Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

CHERNOBYL

Pievienota: 18. May 2019, 22:11
Atjaunota: 18. May 2019, 23:42

Komentāri (16)

Citas galerijas no lietotāja JohnnyB

Nav gluži motociklu stāsts, tomēr vēlējos padalīties ar savu pēdējo ceļojumu (ekskursiju) pc Černobiļu. Šis nav populārs gala mērķis un nekādi neietver ērtības un ekstras, pie kurām pieraduši daudzi ceļotāji.

Ceļojums sākās busiņā no Rīgas cauri visai Baltkrievijai uz Ukrainu (Černobiļu). Lai šķērsotu Baltkrieviju, tad ir nepieciešama tranzīta vīza.

Pie ierašanās varēja redzēt lielus tūristu pūļus no dažādām valstīm. Ievērojams skaits bija no Rietumeiropas. Černobiļa ir īpašas nozīmes zona, kuru nevar apmeklēt kurš katrs, bet gan tikai gidu pavadībā. Teritorija ir apsargāta un iekļūt tā vienkārši nevar.



Pie ieejas visiem tika izdalīti dozatori radiācijas mērīšanai. Mūsu gids gan norādīja, ka tā ir tikai formalitāte un pat ja mēs saņemsim lielu radiācijas devu, tad Ukrainas varas iestādes mums par to nemaz nepaziņos. Kontroles nolūkos tikai nopratinātu gidu, lai noskaidrotu, kur tikām vesti, ka iegūta liela radiācijas deva.





Šajā teritorijā bija tā saucamais „sarkanais mežs”, kurš pirmais dabūja radiācijas mākoni un stundas laikā pilnībā nomira. Pēc tam tas tika stādīts no jauna. Bildēs ir redzamas sekas no nesena ugunsgrēka. Radioaktivitāte šeit ir pamatīga. Geigera skaitītājs uzrādīja ievērojamu radiāciju jau caurbraucot vien.






Pamestā dzelzceļa stacija.
Te gan ir interesants fakts, ka vilcieni vēl kursēja pa šīm sliedēm arī vairākas dienas pēc avārijas. Attiecīgi bija cilvēki kuri saņēma radiācijas devu vienkārši izbraucot caur šo staciju.










Pusdienās braucām uz kodolstacijas ēdnīcu.
Pirms katrām pusdienm tika pārbaudīts radiācijas līmenis.








Skats uz kodolreaktāru.
Pirms radioaktīvs, jo ielaists vecais dzeses šķirdrums. Cik sapratu, tad šo ir plānots aizliet ar betonu.





4.kodolreaktors, kurā notika nelaime. Tagad redzams ir tiaki atjaunotais sarkofāgs.








Slavenā vieta, kur agrāk mita lielie Černobiļas sami. Pēc pārāk lielās tūristu intereses esot palicis nedroši uz šī tilta un sami tika izķerti un pārvetoti. Ūdens tur noteikti nav tas tīrākais.








Tuvējais bērnudārzs.










Busiņš, kurā uzturās nelegāļi. Tas viņiem ir kā tāds izaicinājums iekļūt nepamanītiem slēgtjā Černbiļas teritorijā un atzīmēties.









Radio lokators un tā apkārtne (tuvākās ēkas).
Tajā kāpt vairs nedrīkst pēc pēdējā notikuma, kad ziemā esot nokritis un nosities viens baltkrievu tūrists.




















Pēdējais Ļeņins Ukrainā, kurš nav demontēts, jo atrodas īpašajā Černobiļas zonā.




Piemineklis ugunsdzēsējiem, kuri pirmie brauca dzēst kodolreaktora ugunsgrāku. Visi saņēma nāvējošu radiācijas devu un ilgi neizdzīvoja.
Pieminekli būvējuši ugunsdzēsēji par saviem līdzekļiem.



Seku likvidācijai tika izmantota dažāda tehnika, taču dēļ radiācijas tā bieži esot plīsusi.




Černobiļas pilsēta ir lielākā apkārtnē, tādēļ reaktors ieguva šīs pilsētas nosaukumu, taču apkalpojošie darbinieki dzīvoja pāris kilometrus attālajā Pripjat pilsētā. Kopējais iedzīvotāju skaits pirms spradziena esot bijis ap 48 000.
Černobiļas pilsēta atrodas ap 15 km no reaktora.



Visu PSRS iekļauto valstu ģērboņi.






Blakus ēka ir Pripjat pilsētas slimnīca, kuras pagrabā joprojām atrodas pirmo ugunsdzēsēju radioaktīvās drēbes. Drēbju radiacījas līmenis joprojam esot veselībai un dzīvības ibīstams.




Pripjat pilsētas objekti.

















Bēdīgi slavenais atrakciju parks.
Panorāmas ratu bija plānots atklāt 1986.gada 1.maijā, taču 26.aprīlī notika sprādziens.













Geigera skaitītājs uzrādīju augstu radioaktivitāti tieši pie panorānams rata.






Nelegāli, taču tikām uz vienas daudzstāvu ēkas jumta. Visi objekti tūristiem tagad ir slēgti un piekļūšana liegta.












Apmeklējām arī vēl nepabeigto 5.kodolreaktoru.






Vietējais veikals. Stilīga tikai ārpuse.
No iekšpuses bija kā vecajos padomju laikos.




Kā papildinājums ekskursijā tika iekļauta tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri dzīvja pirms 1986.gada, kā arī pēc tam atkal atgriezās atpakaļ. Apdzīvota tagad ir teritorijā ārpus 10km radiusa. Tur radioaktivitāte ir zema.






REZUMĒJUMS
Baisa, bet tajā pasā laikā interesanta vieta. Esmu gan pāris gadus nokavējis ar apskati, jo ļoti duadz objekti atzīti par nedrošiem un ir slēgti apskatei. Arī pēc dažādiem nelaimes gadījumiem daudzi objekti ir slēgti.
Visi objekti ir izzagti un izdemolēti.
Piemēram, kulturas centra logi ir izņemti, jo izrādās, ka logu rāmji esot biju ši alumīnija. Tievisi attiecīgi ir izzgati. Ēkas ir izzagtas, izdemolētas un vairs ne ar ko neatšķiras no parastām pamestām ēkām. Visas radiokaīvās mantas neskatoties no aizliegoma ir palistas apgrozībā.
Skats bēdīgs.

Protams, ar visiem stātiem katrs objekts tiek izcelts un ir interesanta ekskursija.

Ja kādam intresē stāsts, tad noteikti iesaku aizbraukt apskatīt, taču ja mērķis ir iegūt tikai bildes, tād būs jāapbēdina, jo daudz kur vairs nav iespējams piekļūt un objekti ir izdemolēti.