Šonedēļ atgriezos no Krētas un iekš sava albūma atradu dažus dzelžus.
Šajā Vidusjūras zemītē moču nav daudz, vairāk izplatīts auto un rolleru pārvietošanās kults... Iespējams moči tur ir kā lidojošie zārki un ar tiem tur lidinās īpaši atsaldēti viepļi, jo segums kalnu serpentīnos un uz ceļiem ir tuvu ideālam un pie lielāka ātruma neizņemts līkums beidzas koka kastē nevis gospitālī bļe Tas manāms diezgan bieži redzot savdabīgus krustus uz līkumainajiem ceļiem un arī sadegušu auto vraki redzami aizās....
Ar šādiem dampjiem pārvietojas varas pārstāvji, kā redzams veci un dažādu marku verķi.
Ceļi tiešām labi, slikti ceļi tika sastapti tikai visdziļākajās čuhņās kur uz 100 kalnu kazām ir sastopams viens homosapiens, jeb pēc formulas 1/100.
Kā redzat pārvietojos ar mazlitrāžas šrotu, kaut arī jauda smieklīga patīkamais moments ka patēriņš arī smieklīgs, mazāks kā manam mocim.
Nemirstošas vērtības.
Lūk viens no retajiem sliktajiem ceļiem- civilizācijas nekādas. Pa šiem ceļiem a/m apakša tika pamatīgi apdauzīta, tā vien likās ka palikšu nekurienes vidū ar sadauzītu karteri, vai norautu tiltu.