Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
HAVANA | |
| Pievienota: 21. May 2019, 23:41 Atjaunota: 27. May 2019, 23:10 | Citas galerijas no lietotāja Mr-Scorpion |
un varbūt jau esmu kļuvis garlaicīgs un neinteresants, tomēr ar stāstu padalīšos gan.SĀKUMS VISAM ŠEIT un savu stāstu noslēgšu ar mazu ekskursiju pa Havannu.
šoreiz esam atgriezušies no apmēram 10 dienu gariem klejojumiem pa salu, kuru gaitā tika veikti apmēram 3000 km un izbraukātas 2/3 salas. nebijām tik pašā attālākajā dienvidu punktā - Santjago del Cuba. un nezinu arī, vai kādreiz to apmeklēšu, jo:
1) esošie iespaidi ir MILZĪGI
; 2) tas tomēr neveido (vismaz pagaidām) nekādas vēlmes atkārtot šo ceļojumu, un;
3) šis (šodien - šeit un tagad) laikam ir pēdējais brīdis Kubas apmeklējumam, lai vēl to redzētu tādu, kāda tā ir šobrīd un pirms tā ir pārvērtusies par "plastic beach" veida tūrisma industriālu naudas kāstuvi ar žilbinošām kapitālisma fasādēm un smagu sociālisma piegaršu aiz tām.
Pēc tik gara izbrauciena jūtos nopelnījis Alu. šis konkrētais - Bucanerro - bija garšīgākais tur pieejamais.
Un šis viss nebūt nav Havannas pievārtes attālinātākie stūri. tas ir pilsētas centrs. daudzās šādās ēkās vēl mitinās cilvēki, bet daudzas arī ir pamestas. Vienīgais, kas tās vēl tura pie dzīvības - salīdzinoši draudzīgie dabas apstākļi, saule un pilnīgs sala iztrūkums.
viena no pilsētas centrālajām avēnijām. atliek tik noplātīt rokas
cik skaisti tur būtu bijis, ja to visu neskartu sociālisma graujošais pieskāriens. 
šī autoparka īpašnieki ir vēl ļoti laimīgi un bagāti, lai nebūtu jābraukā ar padomju tehniku. ar šo vēl arī var nopelnīt naudu.
šo bilžu tapšanas stāsts ir atkal mazlietiņ no sērijas - "cik ātri cilvēkiem aizmirstās sen piedzīvotas lietas", jeb sociālisms. lielākā šo bilžu daļa uztapa 31. decembrī - tātad - vecgada dienā. un pilsētā valdīja mērena kņada un ņemšanās. lieta tāda, ka vēl rīta cēlienos veikalos (kuri vēl bija atvērti) bija dabūnams vismaz kaut kas svētkiem. Mēs, savukārt, devāmies klejojumos pa Havannu ar diviem mērķiem:
1) samainīt valūtu pret vietējām naudiņām un;
2) iepirkt "degvielu" vakara svinībām.
ja ar otro vēl kaut cik necik sekmējās normāli, neskatoties uz veikalu šturmēšanu, kur VISUR bija rindas, īpaši - vietējā šmigas nodaļā, kur vietējie izpirka alus skārdenes industriālos apmēros. tur cilvēki sākumā stāvēja kilometriem garās rindās, lai apmaksātu nosacītas paletes izmēra alus setu (apm. 30 skārdenes safasētas kartona kastēs) un pēc tam vēl tik pat ilgi, lai "atprečotu" samaksātos kases čekus - samainītu pret alu. un protams - optimisms sit augstu vilni, jo palešu grēdas kūst ātrāk, kā sniegavīri aprīļa saulītē, bet cilvēki nezaudē cerības. uz dārgākā gala šmigu rindas bija ievērojami mazākas un viss gāja raiti. protams - pie izejas nekur nezūdošā čeka/preces kontrole.
ja vēl ar šmigas jautājumu esam veiksmīgi tikuši galā un par zaceni arī nav jācepjās - to laipni piedāvāja par demokrātiskām naudiņām viesu nama ciemiņiem sagatavot kopīgu svētku galdu viesnīcas saimnieki, tad iestājās lielā jezga ar valūtas maiņu. lieki piebilst, ka visas bankas bija slēgtas, bankomāti - nedarbojas (interneta sliktās pieejamības dēļ) un principā mēs klīdām apkārt, cenšoties atrast kaut cik kādas iespējas normāli samainīt naudu. un jūs domājat, ka tā kapitālistu valūta Kubā kādam ir vajadzīga? nē - nu vietējiem spekulantiem noteikti ir... bet nu negribējās ar tiem sapīties. protams - mēs ar to savu "cieto valūtu" varējām sev aizpīpēt
Kapitolijs, un ... tas, kas no tā ir atlicis.
Kubas autoparks vienā vārdā... ķīniešu geļiks, tad RETUMS - Bavārietis - un Vintage tūrisma objekti. šādu Cabrio izīrēt maksā apm. 50 EUR/ stunda. Vislielākā to pulcēšanās vieta neapšaubāmi ir pie INTURIST viesnīcu kompleksa (sort of Hilton, utt) kuras kopumā ir apmēram 5 visā Havannā. tad nu vienā no tām dodamies iekšā ar mēģinājumiem samainīt naudu. nekā - visi CUCi ir jau izmainīti. jaunus pievedīs tik nākamgad
un neskatoties uz to daudzumu - vakanču nav. visi tie ir jau aizņemti un uz vismaz visu dienu.
Kārtējais mēģinājums samainīt valūtu. nauda ir, bet to maina tik vietējiem viesnīcas ciemiņiem
mēģinam trešo variantu - tas pats... taču tad viens no mūsu atjautīgākajiem kompanjoniem izspēlēja melno pēteri un ... mēs tikām pie kārotajiem dukātiem 
izrādās - arī sociālismu var piečakarēt 
Visa Kuba vienā bildē. spilgti atspoguļo dzīves līmeni - auto, ēka, cuciņ... un tajā iekšā vēl ir milzīgs SAMSUNG flatscreen. runājot par SAMSUNG - tie ir modē. ābolserdes tur nav, jo tas ir imperiālisma produkts. bet Samsungs nāk no korejas. un tā ir draudzīga, jo tak - ja runa iet par koreju, visi saprot - ziemeļkoreja... un par dienvidkoreju visi izliekas neko nezinam
Maziņš atgādinājums par ziemassvētkiem mūžīgajā vasarā.
vienu dienu sadomājam pārcelties pāri līcim uz Casa Blanca - apciemot Ježičeku (čehu valodas kalambūrs - Ježičeks ir ezītis, bet ježičok - jēzus bērniņš... nu vai arī otrādi
) Šoka terapija - tas skaistais līcis ir noklāts ar mazu, tievu eļļas plēvīti (kādu gadās uz ielām peļķēs pie mums redzēt). 
turp dodamies ar šādu pleznu. ceļa maksa - 3 vietējās CUP naudiņas ( apm. 20 centi) bet protams - no mums nodīrā 3 CUC (ekvivalents 3 EUR). nu tak tūristi. brauciens ... nu ... T34 tankā laikam būs klusāk.
izkāpjam no tā peldošās čības ... skaits jau glīts, bet nu TAAAA smird pēc saļarkas... pilnīgi acis asaro.
atsauca atmiņās Karību krīzes ainiņas, kad šādos kuģos pārvadāja krievu atombumbas.
no vienas puses - Ježičoks, vai ježičeks
...
no otras - varenās padomju brāļu tautas draudzīgais atbalsts cīņā pret imperiālismu, kas galu beigās - nemaz tik draudzīgs neizrādījās
jaungada naktī, klaiņojot pa Havannas ielām, uzdūros šādam brīnumam. lieki piebilst, ka tas bija vienīgais redzētais motorrads visā salā un nepārprotami - tas šurp atceļojis vēl Batistas laikos.
Pēdējais vakars pirms mājupdošanās. nolemjam - tak būtu jāizmet loks pa naksnīgo Havannu vietējos cabrio. noīrējam uz stundu. tak - galu galā - diez vai mēs te vairs iegriezīsimies savas dzīves laikā
šī braucamā saimnieks bija laimīgs. cildināja feģu un sociālismu un dievināja savu darbu.
īsumā par saviem iespaidiem:
Kuba tiešām ir ārkārtīgi interesanta gan no dīvaina pasaules nostūra viedokļa, gan sociālā eksperimenta ziņā. faktiski - to apciemojot, sajūta nepameta tikai viena - atgriešanās verdzības laikmetā. kaut arī Kubā verdzību atcēla 1890. gadā, tā tur mīt joprojām, jo vienīgais, ar ko cilvēkiem tur nodarboties ir - cukurniedras, lauksaimniecība un militārās struktūras, kas vēljoprojām ir gatavas ar kaujas saucieniem uz lūpām un plikām rokām mesties zem atombumbām. kaut arī Batista režīma laikā Kubā iestājās pamatīgs uzplaukums, vietējie ļautiņi tā arī nekur tālāk par verdzību netika. un tad nu nācās atklāt skarbo realitāti - lai arī kā tev šķiet - cik neatkarīgs tu esi - patiesībā tu vienmēr danco zem kāda stabules. Batista laikos tie bija yankiji, tad nāca fidela apvērsums, kuru ātri vien "zem tupeles" pabāza jaukais Ņikita sergejevičs, liekot Fidela ne - komunistiski socialistiskajiem plāniem ātri vien kļūt par tādiem. lieki piebilst, ka Karību krīzes iznākums bija smags sitiens zem jostasvietas visai Kubas revolucijai, jo ātri vien tika atskārts, ka sevi paši pabarot nevar un vajadzīgas investīcijas. CCCP to protams piedāvāja, bet - tikai apmaiņā pret socialismu un "tu būsi mans vergs - darīsi visu, ko likšu". tad nu var te tagad salīdzināt - Batistas "neatkarība" vs Fidela "neatkarība".
noslēgumā - iesaku kaut reizi paskatīties you-tubikā vismaz dažas dok filmas par Kubu. ir interesanta viņu vēsture... un tad to salīdzināt ar ... Latvijas vēsturi, kulturu, un mazliet aizdomāties - kā dzīvojam mēs, kā dzīvo citur, un kā varētu dzīvot ... ja vien kaut kad, kaut kas noietu savādāk... viela pārdomām
