Man nācās izbraukt uz Šrilanku, lai atjaunotu Indijas vīzu. Emigrācijas dienests man iedeva ar kāju pa D.
Es tā ļoti nopietni negatavojos moto pasākumam, jo man nav starptautisko tiesību. Un vispār Šrilankā viss ir diezgan sarežģīti – jums jābūt starptautiskām tiesībām un tās turklāt ir jāreģistrē kaut kādā policijas kantorī Colombo. Ja nu kāds taisās, tad pagūglējiet, informācija ir pieejama.
Apskatot moto īres lapas sapratu, ka man neviens moci nedos un turklāt viņi prasa depozītu.
Pirms došanās uz turieni sameklēju feisbukā pāris Šrilankiešu moto klubus un aizrakstīju kādiem trim večiem. Viens atbildēja un visu priekš manis saorganizēja.
Devos es turp kā tirliņš – vienīgais no moto ekipējuma biaj cimdi. Plaukstas palika baltas, bet ceļi un rokas pamatīgi nocepās.
Jā, es vēl kaučsērfingā aizrakstīju. Viens atbildēja, kad es jau vālēju ar moci, bet vēl viens čoms, kad es jau biju atgriezies Indijā.
Noīrēju moci 6 dienām, faktiski ja skatās pulkstenī, sanāca tikai pilnas piecas.
Īre par Honda XR 250 – 3000 SL rūpijas dienā.
Šrilankā ir vēsa braukšana, ne tik traka kā Indijā. Tur pat rāda pagriezienu signālus un braucēji nav tādi nekauņas kā Indijā. Es pat neatceros nevienu tādu īpašu gadījumu, kad vajadzētu maķeritsa. Ceļi arī daudz labāki, protams ja speciāli nemeklē piedzīvojumus.
Un tos tur var atrast. No 6 dienām man 2 bija gandrīz nepārtraukts orgasms. Pārējās arī bija ok, varētu teikt tāda neliela erekcija protams bija.
Jāpastudē vairāk Budisms, jo es tā uz sitienu nevaru pateikt kapēc viens ir zils.
Seļojums sanāca tieši vissvarīgāko Budistu svētku laikā. Vienu dienu vispār nevajadzēja tērēties uz ēšanu, jo pa ceļam katrā ciemā mani cienāja. Jauka pilsētele, bet viesnīcā bija BLAKTIS!
Oficiālajā lapā neliku sevi, te mazliet patīksmināšos. Šis ir Unawatuna. Nu gandrīz kā Akuna-Matata. Pārsteidza baisās cenas pludmales krodziņos. Daudz dārgāk nekā Goa tūrisma sezonā. Tapēc devos uz miestiņu. Šajā Šrilankas daļā tūrisma sezona ir beigusies, bet cenas karaliskas. Naktsmītni gan dabūju pa lēto - 1000. Toties Šrilankas austrumu krastā tagad tikai sākās tūrisma sezona.
Galle forts. Jauka vietiņa. Pa ceļam nācās dzert visādu kafijas suslu, te vismaz bija tāda kādai tai jābūt.
Te es iekūlos baisajos bezceļos un iepazinos ar vietējiem. Piedāvāja pat naktsmājas.
Puikas aizveda uz upīti nopeldēties. 80. līmeņa kaifs tādā karstumā. Īstajā mājas lapā ir bilde pie tāda šķība tiltiņa. Tas bija te. Bet tas tilts bija nepārbraucams + koki glumi no lietus. Vienatnē nebūtu prātīgi.
Te ir otrā orgasma diena. Džungļi utt. Šajā dienā es paveicu reālu marazmu. Braucu pa taciņu - priekšā upe ar iekaramo gājēju tiltiņu. Nebija neviens, kas mani no tā atturētu. Sāku braukt un konstatēju, ka vairākās vietās trūkst dēļi... tiku pāri, bet droši vien tas lika tiltiņam sākt zvārstīties un kādu pēdējo 1/3, 1/4 es jau vālēju pa šūpolēm, kuras zvārstījās perpendikulāri manam virzienam. Atpakaļ stūmu moci. Vēlāk pētot karti atklāju, ka tur tomēr bija taka uz lielceļu, varēju maukt tālāk, bet izskatījās, ka tā taka vienkārši beidzas vienās mājās. Vēl tai pat rajonā uzbraucu kalnā pa salijušu akmeņainu celu. Visi zin, ka tikt kaut kur augšā ir pupu mizas, bet jātiek arī lejā. Šis bija hardcore off-road līmenī.
Tas arī tajā rajonā. No rīta ellīgi smuki.
Protams, ka ārzemnieks uz moča vienmēr būs populārs.
PS. Atcerējos, ka aizmirsu ziņot par piedzīvojumu ar policiju. Uz tiem mazajiem celiņiem poliču nav, bet uz lielajiem to ir ļoti daudz. Mani vienreiz nogrāba. Izlaidīšu sīkumus, beigās mani palaida, jo man nebija naudzas un telefonam baterija čau. Turklāt poliči bija vietējie un tur tusējās bars viņu čomu. Liecinieku klātbūtnē viņi laikam negribēja prasīt kukuli. Tas esot 500-1000 rūpijas. Man makā bija 490.
Tā kā, ja bribat bez raizēm braukāt Šrilankā, labāk nokārtojiet visas formalitātes!