Vasarai noslēdzoties paspidēja iespēja pa nosaciti lētām naudām iegādāties jaunu moci. Visas lietas sakrita tik skaisti, ka bija sajūta, ka šis aparāts pats lec pie manis. Šādu es to ieraudzīju pirmo reizi.
Te jau pēc tam, kad mocis bija nopirkts.
Protams, sākās dilēma. Pārbūvēt vai atstāt oriģinālu. Ņemot vērā, ka mocis ir reti neglīts, tika nolemts jaukt ārā.
Un tad sākās problēmas. Tā kā mocis ievests no ārzemēm, pārdevējam sanāca paliels feileris un tā rezultātā, piereģistrēt nevar. Šis jau ir jaunais rāmis, kuru man izsniedza pretīm vecajam. Nepagāja ne trīs mēneši diskusiju un domu par projekta norakstīšanu, kad dabūju arī tehnisko pasi. Viss sākās ar neesošiem papīriem. Tad CSDD noteikumu izmaiņām, tad variantiem reģistrēt citā valstī un viss beidzot, cita rāmja iegāde. Pēc šī laika, izrādijās, ka plānoti viss dārgākais variants, izrādijās viss vienkāršākais. Jaunu rāmi nebija grūti atrast un maksāja arī nieka 100€ no pārdevēja peļņas.
Konkrētajam motoram ir tāda nianse, ka plaisā priekšējā cilindra čaškas. Nezinu, kā pareizi tās sauc latviski. Tā kā nezinam vēsturi, nolemjam tās mainīt lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Tā pat vēl jānovērš eļļas noplūde. Līdz ar to, ņemam motoru un jaucam ārā.
Nu un ja veram vaļā vākus, tad jau galvu arī nenāks par ļaunu noraut un apskatīties, kas lācītim vēderā
Te jau izslīpētas vārstu sēžas
Detaļas un blīves iegādātas, varam likt kopā.
Kad galvas uzinstalētas, ķeramies klāt kultūrslānim