Online
Pašreiz MOTOpower skatās 0 viesi un 1 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
1,5 L Ösel | |
| Pievienota: 25. Jul 2015, 21:42 Atjaunota: 30. Jul 2015, 21:33 | Citas galerijas no lietotāja VATERLAND |
Kā katru gadu, arī šoreiz biju devies izgāzt pa grantenēm un zemes ceļiem ar savu korozīvo klasiku.
Šogad maršruta izvēle krita uz iepriekšējā gadā pa asfalta ceļiem izlūkoto Ösel, jeb nezinātājiem - Saaremaa.
Ceļā biju plānojis doties viens, taču pieteicās vēl viens Egons ar savu beibi un R100 (R)G/S Motorradu. Tas arī izskaidro 1,5L būtību
Sākotnējais plāns ar 3 diennieku tika pārskatīts un pārvērtās par 2 diennieku, dēļ brīvā laika trūkuma abiem līdzbraucējiem.
Lai arī uzsākot braucienu laikapstākļi nebija daudzsološi,turpceļš un salas tika izbrauktas pa sauso.
Pirmais pieturas punkts bija Salacgrīvā.
Tika operatīvi noorganizēta karsta tēja, neatejot no kases (c)
Pāris h laikā bijām nonākuši līdz prāmju piestātnei, kas mūs pārcēla uz Moon, jeb Muhu salu.
Stāvot Mō rindā tika uzsista neliela klačā ar priekšā esošo Suomu pārīti uz diviem Banditizētajiem Panasoņikiem. Šamējie bija izrāvušies no Helsinkiem uz nedēļas nogali pa Eestu salām.
Pēc mierīgas pārcelšanās uz Moon, Egonam radās nepārvarama vēlme pēc neliela striptīza turpat ceļmalā
Nedaudz vēlāk uz kaadas no Saaremaa gratnenēm šim pat apģērba gabalam teju pieauga atpakaļ kājas
Tālāk tika izlemts neniekoties un vilkt pa Saaremaa Ziemeļu pusi, kur pamīšus nosasfaltētajiem ceļiem vēl joprojām ir iespēja pabaudīt arī feinu Eesti greanteni
Tā kā Egons ar beibi līdz šim vēl nebija bijuši ne reizi Saaremaa,iebraucām Arensburg, jeb Kuressaarē.
Kā reize, tur notikās Pils dienas un bija krietni daudz dažādas publikas, kas vazājās pa pils teritoriju dažadu gadsimtu klōzēs. Turpat līdzās pilij tika iepļauta tase kafijas, ko andelēja pāris Eestu Kurratu tautas tērpos. Kamēr tika vārīts ūdens kafijai paspējām ar Kurratiem nonākt pie kopsaucēja, ka Eestu jaunākā filma "1944" par notikumiem Eestimaa un jo īpaši Saaremaa sakarā iekš šīs saites neziātājiem kinomir.net/load/novinki_filmov_2015/1944_smotret_onlajn_2015_dvdrip/69-1-0-23974
Taču mūsu mērķis nebija kultūras pasākumi, bet gan padragāšana pa Esti grantenēm.
Garā diena jau gāja uz vakaru un pēc Kuresaares biju jau iepriekš kartē noskatījis brīnišķīgu vietu, lai pārnakšņotu teltīs, pie dabas krūts.
Ceļā uz nosprausto naktsmītnes vietu, bijām veikuši pāris meža stigu pārbraucienus un izbraucām līdz vienam no līkumainajiem, asfaltētajiem ceļiem.
Burtiski pēc pāris līkumiem pa priekšu braucošajam Motorradam pēkšņi ceļā izpeldēja Alnis. Tikai laimīgas saktritības dēļ mo ātrums nebija liels un tas spēja savākties. Alnis kūļājoties pa ceļu veica kaut kādas nesaprotamas darbības, taču beigu beigās ar milzīgu lēcienu pazuda mežā, pāri ceļam pretējā pusē augošjās lazdās. Tas bija signāls, ka ir īstais laiks mest mieru dragāšanai pa mežiem un sameklēt naktsmītnes vietu jūras krastā.
Kā izrādījās, mēs nebijām vienīgie, kas bija noskatījuši to pašu vietu - kāda Eestu ģimene bija veikli uzkūrusi ugunskuru kadiķos, jūras krastā. Tas viss liecināja, ka vieta ir īstā un mēs mierīgu sirdi varam sliet augšā paši savas teltis pārdesmit metru tālāk un uzkurt paši savu ugunskuru
Sacīts - darīts!
Kurasaarē iepriekš tika sarūpēts nedaudz mazkalibra munīcijas vakara izskaņai
bija arī dažs labs kritušais
Pēc lieliski pavadītas nakts, brīvā dabā, teltī, tika izlemts aizkātot līdz turpat netālu esošajam tālākajam salas Dienvidu punktam.
Lūk arī salas galējais punkts.
Irves šaurums, pār kuru ar neapbruņotu aci bija redzams Mazirbes krasts.
Tālāk ceļš veda mūs gar salas Ziemeļrietumu piekrasti caur ciemiem. Kā izrādījās mēs bijām ieradušies tieši laikā, jo īsi pirms iebraukšanas vienā no miestiem, uz lielceļa pa priekšu mums auļos, bez pavadām, aiznesās zirgs, kurš tik pat pēkšņi pazuda krūmos. Kamēr mēs bijām piestājuši miestā, lai nopirktu pa saldējumam, trakais auļotājs parādījās vēlreiz, taču šoreiz nesoties pa miesta nomali virzienā uz šodseju, pa kuru tieši tajā pat virzienā brauca tūristu autobuss, bet šoreiz kumeļu dzina rejošs suns. Kārtējās laimīgās sagadīšanās rezultātā zirgs nepakļuva zem autobusa riteņiem. Pēc neilga brīža sunim pa pēdām aizskrēja suņa saimniece. Tā vien šķiet, ka bijām paspējuši pieredzēt gada notikumu miestā, jo līdz ar suņa saimnieces parādīšanos, no veikala izbira laukā visa publika, ieskaitot pārdevēju
Vienā no granteņu posmiem gar jūras malu dabūju pabaudīt purinošo - "priekša - pakaļa" effectu, taisnības labad jāsaka, pietiekami zemā ātruma diapazonā, trodoties uz grantenes nedaudz pa diagonāli ceļam. Viss beidzās bez bietes, bet ieviesa korekcijas turpmākajā ātruma izvēlē un manvru veikšanā.
Pa ceļam tika uztaisīts neliels mauciens caur mežu
Pēc meža posma,nobraucot kādu gabalu pa asfaltu ,taisnā gabalā uz horizonta parādījās dīvaini noparkots vāģis škērsi, pašā lielceļa malā. Piebraucot pie vāģa un redzot izšautos drošības spilvenus tapa skaidrs, ka kāds, jeb kāda, bez jelkādām bremzēšanas pēdām, ir meistarīgi iestādījis toyotu eglē.
Mūsu tālākā virzība bija uz Trigi ostu. lai pārceltos uz Dagö, jeb - Hiumaa.
Atiešanas laiki nebija iepriekš zināmi un pēc publicētā grafika tuvākajam prāmim bija jāpienāk stundas laikā, taču pēc nelielas sarunas ar vienīgo Vohnwagena īpašnieku rindā uz prāmi - frici no Hamburgas,uzzināju, ka prāmis pienāks triju stundu laikā, kas automātiski padarīja tālāku prāmja gaidīšanu lieku, jo pēdējais prāmis, kas aizceļja no Dagö kontinetālās Eestimaa virzienā bija ar 3h starpību, kuru laikā izbaudīt Dagö nebija iespējams. Līdz ar to, tās grantenes un PSRS uzslietās fortifikācijas palika nākamajam gadam.
Mūsu tālākais plāns bija turpināt ceļu gar Saaremaa Ziemeļu krastu līdz pat prāmim.
Kādus kilometrus 3 pirms prāmja uz ceļa parādījās sastrēgums ar auto divās paralēlās rindās.
Kā izrādījās, tie bija visi gribētāji, kas vēlējās Svētdienas pēcpusdienā doties kontinenta virzienā.
Nepamirkšķinot ne aci, tika gāzts pa pretējo joslu un aizripināts līdz pat iebraukšanai ostā,nopirktas biļetes un uzbraukts virsū uz tik tikko pienākušā prāmja.
Tā kā šajās pat dienās uz salas norisinājās arī retromoto technikas pasākums, neiztika arī bez Sovnarhoza K750 ar sānkabēm, kuras tika norīkotas dzīties uz augšējā prāmja klāja pa stāvu un slidenu trapu
Līdz ar pirmās Kaškas problemātisko uzbraucienu, pārējie mo tika novirzīti uz apakšējā klāja. Pēc prāmja un stiepiena līdz Pērnavai sekoja kārtīgs slapjais posms, kuram mēs visi bijām godam sagatavojušies. Negaiss mitējās vien padsmit km pirms robežas.
Pēdējā pieminēšanas vērtā epizode šajā braucienā bija posmā starp Tūju un Skulti, kad braucot pa šoseju, pa priekšu velkošajam Motorradistam ar rubuldivdesmit, uz ceļa apmēram 2m attālumā izleca stirna. Kārtējo reizi vien sagadīšanās pēc mums reāli paveicās. Iznākums varēja būt pavisam savādāks, ja stirna izlektu sekundi vēlāk vai tā taranētu pretimbraucošo satiksmes autobusu....Vienvārdsakot - Veiksme bija ar mums,bet varēja viss noslēgties arī šādi
Secinājumi pēc šī Eestu brauciena - ja ir uzstādījums atpūsties nepiecūkotā dabā un padragāt pa kvalitatīvu granteni vai caur meža stigām, netērējot lielus finansiālos līdzekļus - Eestu salas ir īstais virziens
Savelkot visu kopā sanāca, ka tika noripināti nieka 996 km. Nauda tika tērēta vien bendžai un kaut kādai pārtikai.
Noteikti braukšu uz Eestimā vēl un iesaku to arī pārējiem!
Danke!