Jau labu laiku manu pusmūža krīzes mocīto prātu apciemoja doma, ka motogaitas vajadzētu pavērst tuvāk neceļiem. Nu ja ne hardcore, tad vismaz TET līmenim. Zinu čaļus, kuri šo pasākumu visnotaļ sekmīgi veic ar BMW bokser-begemotiem, bet izlēmu, ka tas nav mans ceļš. Un vienlaicīgi izlēmu, ka bokser-begemots arī ir paturams. Tātad vajag motociklu Nr.2.
Sirsnīga motopiedāvājuma izpēte, vairāki testa izbraucieni ar aparātiem 100 – 150kg kategorijā un viena lauzta pēda palīdzēja man nonākt pie gala lēmuma. Mana sapņu motocikla tirgū nav. Pieliekot klāt manu absolūto nesaprašanu par mototehniku un mehānismiem vispār kombinētu ar divām drebelīgām kreisajām rokām, lēmums kļūst pavisam skaidrs – ir jāveido motocikls pašam ar savām rokām.
It is quite long since my half-life crisis crazed mind was regularly visited by thought to turn my moto journeys closer to an offroad. Maybe not a true hardcore offroad, but something of a TET level. I know few guys doing TET with BMW’s boxer-behemoths but that is certainly not my way. At the same time, I decided that my boxed-behemoth is a keeper. Hence the need for bike #2.
Serious research of moto offering, several test rides with bikes weighing 100 – 150kg and one broken foot led me to the decision. There is no goldilocks bike in the market. Adding to this my absolute incompetence in motorcycles and mechanics in general combined with two shaky left hands, the decision becomes crystal clear – I need to build my bike myself.
Tad nu darām lietas pēc kārtas. Iegādājos platformu sagaidāmajām mehāniskajām izvirtībām – Husqvarna 701 Enduro.
First things first. The foundation for upcoming mechanical orgy is acquired – Husqvarna 701 Enduro.
Pirms metos abām rokām (kreisajām) virsū motociklam, prasu padomu pieredzējušākiem ļaužiem. Sievastēvs daudzas ziemas atpakaļ ir bijis krosa gonščegs, tad nu viņam arī prasu padomu. Kopā izspriežam, ka motocikli ir smalka tehnika un iecerētajam darbam ir nepieciešami atbilstoši instrumenti. Sievastēva krājumos dažus tādus izdodas arī atrast. Kā tos lietot, ceru iemācīties praksē.
Before jumping with both hands into oily parts, I ask advice from more experienced folk. My father in law was a dirt bike race many winters ago, so I am turning to him. We conclude that motorcycles are delicate mechanisms and proper instruments are needed for the job. We even manage to find some good items in father in law’s stock. I hope to learn how to use them by working with them.
Pasūtu kaudzi ar uzlabojumiem no motosports.lv, rade-garage, nomad-adv un vēl dažiem mazākiem piegādātājiem. Galu gala vienīgā jēga no viegla moča, ir iespēja to apkarināt ar papildus svaru. Kamēr gaidu uzlabojumus ierodamies, sāku moci izģērbt. Šis vēl tāds naivs iesākums, jo neķeros pie murgainā vadu mežģa, kas noslēpts aiz oriģinālās lampas.
I order a bunch of farkles from motosports.lv, rade-garage, nomad-adv and few other vendors. After all the only reason to have a lightweight bike is an opportunity to add some weight by farkling it. While I am waiting for my orders to arrive, I start to strip the bike down. This is actually quite naïve start as I did not untangle the nightmarish wiring harness that’s hidden behind OEM mask.
Pirmie uzlabojumi tiek piestiķēti gana vienkārši. Tajā brīdī es vēl nezināju, ka jaunais kartera aizsargs un motora aizsarguzlikas ierobežo ātrumpārslēga gājienu. Pirmajā testa braucienā izrādījās, ka man pieejami tikai pirmie 2 pārnesumi.
First farkles went on pretty easily. Little did I know that new belly pan and clutch cover protector constrained gear level movement and I was able to use only 1st and 2nd gear during the first test-ride.
Papildus degvielas bākas uzstādīšana un pievienošana man prasīja vairākus piegājienus un patīkamu skurbumu no visapkārt izlaistītā benzīna. Šajā brīdī vēl nenojautu, ka dabūšu vēl bāku ņemt nost, lai varētu uzlikt citus uzlabojumus. Nezināšana palīdz saglabāt optimismu. Tagad arvien vairāk saprotu optimistus savā darbā.
Installation and connection of additional gas tank took me several iterations and some dizziness from fumes of gas spilled all over the garage. At this moment I did not even know that I will need to remove the gas tank once more to have access for installation of other farkles. Ignorance is a bliss. Now I understand some of optimists in my job much better.
Beidzot tiek piegādāts pats galvenais uzlabojums – tornis ar LED lampām un vējstiklu. Pievienoto skrūvju, uzgriežņu un paplākšņu skaits un dažādība uzdzen vieglu izmīzumu.
The main farkle arrives finally. Rally tower with LED lights and windscreen. Number of attached bolts, nuts and washers triggers little panic in me.
Un tad iestājas pilnīgs čau. Lasot instrukciju, saprotu, ka man nāksies atšķetināt, pārvietot, sašķetināt un sakārtot visu to sasodīto vadu saimniecību, kas Husim purnā. Neesmu jaucis citus motociklus, bet man ir grūti iedomāties vēl lielāku vadu bardaku nekā Husim. Vadiņi atvienoti, atšķetināti un nomarķēti ar pašam nesalasāmiem simboliem.
And then my worst nightmares come true. While reading tower assembly instructions, I realize that I will need to disconnect, move, connect and order all the bloody wiring mess that’s behind Husky’s front mask. I don’t have experience with other bikes but it is hard for me to imagine messier wiring than the one behind Husky’s front mask. Wiring disconnected, untangled and marked with symbols I can’t read myself after few hours.
Uz neatrisinātās vadu problēmas fona, torņa salikšana un piestiķēšana šķiet bērnu spēle. Tomēr pamanos puspasauli nošķiest ar vidējas stiprības Loctite. Viņam tāda smuka krāsa.
While wiring problem stresses me in the background, I try my lack assembling the tower and installing it to the bike. The desired outcome is reached yet I manage to color myself, world and bike around me in beautiful blue of mid-strength Loctite.
Kad galīgi nekādi citi darbi pie moča nav atlikuši, nākas vien ķerties pie vadiem. Izrādās, ka saštepselēt visu atpakaļ un pievilkt kādu papildus ķēdi nav nemaz tik grūti. Sastūķēt tos vadus tornī un vēl nodrošināt, ka tie netraucē stūres pagriešanai gan ir murgains pasākums. Kaut gan tehniski visi vadi ir tornī iekšā un viss strādā, pašam nav apmierinājuma sajūtas par paveikto.
When there are no other tasks remaining, I am forced to return to the wiring issue. It turns out that connecting wires as well as wiring few additional chains is not a big deal. Getting all the wiring loom in the tower and sorting them so that they don’t hinder the steering is a rather nightmarish activity. Even when all the wiring is tucked inside the tower and everything works, I am still not satisfied and convinced with the work done.
Vēl varētu atrast 100 un vienu sīkumu, pie kuriem jāpiestrādā, bet nemiers dīda notestēt moci, ekipu, navigāciju un, pats galvenais, sevi TETā.
There are still million small thingies crying for attention but I can’t resist to test the bike, equipment, navigation and, most importantly myself on TET.
Pirmajā braucienā pamanos nenoslīcināt ne sevi ne moci. Bet labāk tomēr TET braukt kompānijā. Jāsāk meklēt tādi paši iesācēji kā es, lai vasaras nedēļas nogalēs sāktu apgūt Latvijas un varbūt Baltijas posmus.
During the first test ride I manage not to sink myself or the bike. But conclusion is clear – TET requires a company. So I am looking for newbies like myself with whom to ride TET LV and possibly EE & LT also.