Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Pirmo reizi Norvēģijā | |
| Pievienota: 18. Jul 2023, 21:02 Atjaunota: 18. Jul 2023, 22:13 | Citas galerijas no lietotāja MartinsR |
Tā kā šai forumā vēl tomēr ir kaut kāda dzīvība, nolēmu padalīties ar jums iespaidos par šīs vasaras braucienu uz Skandināvijas valsti, kurā līdz šim nebija sanācis pabūt.
Kā ceļabiedru izdevās pierunāt bērnības čomu. Martā nobukojām prāmi un kādā jūlija sākuma vakarā jau bijām klāt Ventspilī, lai ripinātu močus uz kuģa klāja.
Vispirms no Stokholmas priekšpilsētas sekoja 600 km pārbrauciens līdz Oslo. Tur gan pārāk ilgi neuzkavējāmies - izbraucām cauri centram, apskatījām operas namu.
Paviesojāmies arī Frogner parkā.
Vispār par Oslo palika labs iespaids - sakopta pilsēta.
Tālāk devāmies uz turpat netālu esošo Heddal stāvbaznīcu - to no priedes koka cēluši vikingi pirms 800 gadiem, neizmantojot nevienu naglu. Kādreiz šādu baznīcu tur bija vairāki tūkstoši, tagad palikušas tikai nedaudz virs divdesmit.
Tikmēr bija pienācis vakars, tāpēc sameklējām kempingu turpat netālu. Šim kempingam bija arī sava "pludmale" (redzama attēlā). Tāpēc, protams, nevarēja iztikt bez rīta peldes Oslo fjordā. Ūdens temperatūra - patīkami atsvaidzinoša.
Pa naktīm visur pēc iespējas centāmies palikt kempingos, ja vien negāza lietus. Dažas naktis gan bija vēsāks laiks (temperatūra nokritās līdz pat +8 grādiem), bet dūnu guļammaiss līdzi un problēma atrisināta. Pie kam, kempingos nakšņot ir arī ekonomiski pamatots variants - tas vidēji izmaksā ap 15 eur/naktī par pilotu+motociklu+telti.
No rīta sapakojāmies un devāmies uz nākamo galamērķi - Lysebotn ciematu.
Norvēģijas ceļi atkal iepriecināja - seguma kvalitātei, ceļu līkumainībai un fona ainavām dodu 5 zvaigznes.
Pēc kāda brīža jau bijām nonākuši līdz vietai, kur lejā redzams kempings un Lyse fjords, kā arī ceļš pa kuru jābrauc lejā veseli 640 vertikālie metri.
Ceļš līdz lejai patiešām nav taisns, par to brīdina arī navigācija.
Pašā fjorda malā atrodams kempings, kurā arī iekārtojāmies uz nakti un nobukojām vietas uz prāmja, lai tiktu līdz nākamajam galamērķim.
No rīta prāmis jau bija klāt.
Uzripinājām močus un devāmies 2h garā izbraucienā pa Lyse fjordu.
Galamērķis bija Mācītāja akmens jeb Pulpit Rock jeb Preikestolen, kuru pa ceļam arī varēja ieraudzīt, karājamies 604 m augstumā virs ūdens līmeņa.
No prāmja izkāpām Oanes ciematā un tad padsmit minūšu brauciena attālumā jau bija klāt stāvlaukums starta kāpienam.
Tūrisma ceļvedī rakstīts, ka līdz akmenim jākāpj gandrīz 2 stundas, bet mēs paņēmām fitnesa tempu un uzkāpām 64 minūtēs.
Lūk arī slavenais akmens, ar 11 sekunžu brīvo kritienu līdz plunkšķim fjordā, ja neesi pietiekami uzmanīgs staigājot tuvāk malām.
Protams, arī te neiztikt bez ķīniešu tūristiem, kuri veido rindu, lai nobildētos no it kā labāka skatpunkta.
Pakāpos arī mazliet augstāk virs akmeņa - tur skats tiešām, kā saka - "pa rubli".
Ir labi redzams arī Lysebotn ciemats fjorda galā, 30 km attālumā (no kura mēs izbraucām ar prāmi).
Nākamajā dienā devāmies tālāk - uz Norvēģijas varenāko ūdenskritumu - Langfossen.
Tas kopumā ir 612 m augsts un var just kā zeme dreb, stāvot tam tuvumā. Iespaidīgi.
Nākamā pietura un naktsmājas bija savulaik Norvēģijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta - Bergena. Izstaigājām gan centru,
gan arī pakāpāmies mazliet augstāk, lai paskatītos uz vecpilsētu no augšas.
Maza atkāpe par cenām Norvēģijā - ēšana gan ir viena dārga izklaide. Šāda porcija (ūdens glāzē - bez maksas) parastā ceļmalas ēstuvē izmaksā 20 eur. Ja gribēsiet kaut ko sakarīgāku + vēl dzeramo, droši jārēķinās ar 30+ eur par ēdienreizi. Par cenām restorānos es pat neko negribu zināt
Kad pienāca nākamais rīts, pa kārtējo līkumaino ceļu devāmies uz Gaularfjellet skatu platformu.
No turienes bija labi saskatāms ceļu spageti cauri ielejai.
Atkāpei - jau 23k km garumā cenšos sev iestāstīt, ka street tipa motocikls nav īsti piemērots ceļojumiem un ikdienas braukšanai uz darbu, bet pagaidām neizdodas.
Atpakaļceļā piestājām pie kārtējā ūdenskrituma, kuru nejauši pamanījām pa ceļam. Vispār secināju, ka šai valstī ūdenskritumu ir simtiem, ja ne tūkstošiem. Viņi varētu kādu pārīti aizdot Latvijai.
Tie līkumi un ainavas ir tādas, ka visu laiku gribas piestāt ceļa malā. Labā ziņa motobraucējiem - Norvēģijā ir daudz maksas ceļu vieglajām mašīnām, bet motocikli no šīs maksas ir atbrīvoti.
Arī krāsas tur ir pārsteidzošas. Gan zālei/sūnai...
gan ūdenim fjordā.
Pēc tam devāmies uz Loen ciematu un piestājām pie vagoniņa stacijas, lai brauktu augšā kalnā.
Vagoniņš ceļas neredzēti stāvā leņķī, gandrīz vertikāli.
No augšas ir plašs skats uz kilometru zemāk esošo ciematu.
Tālumā kalnos bija redzams arī ledājs.
Pēc tam pa serpentīnu bija jādodas uz nākamo skatu platformu.
Tā atrodas 1500 m augstumā.
No sākuma uzbraucot šajā - Dalsnibba platformā, laiks bija lietains un miglains.
Grasījos jau braukt lejā, kad laiks sāka noskaidroties un pāri ielejai uz pāris minūtēm parādījās skaista varavīksne.
Un pēc brīža jau ainava vēl vairāk noskaidrojās un tālumā varēja redzēt mūsu nākamo galamērķi - Geiranger fjordu un ciematu.
Pēc apmēram stundas brauciena bijām klāt - kempings tiešām atrodas paša Geiranger fjorda malā, dikti ainaviskā vietā.
Nākamais rīts uzausa apmācies, bet tas mūs nekavēja doties uz vienu no populārākajiem Norvēģijas apskates punktiem - Troļļa ceļu jeb Trollstigen.
Diezgan episks skats, ko tur vēl citu lai piebilst. Vienīgi mašīnu un kemperu padaudz, bija lēna satiksme braucot lejā.
Nākamajā dienā sasniedzām brauciena galējo ziemeļu punktu - izbraucām Atlantijas okeāna ceļu.
Pēc tam pēdējais nakšņošanas punkts bija netālu no Sunndalsora ciemata un tad jau pagriezām močus Zviedrijas virzienā.
Pa vidu vēl palikām nakšņot kempingā Zviedrijas vidienē.
Šeit neplānoti sanāca apmeklēt vietējo entuziastu sarīkotu amerikāņu auto izstādi kādā random mazpilsētā.
Pa vidu starp visiem spīdīgajiem un nopucētajiem auto bija arī pa kādam interesantākam eksemplāram.
Bet nu, ar to pašu ceļojums bija galā, vakara pusē jau ieripojām prāmja vēderā un no rīta bijām atpakaļ dzimtajā krastā - Ventspilī.
Kopā sanāca nobraukt apmēram 3700 km. Nav daudz, bet tai pašā laikā izdevās apskatīt visu, kas bija ieplānots. Protams, nebijām gaidījuši, ka 7 dienās no 10 līs lietus (jūlijā!), bet nu, ar šādu iespējamību bijām rēķinājušies, tāpēc šis fakts nesabojāja ne noskaņojumu ne braucienu kopumā. Bija feini. Iesaku katram motobraucējam apmeklēt šo valsti.
Paldies par uzmanību!