Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Europe mototrip 2016. | |
| Pievienota: 19. Sep 2016, 22:18 | Citas galerijas no lietotāja coolinsh |
Braucienā dalību ņēma mēs 4, kā teikt jau pārbaudīta blice. Te jau esam ar piepakotiem motocikliem uz prāmja. Virziens Ventspils - Travemunde. Pamājam krastā palikušajiem un maucam...
Šeit jau esam uz Vācijas sauszemes izkāpuši un, nezinot, kas mūs sagaida, darbinam motociklus un esam jau ceļā.
Pēc sākotnējā bāņa "izbaudīšanas" (bāņi mums netika plānoti vispār, kāpēc, par to vēlāk) un neskaitāmiem Kobra 11 manevriem uz tiem, nonākam pirmajā degvielas uzpildes punktā uz pirmo kafijas un WC pauzi. Saprotam, ka ir jāmaina navigācijas iestatījumi. Noņemot bāņus un maksas ceļus, esam jau uz pareizajiem ceļiem. Mazi, labi asfaltēti celiņi ar nelielu satiksmes intensitāti un baudāmiem skatiem. Labs, tas mums ir pa prātam.
Ar smaidu sejā, motocikla gāzes rokturi nemanot iegriežam sirsnīgāk. Yeah, baby. :P
Tā kā emocijas vēl pilns ģīmis, nolemjam, ka iepriekš nosprausto mērķi Bad Hersfeld vajadzētu sasniegt līdz tumsai. Šoreiz, labi gribēdams, pierunāju, ka jāmauc līdz galam, ieberžamies ar to, ka krēslas stunda paskrien zibenīgi, un nu jau nākas meklēt, kur pārlaist nakti, jau reāli pa tjomku. Esam vietējā kempera parkā un taisam pirmās vakariņas. Iedzeram pa ūdens bundžai, kurai pievienots cukurs, apiņi un raugs. Ejam pampt.
No rīta jau mūsu maršrutā parādās skaisti kāpumi un kritumi, kvalitatīvs asfalts. Piestājam uz vienu selfiju. Šis ir sens Otrā psaules kara vēstures fragments. Dzelzceļa viadukts. Iespaidīgs.
Braucot tālāk, saule jau iesilusi līdz 30 grādiem. Apstājamies, izlocam pakaļas. Pa bildei un atkal aiziet.
Te jau esam skaistajā Heidelbergā. Eiropā motociklistus ciena un labprāt uzņem. Šeit arī speciāla stāvvieta tikai močiem. Noliekam savus rumakus un ejam uz vecpilsētu iekost.
Fifīga pilsēta. Kalnos ieskauta, smuka vecpilsēta. Karstums tā neko.
Kā jau latvieši, visur, kur ejam, "podus" ņemam līdzi, a ja nu kas.. Tajā pašā laikā vācu motorradisti uz saviem svaigajiem advenčeriem pat atstāj gan navigāciju, gan jakas un citus libriņus. Mums vēl jāmācās. Nosolamies šonakt negulēt, ar rokudzelžiem pieķēdējušies pie motocikliem.
Šeit jau atkal naktsmājas. Vācu kempings, ar vācu ordnungu, kas mums ir pa prātam. Esam pieļāvuši kļūdu ar to, ka iepriekš neievācām info par to, ka veikali šeit slēgti svētdienās. Nu neko, miega dziru un pārtiku nopērkam vietējā "staķikā".
Šeit jau kaut kas kalniem līdzīgs. Protams, ka mums pēc Lemberga hūtes woow, mīļum, te vajag bildi..
Maltīti ieturam itāļu virtuves vācu krodziņā. Secinam ka, letiņu alus ir labākais pasaulē.
Saule sāk diktēt savus noteikumus. Iestājas fēna režīms. Jo ātrāk brauc, jo paliek karstāk. Nolemjam atkal izkustināt pakaļas, pieregulējam kosmodisku un laižam, jau iekšā Šveicē. Par Šveici - ne visai draudzīga tiem, kuri vēlas to tikai šķērsot. Visur maksas ceļi. Protams, ka negribot nācās braukt kā renegādiem. Nepatiesi apsūdzētiem. Un nav viņiem viss tip top. Jo#$%# Šveices pulksteņi. :P
Rīta cēliens Šveicē. Šis ir skats pa mūsu 5miljonu zvaigžņu numuriņa logu. Brīžiem likās, ka braucam pēc devīzes "Ride.Eat.Sleep.Repeat."
Nākot no WC ar viegli iepapmpušo skatienu, skatos, ka atbraucis arī rumāņu klejojošais cirks ar visām šmotkām, mērkaķiem un spļaujošiem kamieļiem, bet te šoks.. Tie tak esam mēs.
Nu bāc.. Kā varējām visu to cirka arēnu ar zvēriem sapakot līdzi, nezinu.. Par šo paši iesmejam, sastutējam batutus un cukurvati močos un pūšam tālāk.
Karavāna gatava. Aizzziet!
Kafijas pauze.
Kamēr dzērām kafiju, pie mūsu motocikliem nofotogrāfēties bija pienākuši tūristi no Austrumeiropas.
Šeit efekts no elektrogana.
Pāri Ženēvas ezeram jau var redzēt to, kam mēs braucām "pakaļ".
Alpi.
Skati mainījās visu laiku, te kalni, te sieva, te meži.
Šeit jau izbraucot cauri Ženēvai un tuvojoties Alpu sākumam, karstuma nomocīti, nolemjam nopeldēt Ženēvas ezerā.
Ezers tīrs, dzidrs un neticās.. pa velti. Jūūhū Šveice rulēē. Nāt.
Alpi mēs nākam.
Nu tad ko, šis ir tas, kas liek sirdij sisties straujāk. Slavenais Alpu motomaršruts Route des Grandes Alpes.
Tā kā pa šāda veida kalniem bija braukts tikai ar vecu Neoplan autobusu bez kalnu bremzēm un kā pasažierim, tad loooģiski, ka pie moča stūres tas likās kosmoss.
Kārtējā kafijas pauze. Svaigs gaiss, laba peizāža, plus fonā dzirdami Alpu govju zvani. Smalki.
Vietējais Riekstukalns.
Braukšana, lai arī ar smagu un piekrautu moci, kaifs. Nu, apmētājiet mani kaut ar tomātiem.. Nevar to dabūt, ar autiņu laižot. Nu, nevar.
Kalnu skati atslēdz no ikdienas dunas. Skati visu laiku nodarbina flešatmiņu.
Jo augstāk braucam, jo laiciņš kļūst vēsāks.
Vēsāks palika ar katru brīdi. Taču, kad pretī pa serpentīnu brauca nemākulīgs šoferis ar kemperi it kā pa iekšmalu un vēlējās ar mums "samainīties" , kļuva daaaaaudz siltāks, es pat teiktu karsts..
Bez fiziskām aktivitātēm neiztikt. Asinsrite jānostabilizē.
Maza, bet varavīksne.
Te redzams, ka "griesti" pa zemu.. Velk uz gāzienu..
Nācās atkal uzvilkt batman kostīmus.
Te jau visā krāšņumā. Skaties, kur gribi, visur Alpu virsotnes.
Šis bija mūsu augstākais punkts.
Skatus nevar aprakstīt, izstāstīt. Tie ir jāizjūt katram pašam uz savas ādas.
Kā jau iepriekš stāstīju, motociklisti šeit lielā cieņā. Atsevišķi pat bāri, kafejnīcas, viesnīcas utt.
Daudzās vietās skati bija kā no kartiņām. Bauda.
Kārtējā superīgā kafijas pauze, kādā no Alpu kalnu pārejām.
Eh, kalni, kalni...
Te rumāņu klejojošais cirks darbībā.
Braucot lejup, Monako virzienā nācās izbaudīt arī labus un visai glaunus tuneļus.
Ik pa brīdim ar kafiju atnāca pamieloties visai drosmīgs, liela auguma kalnu āzis.
Fonā Vidusjūra, kaut kur starp Nicu un Monako.
Šeit skats uz Vidusjūru no mūsu apartamenta terases. Cirks tak ar pelnījis ietirgoto cukurvates naudu likt lietā.
Nākošajā rītā, baudot 35 grādus, esam Monako. Katram džekam tā asociējas ar vienu - F1
Fonā redzami mazdārziņu īpašnieki, kas atbraukuši uz ražas svētkiem.
Par peldi Vidusjūrā jāsaka, ka skaistais, bet ļooti sāļais ūdens liek tomēr saprast - mūsu jūriņa ir kaut kas super!
Ceļš uz nākošo mūsu mērķi Venēciju ir visai nogurdinošs. Saulē ap 35, satiksmes ātrums 20 km/h (lai gan vietējie Rossi ar Tmaxiem lieliski apliecina šosejas braucēja lielvalsts statusu). Kāāāārstīīīī..
Te jau esam Venēcijā.
Nu man patika. Atkal tika daudzi mīti salauzti. Ļoooti apmierināts. P.S.Nē,ar gondolu neizbraucu.
Ceļojumā laikapstākļi mūs lutināja. Lietu mēs dabūjām Venēcijā pašā vakarā, kad jau vīns bija mūsos un tas likās kā pievienotā vērtība dienas cepienam. Otrs, bet diktam ražīgs tesiens, bija ceļā pāri kalnu pārejai uz Trentino. Izlīt nedabūjām, jo ātri noreaģējām. Plašķi mugurā un atiet Zuzīt.
Šeit rīta selfijs Itālijas kempingpleisā. Ieteikums Latvijas kempingiem - vietējo vīndaru saražoto produkciju ieteicams tirgot uz vietas kempingā, iebraucēji, latviešu paskatā, naski pircēji! Nacionālā vērtība!
Par ūdens kvalitāti šoreiz man nav, ko rakstīt.
Te jau tuvojamies tam gāzienam. :P
Mototūrists, kurš apmeklē vietu, kur pabūts arī ar kalnu slēpēm. Brixena.
Izbraucot Vāciju pa abām pusēm, man ieteikums - ja vēlies baudīt, ko skaistu, atceries! "istā" Vācija sākas nobraucot nost no bāņiem, tāpēc arī tika akceptēta opcija local roads.
Šeit brīvdiena Leipcigā.
Šeit jau esam atpakaļ uz prāmja. Darīts!
Yes! Ceļojums aizvadīts godam! Paldies sīkstajai blicei un viņu pakaļām! Noripināts aptuveni 4300km. Apskatītās valstis: Vācija, Šveice, Francija, Monako, Itālija, Austrija.
Redzētais vēl nav galvā nosēdies, tāpēc domāju, ka vēl tikai čaiņiks vārīs atmiņā redzēto. Ceļojuma laikā radās jautājums mūsu Latvijas simts gaišajiem un viedajiem prātiem: "Kā var tā saremontēt Latvijas ekonomiku, ka visur, es uzsveru visur, ēdiens,alkohols, higiēnas preces un daudzas citas sadzīviskas lietas maksā lētāk?"
Bet nu ko nu par to!
Uz drīzu tikšanos!