Nolēmām pamēģināt Latvijas TET maršrutu, nogriežoties no asfalta aiz Vecmīlgrāvja. Tikuši no ārā no pilsētas, gribas nedaudz iesildīties. Pirmie 50m un Āfrika ir ierakusies līdz asīm meža stigas smalkajās smiltīs, starp divām saknēm. 20 minūtes un 2 litri sviedru vēlāk atgriežamies un asfalta, kur iepriekš bija noparkots kompanjona askētiski glītais BMW.
Atgriežamies uz TET maršruta pirms Kalngales, kur meža ceļiem pārsvarā ir divas kondīcijas - smalkās smiltis vai dubļi. Slalomā tiekam līdz Baltezeram, izbraucot arī Tanku ceļu. Esam novirzījušies no takas. Navigācijai mēģinām izmantot ViewRanger aplikāciju, kura mums ir sveša, tāpēc ik pa brīdim jāapstājas, lai paeksperimentētu un nokonfigurētu uzstādījumus. Kompanjonam jādodas atpakaļ uz Rīgu, paliekam divatā ar mocīti. Iepriekšējās "brūces" vēl nav sadzijušas, tāpēc nolemju solo variantā neriskēt un turpināt ceļu Līgatnes virzienā ar Waze palīdzību - atpūšoties, pa asfaltiņu.
Kārļzemniekos jau atkal sagribas nobraukt no ceļa, kur mežā tiek pārbiedēts stirnu pāris. Līdz Rāmkalnu bistro palicis tikai 1.8km, tāpēc ir ideja tos izbraukt gar pašu Gaujas krastu, kur ir norādes uz riteņbraucēju celiņu. Tā kā nekādu aizliegumu vai privātīpašuma zīmes neredzu, paceļu augstāk pāri ceļam pārvilkto striķi ar karodziņiem un dodos tālāk, kur ceļa malas pļavā redzami zirgi. Pētot norādes un bedres zirgu izdangātajā ceļā, pēdējā brīdī pamanu kārtējo stūres augstumā ceļam pārvilkto striķi, bet nu jau bez karodziņiem. Bremzēju, mocis izslīd un ir garšļaukus. Ceļu to augšā šodien jau trešo reizi. Nosmaržo benzīns. Kaifs! Notīru dubļus un braucu pa citu ceļu.
Pie pusdienām pētot maršrutu, tomēr nolemju ceļu turpināt pa TETu, jo bezceļa posmi līdz Līgatnei nav tik daudz un visiem iespējams apbraukt ar nelielu līkumiņu. Mīkstajos ceļa segumos vietām redzami moču riepu nospiedumi, bet nevienu citu TETotāju pagaidām neesmu saticis.
Skaists TET ceļa posms sākas aiz Turaidas pils un turpinās gar Gaujas krastu. Pirms Līgatnes izlaižu divus bezceļa posmus, kur pirmais ved pa ceļu, kas klāts ar vēl aizsalušām peļķēm, bet otrs sākas lauka malā un ieiet meža brikšņos. Klāt jau Līgatnes pārceltuve. Prāmis otrā pusē. Viss kluss un tukšs. Zvanu uz tālruņa numuru, kas redzams uz pie stabiņa piestiprinātā numura. Atbild laipns džeks, kas paskaidro, ka darba laiks beidzies jau piecos un tuvākie tilti ir Cēsīs vai Siguldā. Pulkstenis ir jau pus septiņi un nogurums arī jau tā starp astoņi un deviņi. Puisis jau pēc 5 minūtēm ir klāt un plostojam pāri upei.
Vēl tikai daži līkumi pa Līgatni un esmu uz šosejas. Sigulda. Rīga.
Kopā nobraukti it kā niecīgi 210km, bet ceļā pavadītas astoņas ar pusi stundas! Trackings saka, ka vidējais ātrums bijis 24km/h