Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Atvaļinājuma IEDEGUMS - KORSIKĀ!!! | |
| Pievienota: 19. Jun 2015, 10:50 Atjaunota: 19. Jun 2015, 14:09 | Citas galerijas no lietotāja motomeitene |
Tātad esam uz kuģa, visi pasažieri steidz ieņemt labākās vietas. Es ātri iekārtojos uz Dīvāna pie bāriņa,jo izskatās mīksts un liels
). Ivo ar Neganteli tas nav gana labs, viņi dodas meklēt citu vietu. Es tik moto jaku zem vaiga, ķiveri pie sāniem un slīping. Kādas miljons reizes sanāca satrūkties un iemigt, jo uz bāru visi nāca, tad kafiju, tad ko stiprāku, mūzika arī likās, ka arvien skaļāka paliek. Bet no Rīta tāpat ar siekalu pār vaigu pamodos, nu nesapratu neko, zobi - kā nedēļu nemazgāti, rokas labāk gaisā necelt. Arī Ivo ar Neganteli atradās ne labākā paskatā, bija gulējuši zem trepēm un nekāds klusums arī nespīdējis.
Corsicas krast ar kuģi un ostu un +30/
Datumu vairs neviens nezinām kāds 28. vai 29. jūnijs, bet Corica esam nokļuvuši
. Karte ir nopirkta, jāizklāj un jāpēta kur doties. Ar sauli un siltumu lutināti nebijām, tad te tas bija pāri, pārēm. Virzienu nolemjam, mantas sapakojam, savelkam vasaras ekipējumu un uz moto. Sākumā braucām un domājām nu nekā te nav, ne skatu, ne baudas, tik tāda žāvēšanās 30 grādos. Stundu nobraucam piestājam paskatīties, vai nēēsam ne tur iebraukuši, ka nekā.
Asie bumbuļi.
Pienene, vai kaktuss
))
Mazu pacietību un skaistums klāt
)). No kalniem paveras pļavas ar skarbi sauso klimatu, vietām redzam jūru, un augi tādi dīvaini, kā iepriekš neredzēti. Bet trūcīgi, pilns ar akācijām, krūmeļiem, dadži pavisam sakaltuši veldzi jūtams sen nav redzējuši. Tad iebraucām tādā skatu ielejā, kur varēja redzēt Jūru un otru salu kā kuģi tur piestāj ostā. Arī drēbes arvien vairāk metām nost, jo nevarēja vairs izturēt karstumu, bet dīvaini un nedroši gan bez moto jakas bija.
Motomeitenes prieks
!!!
Neganteļa prieks!!!
Ivo prieks!!!
Pabraucām gabalu un atkal baudāms skats, puiši arī vēl izbauda līkumus šurpu turpu pavizinoties.
Gar ceļu klintis takā vārtus izveidojušas.
Turpinot ceļu satiekam govis uz brauktuves....iesmejam un laižam tālāk.
Milzu koki gar ceļa malām ar dīvainu mizu un lapas pilnīgi atgādina- Lauru lapas un smaržo arī tāpat, bet pagaršot neviens nemēģināja
DD
Pēc mirkļa apstājamies izbaudīt skatu un pavērot zilo ūdeni, kas ir tik caurspīdīgs un apskalo klinšu sienas. Bet ilgi nevar nostāvēt,jo sajūta, ka drēbes varētu piekust pie ādas.
Burvīga daba un nevaldāms cepiens....
Pa ceļam ielaižam vietējā bodītē pēc saldējumiem, bulciņām un ūdens. Bodīte, kā īsta Latvijas lauku bode-buciņas, pulveri, ziepes, limonāde,desas
))-maza-bet visu var dabūt. Kamēr ēnā sēžam un putniņi uz galda lēkā, visādi vietējie nāk uz bodi un tik interesanti runā. Saprast gan neko nevar-mēs tik pielikām savus stāstus pēc novērojumiem. Pusdienu pauze bija, laižam tālāk...
Un tālāk bija vau, vau, vau. Iespaidīgi, Neaptverami, Karsti...lieliski kalni, pretējā pusē pilsēta uz klintīm, milzu koki,kas visi ziedēja dzelteniem, pūkainiem ziediem-smaka briesmīga-pēc čuriņām,bet to nejūt,jo mute vaļā veroties skaistumā. Debesis zilas, mākoņi balti, saule koša, skaistums un burvība-negribējās braukt projām.
Tad izskrien Ivo no krūmiem, suns riedams no sētas un pēkšņi kazas lec pāri akmeņiem, tas tik bija skatiņš. Tālāk jau ceļā neko tālu netikām vis ceļš bija ar kazām un cūkām.
Tā mēs tālu tai dienā nevarējām tikt, bet bija jautri.. Skriešana ar moci nekāda arī nesanāca,jo pilni ceļi ar lopiņiem un šur tur caurumi, šur tur noplīsis ceļš, akmeņi uz ceļa.
Baudījām skatus un ik brīdi apstājāmies palūkoties tālumā un iemūžināt skatu atmiņā.
Atstājam arī savu zīmogu!!!
Viens no atmiņā palikušiem skatiem, bija burvīga ieleja, visa no asiem akmeņiem pavisam pelēka un cauri vecs akmens tilts. Ielejā auga koki, līdzīgi savannai, likās, ka varētu kāds zilonis parādīties. Ceļa platums tāds, ka mašīna ar mašīnu tā vien var samainīties, bet daži brauca visai droši. Bet vispār diena bija samērā klusa no citiem ceļotājiem.
Ivo bija aizrāvies ar foto,ka vien projām nevarēja dabūt.
Gabaliņu tālāk bija drusciņ baisi – klintis un akmeņi atgādināja galvaskausus, skeletus,tādi dīvaini veidojumi, laikam sausais gaiss un vējš, to rada...
Bet turpat aiz līkuma koši ziedi
!!!
Izkļuvuši no kalniem un nobraukuši pilsētā nolemjam kempingu meklēt gaismā, jo nevar zināt kādi te naktī mošķi dzīvo. Tad izvēlamies tādu desiņu kurai no abām pusēm skalojas Jūra un pa vidu ir kempingi. Kempings pie Bastijas, tātad ļoti labi, vakarā varēs braukt apskatīt pilsētu. Aizejam uzzināt cenu par palikšanu- 8E par cilvēku, par motociklu 2,50E, par telti 7E diennakts, cena laba-paliekam. Uzceļam teltis, aizlaižam uz vietējo bodi pēc ēdiena un 4 aliņiem. Visi dušiņā, pieēdas maizi, desas, jogurtu un laicīgā gulētiešana, jo iepriekšējā nakts negulēta.
Citi ceļotāji sabraukuši.
ļoti labs, saldais Corsicas vīniņš.
Aaa no rīta pieceļamies, super jauka diena, saulīte, jūra.
Skaidrs neviens neko negrib- atpūtas diena. Iekožam brokastis un uz jūru, vienkārši laiskoties, sauļoties un nebraukt ar moci
!!!
Jūra silta un viļņi mierīgi.
Pusdienās saku, ka jātin vaga no pludmales, jo vietējie visi iet projām. Nē Ivo ar Neganteli sauļosies. Es gan aizgāju pa ēnu dzīvoties. Pēc H atnāku šie krāc pludmalē, saku jāiet projām,nu papeldēs un tad domāšot, vajag taču ķert iedegumu.
Saule tiek baudīta arī pie baseina.
Dienu kārtīgi izvaļojāmies, vakarā laižam apskatīt pilsētu.
Tikām tādā tunelī, kur likās, ka diez vai dzīvi izbrauksim, jo viss bija piesmacis un pilnīgi stāvošs gaiss ar izmešiem, traki, bet dzīvi tikām cauri, atpakaļ ceļā zinājām, ka laicīgi jāsaelpojas un tad neelpojam.
Bastija ir ar divām sejām, tas, kas redzams tūristiem, skaistas ēkas, sakopti laukumi, kafejnīcas, ieliņas ar veikaliem. Bet, kad iebraucām ikdienas pagalmos, šausmīgi baisi -ielas šauras, bērni uz trepēm melnām mutēm sēž, mājās plaisas, ka liekas tūlīt sadalīsies māja divās daļās. Braucām pa ieliņu, kas netīra, melna un paliek, šaurāk, šaurāk-domājām galā iesprūdīsim, bet cauri tikām. Bildes neviens neuzņēma, jo nebija piesaistoši uzkavēties.
Kaktusi cieņā- pietrūkst vien tekilas.
Kaktuss-Kaktusos
DD
Aizbraucām vakariņās, visi uz ielām skatījās futbolu lielajos ekrānos un dzēra aliņus.
Sēdējām pie galdiņa un iesmējām par meitenēm blakus, kas kā vēži, pēc tam paskatijāmies bildēs sevi un nebija vairs smieklīgi.
Mm vakariņas mums atnesa gardu, gardās, porcijas lielas un arī no kafijas nevarēja atturēties
)). Papļāpājām un devāmies uz Kempingu, sapakojām mantas. 
Centrālais laukums...
Nākamajā rītā kuģis uz Itāliju. Gulēšana līdz pēdējam, tad lecams skrienam, drēbes uzvilkt nevar,jo visi sadeguši. Smiekli nāk un sāp arī.
Tad vēl Ivo KTM nevar pielaist, iestumt nevar, nu skaidrs, laikam jāpaliek. Bet beigās dziesmā ir un steidzamies uz ostu.
Pēdējie skati izpeldot no Corsicas.
Šiem ballītes pilnā sparā, katru dienu.
Uz kuģa tikām, atkal protams pa dārgo, visi tur pa galvu, kaklu, ieņemt labākās vietas.
Mēs krēslus dabūjām un laime, kājas gaisā un izbaudām. Vēl rīta kafija ar kruasānu mmm.
Jūrā sāka tā šūpot, tad krastu redz, tad pus debesis un tā viens divi, viens divi. Kad krastā ieraudzījām bāku, tad viss- sirds mierīga tūlīt sauszeme. Izbraucām Itālijas krastos, netālu no Pizas Torņa, Piebraucām pavērties, vai vēl nav sašķiebies pavisam.
Tā nu iedeguši, sarkani Divas dienas ceļojām uz mājām, vēl ar nez cik piedzīvojumiem, pa ceļam...
Atvaļinājums pavadīts godam un redzēts atkal, kas jauns un skaists, acis un prāts apmierināti.
Izbaudiet brīvās dienas, smelieties iedvesmu un ieprieciniet Moci. Cilvēkam ir jāstrādā, bet bez atpūtas, tā nav dzīva- tas ir Kiborgs...
Lai veicās!!!