Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 1 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
VASARAS BRĪVDIENĀM (Alpu kalnos krustām šķērsām) 1Daļa | |
| Pievienota: 19. Apr 2015, 17:25 Atjaunota: 19. Apr 2015, 18:35 | Citas galerijas no lietotāja motomeitene |
!!!Alpi no sākuma līdz beigām.
Visi zin, ka ir 2014. gads ar mainīgiem laika apstākļiem, ar nelielu darba nogurumu un lielu vēlmi izbaudīt ko citu nevis tikai ikdienas garšu. Tā nu, kā nerakstīta tradīcija, arī šajā gadā tiek iecerēts Jāņu ceļojums no 20.jūnija-5.jūlijam. Par gatavošanos tam - nevarētu teikt, ka notiek mega plānošana, mega sagatavošanās darbi. Motocikli tiek savesti tehniskā kārtībā nakts ritmā, somas tiek samestas pēdējā dienā un ir zināms virziens kur doties, nosacīti noteikts budžets un datums, kurā jāatgriežas Latvijā, lai turpinātu darbu.
Tas rīts ir pienācis, visi agri ceļas, lai pēc iespējas tālāku ceļu nobrauktu dienas gaismā. Viens motobraucējs gaida jau Austrijā aiz Vīnes, bet viens ir pazudis, izrādās, ka somas nav līdz galam saliktas un motocikls kaut ko niķojas. Tad pusdienu ritmā satiekamies Juglā, bet brauciens vēl nevar sākties, jo mūsdienu modernajā pasaulē vajag savienoties Inter comā. Tā nu ir 21.jūnijs un izbraukšana no Rīgas notiek 16-00, Visi ir Savienojies un var droši doties. Moto vadītāji ir 2 moto instruktori, es esmu iecelta operatora un žurnālista amatā. Pati ar savu moto nedodos, jo nav piemērots tālajiem braucieniem, kā arī apzinos, ka nav ne mana ritma ne stila braucēji šajā komandā un jāļauj taču cilvēkiem izbaudīt brīvdienas. Protams, kā jau pirmajā dienā ir jābrauc, jābrauc, jābrauc.
Laiciņš LV ļoti jauks, bet jo tumšāks paliek un vairāk Polijā, jo aukstāks un lietaināks. Tiek veiktas dažas uzpildes, silta kafija un visi sasaluši un tumsā kā kurmji braucam tālāk. 3-00 naktī Polijas atpūtas vietā ceļa mala uzceļam telti un dodamies pie miera.
Dienai krēslojot nonākam Traisenā, kur mūs sagaida 3 braucējs un ir sarunājis kempingu. Tiek celtas teltis, sarunas un vakariņas pie gāzes ugunskura. Nobraukti aptuveni 1500km ir jau izmēģināti lietus tērpi, siltās drēbes un miglas lukturi.
Rīts ir vienkārši Burvīgs un skaists.
Var izbaudīt baseina priekus un košos puķu ziedus.
Visi apsēžas pie galda un izpēta virzienu kurā doties, pa Alpu kalniem, nolemts, ka tas varētu būt uz Marizell. Mantas pa koferiem un ķiveres galvā, dodamies ceļā.
Var sauļoties un izbaudīt skaisto dabu un spožo sauli.
Nekur tālu netikuši, jūtam, ka 3 braucējs ik pa laikam pazūd, Ivo motociklam sāk neklausīt benzīna sūknis. Tā nu iestumjamies skaistā ielejā, pēc ceļazīmēm lasot Weeizerboden un visi melnām rokām ķeras pie KTM labošanas, labi, ka tas rezerves sūknis tika no Lv paņemts, ne čiku, ne grabu pēc 2h var doties tālāk.
Vietējais KUkaino.
Trakie laivotāji.
Dienu baudam sausi,un priecādamies par līkumiem kalnu ceļiem.
Vakariņas izvērtās diezgan interesantas, Vispirms bulciņas ar šokolādi un krēmu, pēc tam sāļās gaļas maizītes un vēl saldējums.
Uz vakara pusi atkal lietus sagaida mūs, visi savelk lietus tērpus un 190km tiek nobraukti slapjumā. Tā, kā viss ir izmircis un lietū telti celt negribās, lielā tumsa jau ir apkārt, tad atrodam mazu viesnīciņu Austrijā pirms pilsētiņas Maltas.
No rīta tik, jauki kafija smaržo un brokastu maizītes, galdiņš jau klājies un drēbes sausas
!!!Pēc brokastīm sarunājam ar viesnīciņas saimnieci, mantas un koferus atstāt viesnīcā, lai var izbaudīt patīkamāku moto braukšanu uz Maltas Dambi.
Laiciņš mazliet apmācies un miglains, bet tas jau ātrumu nemazina, lietus tērpi virsū un brauciens turpinās. Ceļš līkumains ar burvīgām mežu un ūdenskritumu ainavām. Bīstamais piedzīvojums ir braukt cauri vecajiem tuneļiem, kas ir diezgan šauri un tumši, protams puišiem vēl patīk izslēgt motocikliem gaismas. Pati šajā vietā jau biju bijusi, bet protams, ka skats un lielais augstums tāpat aizrauj elpu. Tomēr uz stiklotā balkona vairs nemaz nebija bail uzkāpt un kājas vairs netrīcēja tā kā pirmo reizi
)). 
Šoreiz gan šķiet, ka diena mūs nelutinās, jo visu laiku smidzina, bet tā nu kalnos ir,var būt nedēļu saulains,var visu laiku braukt zem lietus mākoņiem. Štrunts par niekiem, ka tikai laba kompānija, dodamies iekarot nākamās virsotnes. Paceļam vēl izbaudot ielejas.
Uzbraucam Grossglockner 3798m, kur šoreiz sniega nav tik daudz, kā citreiz ir bijis, bet migla ir pārsteidzoša, pat nevaru pateikt cik bija redzamība un vai vispār to varēja nosaukt par redzamību, “Ezītis miglā”.
Sniegs vairs tikai nedaudz.
Tā nu taustīdamies braucam pa līkumiem nezinot cik zemu var krist. Pašu smailīti nolemjam neizcīnīt, jo ainavu tāpat nevar izbaudīt. Tā, kā diena ir miglaina ātri pienāk vakars un sākam meklēt naktsmītnes.
Kādā Austrijas ciemat kempingā Alte Muhle Langenthal Artūrs dodas sarunāt palikšanu. Saimnieks protams paziņo, ka diemžēl visas vietas kempingā ir pilnas, bet takā krēslo, viņš piedāvā par 5E dārgāku iespēju, palikt vecajā viesnīcā un piemaksājot 3E varam no rīta atbraukt brokastīs. Protams, kāda runa, ideāls darījums, tā nu tiekam pie viesnīcas atslēgām un braucam balēties
. 
Ciematiņš ir neliels, bet simpātisks, nolemjam doties vakara pastaigā un paceļam iestiprināties vietējā kafejnīcā. Vakars ir jauks, skats burvīgs, Ivo ķeras pie fotomākslas, bildē gaismiņas baznīcu, upes.
Un visskaistākā bilde, kā viņš teica “Strūklaka ar kušķi”,par ko visi kārtīgi izsmējušies dodas iestiprināties.
Jau piektā ceļojuma diena. Cik jauki skatoties pa logu redzēt saulīti, mugura nemaz nav stīva, izguļoties milzu gultā ar pufīgiem spilveniem. Un kāds smaids, kad vēl gaida brokastis. Jā, brokastis šokē. Visi uz brīdi apmulst, ko ,ko ņemt, ko, bufete ne pa jokam, gaļiņas, desiņas olas un maizītes, jogurti, pārslas, bulciņas un dzērieni. Galdiņ klājies. Brokastis ēdām 2h, jo bij skaidrs, ka jāēd uz priekšu, pa 3E tāds sapnis nekur vairs nebūs. Bij ļoti gardi un meitenes skaistos tautu tērpos apkalpoja. Burvīgs dienas sākums
.
Dienas braucienam pa vidu tiek izbaudīta kāju izlocīšanas atpūta pie Krimmler ūdenskrituma.
Atkal baudām dienu ar šo skaisto dabu, brīžiem braucot pa lielākiem ceļiem, brīžiem izvēloties vietējo pagalmus.
Līkumojot nonākam vietās, kur neviens nav bijis, tad mazliet sanāk pamaldīties un palīkumot, bet var atkal ieraudzīt neredzētus skatus un priecāties par piedzīvojumiem
Aiz pēdējā līkuma gaida atkal jauni piedzīvojumi, Un pats labākais tikai priekšā