārtību ar mo labāk pārkāpt nevajag. Pāris vārdos - cienīsim apkārtējos un saudzēsim Latvijas dabu!
Mūsu dienišķais ceļš tālāk ved gar Turaidu Inciema virzienā. Pa ceļam kārtīgs uzbrauciens pa senu downhill velosipēdu trasīti. Tālāk meža ceļi un dubļiem klāts kalniņš, pa kuru varētu sarīkot vienu lokālu hillclimb chempionātu, pie nosacījuma, ja turpat netālu neatrastos kādreizējā GNP "saimnieka" Mitrēvica lauku sēta.. Tiek atjaunināta informācija par tuvējo māju suņu skaitu - tagad tie ir divi lieli vilku sugas indivīdi. Garām braucot rej, zobus klabina, bet lai iekostu ir pārāk neizveicīgi..
Turpinam ātrumposmu gar augstsprieguma līniju Braslas virzienā, kas beidzas ar negaidītu 30m smilšakmens dropu, kam kultūrvēsturiski dots nosaukums "Jāņavārti". Tā kā paguvām laicīgi sabremzēties, varam veikt fakta fotofiksāciju:
Lejpus ieža upes ielokā novērojam rīta dzestrumā ritmiski šūpojošos telti. Šai vietai tiek piedēvēts atbilstošs nosaukums - "pistuve".
Tālāk gar Braslas zivjaudzētavu dodamies Raiskuma virzienā. Rodas pirmā vajadzība pēc navigācijas:
Tiek nosprausts mērķis: Ēdernieki - Kvēpene pa veco ceļu gar Gauju. Tiek intervēts vīrs no vietējām mājām. Viņa suns rūpējoties, lai ceļš neaizaugtu pilnībā - regulāri dodas uz kaimiņu mājām brūtēties..
Kādi 5km pa krūmiem, pāri kritušiem kokiem un sabrukušiem tiltiņiem un esam veiksmīgi nokļuvuši Kvēpenes pusē. Pa ceļam iebraucam Paslavās sveikt tikko pamodušos ūdenstūristus:
Tālāk gar Gauju pa veco Kvēpenes ceļu līdz Cēsu Gaujas tiltam. Pilsētas pusē aiz tilta mani notur CP un sākotnēji cenšas "piešūt" 71km/h apdzīvotā vietā. Ņemot vērā laicīgu pretimbraucošo mirkšķināšanu, skaidri zinu, ka ātrums nav mans un kategoriski atsakos tam piekrist. Vārds pa vārdam, visu iespējamo dokumentu pārbaude un beigās atklājas, ka inspektors pats ir MotoLamas biedrs un brauc kaut kādā tur krosā. Beigās šķiramies pa draugam un bez interešu konflikta. CP inspektors tā arī neatzina, ka uzrādītais ātrums nav mans, bet kādas paralēli braucošas automašīnas. Zināms, ka radars "ņem" lielāko kustīgo objektu un vienlaicīgi ar mums pirms apturēšanas strauji brauca vairāki auto.. Viss pasākums izskatījās pēc parasta „reketa” mēģinājuma. Skumji.
Tālāk lejup pa Ozolkalna ceļu, kas brīnumainā kārtā bija atvērts, gar Gauju un nesteidzīgiem ūdenstūristiem līdz Rakšiem. Pa ceļam pārbaudījām vairāku nepārliecinoša izskata tiltiņu izturību:
Neliels relax gar Amatas upi:
Pie Skaļupju pansionāta atkal iebraucam mežā un..
..DM mīkstais. Precizējums - DM oranžais brīnums strauji zaudē gaisu pakaļējā riepā.
Seko evakuācija saviem spēkiem līdz tuvākajam zināmajam atbalsta punktam. Tiek novērtēta kameras gredzena nozīme, braucot laukā no meža ar pilnīgi tukšu riepu. Taču tas nav risinājums, lai pa normālu ceļu brauktu līdz Rīgai - pēc nobrauktiem ~8 pa asfaltu, riepai jau tiek novērotas pirmās dezintegrācijas pazīmes. Tāpat DM visu atlikušo ceļu cīnās ar nežēlīgu „sānslīdi” uz tīra asfalta pie 20km/h..
Brauciena rezumē - ideāls svētdienas čillautiņš pa sen aizmirsto Cēsu pusi. Pat mīkstā riepa nespēja sabojāt mūsu optimismu pēc redzētajiem dabasskatiem un izbrauktajām takām. Un paldies izpalīdzīgiem draugiem Līgatnē par transportu!
Plānojas turpinājums!
