Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Nica, Monako, Francija | |
| Pievienota: 03. Aug 2015, 21:45 Atjaunota: 03. Aug 2015, 23:05 | Citas galerijas no lietotāja Andreits |
Galamērķis - Vidusjūra - tika nosprausts jau pavasarī, doma bija diviem precētiem pārīšiem izbraukāt route des grandes alpes. Meitenēm tika nopirktas aviobiļetes abos virzienos, puiši plānoja doties ar motocikliem savā gaitā.
Apstākļi mainījās, un palika tikai viens braucošs pārītis (Andreits un viņa sirdsdāma). Nu, neko darīt, jābrauc vieniem. Nedēļu pirms brauciena projektam pieslēdzās (paklīdušie) klaida latvieši, viens no Briseles, otrs no Strasbūras. Sirdsdāma paziņoja, ka lidot viņai turpceļā nevajagot, un neesot problēmu sēdēt uz astes. Okei. Operatīvi tika norunāts satikšanās punkts, lai klaida un normālie latvieši satiktos un varētu braukt kopā leģendām apvīto rue des grandes alpes. Par tādu tika izvēlēts franču miests pie Lemānas ezera, no Rīgas 2200 km apmēram.
OK, sākām braukt. Tā kā pirmajā dienā man ar sirdsdāmu bija jānobrauc tikai kādi 770 km, ar izbraukšanu īpaši nesteidzāmies un izvēlējāmies maršrutu caur Lietuvu, kas neiet caur apnikušo Panevēžu/Kauņu.
Nobraucām gar krievu robežu. Otrā upes pusē atrodas Putlerstāna, faktiski tur mierīgi varēja pārbrist.
Tuvajiem ceļotājiem iesaku apmeklēt 3 valstu krustpunktu (PL/LT/RU). Bildē es stāvu jau krievu teritorijā (lai gan bija rakstīts, ka tur stāvošos cilvēkus bildēt nez kādēļ nedrīkst, sirdsdāma tomēr to paveica)
Poļu grants pievīla, un, nākot atpakaļ, bmw bija devies dusā.
Pirmo nakti pārlaidām poļu pilsētā Torun, laba viesnīca ar brokastīm diviem par 25 e (aiwa)
Otrās dienas vakarā bija jānokļūst Nirnbergā, apmēram 800 km no Torun. Tā kā reliģija man neļauj braucot armotociklu izmantot bāņus, tad pirmo dienas pusi arī veicām pa PL kazu takām, bija OK, pārsvarā ceļa segums apmierinošs, meži, līkumiņi, apdzenamas fūres, vienvārdsakot OK. Dienas otrā pusē uzbraucām uz vācu bāņa, jo vācija huligānēt nav interesanti, vēl kāds stukačs piezvanīs polizei un tā.
No Nirnbergas vēl kādi 650 km līdz klaida un normālo latviešu tikšanās vietai. Jābrauc maz km, bāņi tika ignorēti, bez tam pa Bavāriju nav problēmu arī pavilkties kā pensim, tur ir smuki
Nu un trešās dienas vakarā klaida un normālie latvieši satikās un balagāns varēja sākties. Tā kā tika ignorēti visi iespējamie CSN par to vēl ilgi rakstīs franču vēstures grāmatās. Netrūka arī vīliju, ar kuriem saraudināti bērni, ar nepiemērotiem motocikliem šķērsoti kalnu upju brasli, kalnu pārejās spolēts, rauts ratā un lekts pa gaisu. Pats par sevi skriešanās vienam ar otru, dragreiss pret kalnu (sajūgs smirdēja ilgi), un ar citiem, kā arī visādām mašīnām. Tāda ir ceļotāju dzīve (aiwa)
Lai runā bildes
Col de la bonette - augstākā alpu pāreja
Skats pa viesnīcas logu pie vidusjūras
Esam tikuši līdz Monako
Tā viņš ir. Pēc 10 nobrauktām dienām sirdsdāma tika iesēdināta Milānas lidostā lidmašīnā uz Rīgu, klaida latvieši izklīda lasīt savas zemenes un tīrīt podus, es paliku viens ar bmw un 2300 km priekšā. Lieki teikt, ka bez sirdsdāmas uz astes tika sirsnīgi atvilkts, diemžēl uznāca lietus un vienā U līkumā BMW izdomāja mani aizlidināt nah un pats ar cilindru pašļūkt metrus 4 pa asfaltu. Piecēlos, pacēlu moci, pašam viss ok, mocim arī (ja neskaita saplēsto vējstiklu, kuru ar makgaivereni salaboju kā jaunu), braucu tālāk.
Pa ceļam sanāca stelvio, izbraucu jau kādu 4. reizi, vairs nekādas emocijas īpaši neraisa
Protams, ka no bāņiem maksimāli izvairījos, šis ir bavārijā
Sirdsdāmu atstāju lidostā ap pusdienlaiku, tai dienā vēl nobraucu sūda 350 km (ieskaitot stelvio).
Nākamā dienā 900 (pa Čehijas un Bavārijas mazajiem ceļiem. Čehija ir ļoti OK, iesaku). Pēdējā viesnīca bija praktiski uz čehu un poļu robežas, līdz mājām 960 km, kuras arī sasniedzu ap 9 vakarā.
Polijā gan līdz Varšavai pavilku pa bāņiem, ātrāk par 230 bmw neiet
Jaunais smukais poļu bānis
turpceļš
atpakaļceļš
bmw mani piesita krustā
Ar kvēliem sveicieniem
