Tā kā šobad tā arī nesanāca mērot neko dižākus ceļa gabalus alpu virzienā, tomēr izkustēties gribējās, tika atkal lemts par labu igaunijas salām Sārema un Hiuma. un nenožēloju. tā vieta nereāli paņem pie dvēseles.
Ideja bija mēreni dēkaina. braukt iespējami tuvāk piekrastei, izvairoties no civilizācijas, cenšoties apskatīt iespējami vairāk neredzētu objektu, braucot pat arī neasfaltētus ceļus, izvairoties lietot globālos tīmekļus un navigāciju.
tad nu ierodamies. laiciņš fantastisks, silts un vajg tik mizot.
Sveicam kaimiņus simtgadē
pirmais viesu namiņš. atrāviens no pasaules konkrētākais. apkārt viss ir TIK kluss, ka savu elpu un sirdspukstus vari saklausīt. ar milzīgu baudu tika malkots alus, lūkojoties zvaigžņotajās debesīs.
brokastu kafija utt jau pirmajā bākā. tālākais dienvidrietumu punkts. tas sagādāja pārsteigumus.
jau šeit ir redzams, ka tā zemes mēle kļūst šaurāka un īsāka.
Kolkas ragā divu straumju krustošanās ... te to var redzēt spilgtāk.
esmu augšā - bākā. episki, bet viens igauņu bāleliņš pamanījās šajā vietā paIpst savas draudzene iphonu, nometot to lejā no šī skatu laukuma
un te nu tas ir- jūras līmenis ceļas. kā redzams - zemes strēle ir sadalīta divās daļās.
mazliet dabas skaistuma
neliels offroad. bet gana sakarīgi un bez stresa.
kā jau minēju - netika izmantotas nekādas navigācijas. viss pēc kartes.
svētdienas rīts. Hiumaa mūs sagaida ne pārāk vasarīgi. bet bez stresa - lietus palika tikai jūrā. bik pa slapjo sanāca pabraukt, bet minimāli. īsti pat neprasījās apsildes ieslēgt.
brokastis un kappija pirms kāpt nākamajā bākā.
Bākā izveidota izstāde. gan jau joprojām ESTONIA bojāejai veltīta. lellei stikla galva, kurā iekšā embrijs... laikam simbolizē bojā gājušos bērnus un nedzimušos bērnus...
kāda lielgabala stobra anatomija. CCCP armijas muzejs.
muzeja turētājam ar humoru viss gerai
... un arīdzan ar bāku noslēdzam ceļojumu.
nu ... laikam lieki pieminēt, cik tās salas braukt ir patīkami. noteikti iesaku neizmantot tikai asfaltētos ceļus. ir tā vērts.