Nolēmu ar Jums Padalīties ar Tehnisko Protokolu....tad nu, hm no kura gala Sākt....sākšu ar to, ka Es kā daudzi mani kursanti 1jā dienā mēģināju iemācīties viņu vadīt, valdīt un savākt, jo tāds vārītās desas - spageti -puņķelis manās rokās vēl nebija Bijis. Tad Nu Tā Esoši Neesoša Honda, jā jā tieši tā..tas ir bezvārda pļureklis, kuram ir vienkārši uzlīme Honda(apkaunojums īstajai Hondai-diemžēl), bet Vjetnamā der, jo tur visi moči ir Hondas).
Tehniskie parametri:
Atslēga viena un tik plāna un caurspīdīga, ka labāk prātīgi un nenolauzt. Tahometrs, neko nerāda, kā kratās bultiņa uz 0 tā kratās, spidometrs..tāpat...un ja šķiet, ka Esiet izspiedis pēdējo sulu un lidojiet kosmiskā ātrumā virs 100km/h, tad labākajā gadījumā būs 60km/h..vairāk..nu nekādīgi. Gaismas, kādas gaismas, nav un nebūs, kontakts zudis, ne tuvo, ne tālo, naktī piesēju alpīnistu lukturīti priekšā, lai redz, ka kāds te ir un pa ceļu blandās. Ja ieslēdz tuvo gaismu un tālo, tad nez kāpēc ieslēdzas labais pagrieziens un deg nemirgojot, bet, kad 6šas dienas mocis bija braukts, tad abi pagriezieni sāka mirgot-salabojās no kratīšanās, laikam)). Stūre jātur ļoti stingri, ar vienu roku nav iespējams, ļurinās tā, ka bilde zūd, to visu pastiprina super tievā dakša mocim priekšā. Amortizatorā - (Priekšējā dakšā) nekādas eļļas, tik cik pielipis no karstuma ap tiem un, kad bedrē iekšā, tad stūre līdz galam un strauji atpakaļ lec - sitiens, kā akmens pret akmeni...spēj tik turēt. Priekšējais ritenis kārtīgā 8niekā sameties un tievs kā mednieku desiņa, mocis taisni nav braucams. Priekšējo dubļi-nieku gandrīz pazaudēju, krīt nost, vītnes skrūvēm aplaustas. Sajūgs ar visu roku līdz galam jāizspiež-tāpat velk līdzi..1pārnesumā pirmās dienas bija tāds rāviens...bet pēc 4dienas -1robā 2rāvieni, 2robā viens...3robs ok, 4robs pārvelk cauri...nu traki - likās kaut kādas skrūves motorā sabērtas. Neitrālais, nu ja paveicās no 10x, tad bija..kādu.). Mocim elektriskais panelis, rāda..kā tad-nerāda neko, kas ir patiesībā, ja ir 1robs, rāda ka 4robā un otrādi utt. Starteris nedarbojās...un kurbulis īpaši arī ne, tas bija tāda čakarēšanās, piedošanu, lai iedarbinātu to moci, labi, ja paveicās, kad noslāpēts kalna galā un var ripināties lejā no kalna un tad jau kādā brīdī piestartējas. Amortizācija aizmugurē...tā bija mana mugura..līdz galam un atpakaļ, šausmas..labajā pusē amortizators taisns, kreisajā pilnīgi līks sameties. Aizmugurē drusciņ bremzes bija, bez ABS protams......3x brauciena laikā aizmuguri redzēju sev blakus ), glābjot savu vai citu dzīvības. Priekšējā bremze..tak nekā...un vispār, priekšējā bremze ķīlēja riteni, lai priekšas ritenis varētu pagriezties, tika noņemta. 1dienā sāka tecēt benzīns...tecēja no bākas augšas, kad pielej pilnu, viss pa korķi šļakstās klēpī. Bet trakākais, kad pārlējās un tecēja uz leju-uz Motora..kurš ir gaisa dzeses...labi, ka vēl neaizdegos – tad būtu kā filmās... Arī eļļa sāka tecēt 3dienā, tā kārtīgi un katru dienu vairāk, tad ieraudzījām, ka pa motora vāku sūcas...nu sazieķēja vienā servisā ciet, palika, labāk. Ak Motora sānu vāks...tas arī nav īsts-kreisajā pusē, kad mainīja zobratu, puse nolūza nost-reāli Folijas- kā no Laimas šokolādes papīrītis. Un zobrats izskatījās traki, bet vietējais gribēja iestāstīt, ka vēl tak gana labs un ilgi braucams. Centrālā kājiņa bija superīga 1puse 2x garāka par otru-tad jau varēja labāk vienu stieni uzlikt, un viņa nefiksējās, braucot pa bedrēm visu laiku sitās pret asfaltu. Un ja sānu kājiņa palika nepacelta, mocis jau neslāpa, brauc tik, kamēr domā, nē nu baigi kaut kas strīķējas, bet normāli..puse vietējie brauc ar nepaceltu sānu kājiņu...pieskaņojos.
Nu Tā Es ar Neesoši..Esošo Hondas imitāciju 10dienas mēģināju saprasties...IZDZĪVOJĀM abas.
Ko tik pa 350 Dolāriem nenopirksi))
Bet Te Nekas nav kā izskatās..Turpinājums Sekos....