Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Kalni, peļķes, mutineni un citi zvēri | |
| Pievienota: 14. Jul 2016, 19:33 | Citas galerijas no lietotāja Dartagnan |
Izbraucām no Rīgas piektdienas pēcpusdienā pa lietu. Braucot pa LV un LT līst, iebraucot polijā jau paliek labāk. Naktsmājas norezervētas Augustovā, kur mūs gaida draugi, kuri brauc uz itālijas/francijas piekrasti. Paliek tumšs, zābaki slapji, laiks auksts. Lai ātrāk nolemju braukt no Suvalkiem uz Augustovu pa veco ceļu - NEKAD tā nedarat!!! Vēl nekad nebiju redzējis tik daudz meža dzīvnieku tik īsā ceļa posmā. Un no mums viņi nebaidās!
Viesnīcā sākām skatīties laika prognozes un domāt iespējamos maršrutus. Pētot laika prognozes nonāku pie secinājuma ka UA un Ro tuvākajā laikā darīt nav ko. Vienīgais variants ir adrijas jūras piekraste. Un tā nu Černobiļa un transfagarasan tiek atlikti uz citu reizi un dodamies tur kur nelīst. Čomi palaida garām čehijas robežu un iebrauca čehijā uz 2++ kmh
Pa nakti paliekam netālu no Brno. 
Tālāk seko brauciens caur vīni uz A2 uz Villach pusi, kur protams pa ceļam džekiem paliek garlaicīgi un pilsonis Vikings izdomā ka jautrības labad viaduktā jāpamēģina noguldīt līdz vārstu vākam, tiesa gan tālāk par sajūga vāku nesanāca. Rezultātā salocītas visādas detaļas, bet par laimi atspārdot kāpšļus mocis braucams. Turpinam ceļu. Vispār jau ļoti paveicās ka viss ok un ka margām bija slēgta lejas daļa nevis stabiņi!
Rīts Villahā. Pētam laikapstākļu prognozes. Pa lielam nekas nav mainījies, nolemjam braukt uz Venēciju caur slovēniju gar itālijas robežu. Ļoti skaists ceļš ar daudz interesantām vietām un bunkuriem no WW1 un WW2. Uz šī ceļa arī dabūju rudens sajūtas kuras gribēju dabūt rudenī atgriežoties no portugāles-spānijas ceļojuma.
Visas mazās upītes pilnas ar laivotājiem, protams ka lielākoties pensionāri.
vieta pusdienām atrasta
Nesaprotu kā var gribēt atpūsties šādā pludmalē??? Pie kam gada abonaments maksā virs 1k eur!
Tūristi
Venēcija... man patika... interesanti bija arī pavērot sadzīvisko pusi - kā strādā dienesti, pasts, kā celtnieki laivā reģipsi ved u.t.t.
Sabiedriskais transports, kuru izmantojām arī mēs
Brauciens ar gondolu, neprasījām gan cik ilgi, maksā 80-100eur
Dodamies atpakaļ uz kalnu pusi, ar mērķi nākamajā dienā nonākt vidusjūras piekrastē
Nu šī bilde runā pati par sevi
Uz laukiem esmu bijis, bet neko tādu neesmu redzējis!
Izvairoties no lietus nonākam pie Gardas ezera.
Pēc braukšanas pa lietu vairāku stundu garumā nonākam vidusjūras piekrastē. Šādi izskatās olu žāvēšana
Vēlāk kempingā žāvējot olas, pētot karti un laiakapstākļu prognozes, nonākam pie apgaismības ka esam tikai 50km attālumā no populāra tūrisma objekta ar nosaukumu "Pisa" Tā nu nolemjam pie viena arī apmeklēt šo arhitektūras lažu, protams dodamies turp pa mazajiem ceļiem...
Neviens no mums nebija gaidījis ka tas tornis būs tik traki šķībs!
Nākamajā dienā turpinam braukt +/- pa piekrasti francijas virzienā. Marmora raktuves kalna galā.
You, you you! Mutinens Nr2 ir klāt!
Stājamies pie krustojuma, dzirdu aimugurē riepas kauc, skatos vienā spogulī - nav neviens, tukš ceļš, skatos otrā spogulī - arī tukšs, un tajā brīdī man cieši garām pāri apmalēm pašļūc kaut kur redzēta honda, kurai supermena pozā pa asfaltu uz vēdera šļūkdams seko kaut kāds tur Air Baltic pilots...
Rezultātā aplauzti kāpšļi, izsista lampa, nolauzts panelis u.t.t., bet nu pēc nelieliem uzlabojumiem mocis ir braucams un pilots arī samierinājies ar faktu ka pagaidām būs jābrauc ar moci un līdz normālai lidošanai vēl pāris nedēļas jāpaciešas līdz atvaļinājuma beigām...
Vēlāk jau man pašam palika bail braukt - mana kārta! Un pienāca arī situācija kurā uz riteņiem palikt nevajadzēja. Līkumā noguldīju par daudz, kaut gan pašam nelikās ka slīpums ir liels. Kāpslis trinas pa zemi, jūtu ka kāju spiež uz augšu (kāpslis pieliecas), un stūre paliek brīva - priekšējais ritenis ir atrāvies no zemes! Nezinu pateicoties kam, bet ar pamatīgu sitienu nopurinas stūre, nopurinas mocis, esam atguvuši saķeri un turpinam braukt...
Oficiāli esam izgāzuši arī pa F1 trasi. Bijām tur apmēram nedēļu pirms Monako GP. Tā kā Monako biju bijis, tad šoreiz interesantāk bija pavērot kā notiek trases gatavošana...
Šis bija interesants mazais celiņš ar 18 maziem (10-200m) tunelīšiem netālu no Monako.
Braucot lejā no sniegotajām virsotnēm hondai pazūd priekšējās bremzes (pilota instinkts - lidot no klints). Labi ka viss labi beidzas. Kā izrādas izkrita bremžu kluči!!!!
Aizbraucu, sameklēju, ielikām atpakaļ, nostiprinājām ar kaut kādu līdzpaņemto rezerves skrūvi un braucām tālāk... 
Pēdējās dienas kalnos - iegooglējam kuras kalnu pārejas ir atvērtas satiksmei, lai neatdurtos strupceļā, un kā izrādas rīt ir Passo Rombo (timmmelsjoch) grand opening. Uz sākumu gan nepaspējām, bet ap pusdienslaiku bijām tur. Principā moču tik pat cik pie mums uz sezonas atklāšanu.
Viens no maniem mīļākajiem passiem - Jaufenpass. Ļoti skaisti skati uz visām debesspusēm.
Un pēdējie mazie kalnu ceļi jau pie pašas Vīnes, kam seko garlaicīgs divu dienu brauciens pa bāņiem un svētdien no rīta taisnā ceļā paspējam tieši uz drifta posmu Jelgavā
Rezultātā bijām aizbraukuši gandrīz līdz Marseļai. Norezervējām dzīvokli uz 2 naktīm St Tropez jahtu piestātnē ar domu dienu nekur nebraukt un nočilot pa pludmali, bet tajā dienā bija tāds vējš ka kājās nevarēja nostāvēt. Kamēr mēs slaistījāmies pa ostu čomi brauca uz Toulon meklēt moču veikalus.
Francijā trāpījām tieši uz kaut kādu degvielas krīzi - benzīna cenas 1.45 un uz augšu - dārgāk kā itālijā. Vietējie lej pilnas bākas un kannās. Vairāki tanki ciet, visur nenormālas rindas...
Kopsummā 6700km, 15 naktis, un notriekti 1100eur