Šis nelielais stāstiņš būs par cīņu ar sajūga groza palietošanas sekām – nodevīgajiem, iedilušajiem robiņiem, kuri būtiski traucē sajūga normālai darbībai.
Nepateikšu, pēc cik stundām šāds iedilums rodas, bet pieļauju, ka jālieto cītīgi un bez īpašas uzmanības pievēršanas. Vairums respondentu atbildēs, ka manipulācijas ar vīli šamo problēmu atrisinās, vai vismaz mazinās. Bet ja tā lufte būs pārāk liela (manuālī ir dots), tad redz’ tie diski sāks jandalēties lustīgāk un „nodevīgie robiņi” pārādīsies atkal un vēl ātrāk.
Tad nu sazīmējas trīs varianti:
1. „Manipulācijas ar vīli” (bet tad man būs netīra sirdsapziņa, ka nav izdarīts līdz galam);
2. Iegādāt jaunu (neatbalstu, jo pastāv trešais variants);
3. Likvidēt robiņus un aizpildīt tukšās vakances!
Izgatavot jaunu arī varētu, bet tā kā šis nav salauzts un vēl ir glābjams, tad atliekam uz citu reizi.
Par aizmetināšanu un pielīdzināšanu pat nedomāju, jo tur ir augstas temperatūras, būs deformācija, materiāla struktūras maiņa un kurš tad var pateikt, kas notiks, kad motors iegriezīsies?
Ir tāds kantoris „Barnett”, šie saviem sajūga groziem piekniedē ņeržas plāksnītes, kuras ir izturīgākas un slidenākas par Alum. Līdz ar to uzlabo kopēju sajūga darbību.
Domāts, darīts ķeramies klāt; grozs pie pagriežamā galda, piemetam grādus, frēzes diam., nobīde no ass līnijas un frēzējam nost.
Izurbjam caurumiņus kniedēm
Visvairāk laiku un pacietības prasīja presformas izveide. Kādai jāizskatās? No cik daļām? Kā centrēsies? Regulēšanas iespējas? Vieta kniedēm? Lai raiti ietu uz priekšu- nebūtu jāčakarējas ar k-kādām paplāksnēm, Utt.
Presformas rezultāts:
Sagataves plāksnītēm, ņerža man nebija, bet šīs ir no izturīgas atspertērauda 65G loksnes
tad to visu zem preses
Te dažādi starprezultāti
Piemērām
Kniedes izmēģināju dažādas – no sākuma gribēju klasiskās ar āmurīti kniedējamas, be nesanāca smuki – atmetu. Arī autiņu sajūgiem paredzētās – kapara ar caurumu no gala pa rokām izgrozīju, likās ka pa īsu būs. Paliku pie varianta ar stangām kniedējamas, bet no tērauda vai ņeržas, jo baidos, ka alumīnija kniedes nespēs noturēties un ar laiku centrifugēsies un sāks vēl dejot rodeo uz zobratiem.
Kniedēm pēc ievilkšanas lieko nostrīķēju un to bumbiņu izsitu ārā.
Kniedes labi iesēdās koniskā padziļinājumā, kuru jau urbjot izveidoju.
Tā lūk!
Galarezultāts