Kārtējais rudens klāt, laikapstākļi atkal padarījuši motobraukšanu nepatīkamu. Neatliek nekas cits kā doties dienvidu virzienā...
Ņemam busu, liekam klāt lielo piekabi, uz piekabes liekam sešus motociklus un Bomžtours ceļojums var sākties!
Izbraucam no LV oktobra otrajā pusē, piektdienas vakarā, tā lai nākamās nedēļas svētdienā būtu atpakaļ, virziens dienvidi. Pa ceļam skatāmies laikapstākļu prognozes, izvēlamies Francijas alpus. Iebraucot Šveicē un saprotot cikos un cik tālu varam tikt sākam meklēt naktsmājas. Šis ir viltīgs uzdevums, jo ir jāatrod naktsmājas pirmajai un pēdējai naktij, tā lai busu ar piekabi varētu tur droši atstāt kamēr paši nedēļu ar mopēdiem gāzējam apkārt.
Tā nu sestdienas vakarā nobāzējamies pie Annecy ezera Francijā.
Svētdien apbraucam nelielu līkumu pa tuvējo apkārtni Annecy - Morzine - Martigny - Chamonix - Megeve - Annnecy
Pirmdien no rīta apmācies, izstaigājam latviešu pārņemto seno mazpilsētu Moutiers un braucam augstajos kalnos, pirmā col de l'iseran, protams ka braucam pa mazajiem ceļiem, cik nu tas ir iespējams, tātad caur Notre Dame du Pre, kur jau laikapstākļi mūs sāk lutināt.
Tā nu pa mazajiem kalnu ceļiem nonākam līdz vidus peļķei, kaut kur pie Kannām.
Paņemam divus dzīvokļus uz divām naktīm, tā lai nākamajā dienā varētu apskatīt kādu piekrastes pilsētu civilā paskatā bez mopēdiem. Ejam uz vilcienu un sadalamies divās grupās, vieni brauc uz Monako otri uz Kannām. Tripadviser aplikācijā pirmais komentārs par Kannām bija there is nothing to see! Varu apstiprināt, tā tas ir! Pāris stundas pavadījuši kannās lecam vilcienā un braucam uz Antībēm. Rezumē - laikam labāk vajadzēja atkal uz Monako aizbraukt...
Pēc dienas piekrastē lietotājam Fly nav miera un viņš pēc vakariņām dodas nakts izbraucienā. Klinšainie piekrastes ceļi un gaismas kalnu nogāzēs kas atspīd ūdenī izskatās ļoti skaisti.
Šoreiz gan laikam neviens nepeldējās, bet varbūt kļūdos.
Nedēļa jau pusē un sākam ceļu atpakaļ uz Annecy, protams ka braucam maksimāli pa mazajiem kalnu ceļiem.
Piektdienā līdz ar tumsu atgriežamies Annecy un uzreiz sākam kraut mopēdus atpakaļ uz piekabes jo tuvākajām dienām sola stipru lietu jau no šī vakara. Tiko saštropējāmies tā uzreiz sāk līt.
Pa ceļam piestājam Strasbūrā, kur pie lietotāja And profesionāli ieziemojam vstromu. Bija domāts ka tas tik maksimums līdz Ziemassvētkiem, bet beigās sanāca tā ka aizbraucu viņam pakaļ tikai martā, bet tur jau sākas cits stāsts, kas mūs pavasarī ved mājās caur Grieķiju
Tālāk seko 20 stundu neinteresants brauciens un svētdienas pusdienlaikā jau esam Rīgā nokrāvušies un dodamies katrs savā virzienā.
Šoreiz ar mopēdiem nobraukts apkaunojoši maz, liekas ap 1200km bija, toties viss pa mazajiem kalnu ceļiem, bez bāņiem.
Iepriekšējā gadā arī braucām oktobra otrajā pusē ļoti līdzīgu maršrutu, peldējāmies vidusjūrā kad LV pirmais sniegs bija. Visu braucienu gaisa temperatūra nenoslīdēja zem komforta robežas. Man tiešām nav saprotams kāda mārrutka pēc ir jābrauc uz silto galu vasaras vidū, kad tur ir +40 ēnā?