Online

Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.

Ienākt MOTOpower

Lietotājvārds:

Parole:

Atcerēties

Aizmirsi paroli?

Reģistrēties

Ar moci uz Franciju

Pievienota: 04. Jan 2015, 23:54
Atjaunota: 05. Jan 2015, 04:00

Komentāri (25)

Citas galerijas no lietotāja tomylv

Ir ziema un visi lasa visu, kas saistīts ar saviem hobijiem.. Tādēļ arī nolēmu ielikt vienu no saviem mototripiem. Tas, protams, nobāl Bolīvijas prikšā, bet katram savs.
Īsa atkāpe.
Kādēļ šis brauciens tika ieplānots. Sieva izdomāja, ka braucam uz Dune du Pilat(lielākā kāpa Eiropā) lidot ar paraplānu(ģimenes hobby). OK, domāts darīts. Bet zinot, cik ļoti esmu sajūsmā par "sēdēšanu" vienā vietā 10 dienas, pusgadu pirms brauciena dzimst ideja par braukšanu uz Franciju ar moci. Vienīgā problēma uz doto brīdi ir tā, ka nav moča..
OK, jāpērk mocis(A kategoriju nokārtoju pusotru gadu atpakaļ, ja skaita no moto nopirkšanas brīža)! Rokam netu, rakstam motoinstruktoram un saprotu, ka manam 1.92 sakarīgs risinājums ir V-Strom. Apskatu vairākus piedāvājumus. Morsitis ir gatavs kompānijā braukt uz Doičlandi pakaļ it kā ļoti sakarīgam ekemplāram(respect viņam!!), bet izvērtējot price/performance šo projektu norokam Beigās, dažas stundas pirms saku jā ss.lv variantam, zvana čoms un piedāvā pirkt sava drauga moci, kurš taisa upgrade uz BMW. Lieliski! Bez test drive mocis tiek nopirkts!
Pie Naita tiek veikts mocim upgrade+apkope un mocis gatavs ceļam.
Divus mēnešus pirms ieplānotā izbraukšanas datuma, neliels krašs paliek braucienu zem jautājuma zīmes. Ne es, ne mocis kādu brīdi nav braucēji.. Bet pateicoties Naitam(mocis tiek sataisīts) un manai Sievai(Tu ko, dēļ viena sīka crash nebrauksi?) esam formā un gatavi ceļam.
Ceļojums turp.
Mana motopieredze, ja neskaita nobrauktos km tūkstošus ar motorolleriem, ir kādi 1000km.. Daudzi groza pirkstu pie deniņiem, kad stāstu par saviem plāniem. OK, we will see..
Startēju uz Klaipēdu, lai turpinātu ceļu ar prāmi uz Ķīli. Viss saplānots uz tādu softcore. 600-700km dienā. Bauskā sāku pārdomāt sava ceļojuma viedumu- te mugura sāp, te dibenu spiež.. Uz LT autostrada saprotu, ka sānvējā ar kofiem 140 ir tāds top end. Laikam tas ražotāja ieraksts kofos par max120 kaut ko nozīmē. Jā, sānu kofus pirmo reizi uzliku dienu pirms izbraukšanas.. Iespējams, ka savu lomu spēlē mini vējstikls, bet ar citiem tā īsti netiku galā ar problēmu, kas angliski saucas buffeting.
Veiksmīgi esmu Klaipēdā un gaidīto 3-5 moto vietā, pie prāmja rindā vesels bars. Un visi HD. Brauc mājās no kaut kāda tusiņa EST.









Ķīle tuvojas ar skarbiem laika apstākļiem. Vējš, lietus, apjausma, ka viens pats Eiropā.. Pirmā diena sagaida ar 500km, bet viesnīcā jāierodas 10 vakarā. Bet tad saprotu, ka tas nav Tallink, kur moči tiek nost pirmie. Esam sadzīti apakšklājā un tiksim laukā tikai divas stundas pēc ierašanās.
Nobraucot no prāmja, lietus veiksmīgi ir beidzies.
Vācija, autobahn, nasing spešal..
Pusceļā saprotu, ka ar paspēšanu uz viesnīcu laikā būs pašvaki.. Esmu drusku pārrēķinājies ar laikiem. Bet tad vienā brīdī nāk apjausma- ir taču stundas starpība! Tas patīkami nomierina, un pat bez stundas handikapa, būtu ieradies 10min pirms viesnīcas durvju slēgšanas
Viesnīca, vakariņas pie "Ķīniešiem", vakara pastaiga, Nīderlandes mazpilsēta.. Lieliski!









Rīts atnāk ar lieliskiem laika apstākļiem un lielisku garastāvokli. Mocis kalpo lieliski, mugura nesāp, dibens pieradis. Nīderlande brīnišķīga un domās jau redzu ceļojumu ar ģimeni uz šo zemi.
Dambji. Interesanti un acij nepierasti. Tāpat arī pagriežamie tilti. Ikdienā, droši vien ka kaitinoši, bet man kā tūristam interesanti.













Tālāk seko ceļš uz/caur Beļģiju. Šī valsts manī neraisīja nekādas emocijas, bet pie vainas droši, ka lielie ceļi, kuri visur vienādi.
Vakarā veiksmīgi sasniegta viesnīca netālu no Kalē(Calais). Pievienoju arī turpceļa karti.









Šī diena bija īpaša. Viens no šī brauciena mērķiem bija apskatīt D-dienas(D-day) kauju vietas Normandijā. Kas zin, tie zin, kas nezin, tie nezin, kas grib zināt, bet nezin, tie prasa googles tantei. Vakarā viesnīca netālu no Mont Saint-Michel.
Par to mazliet sīkāk. Šī sala/klosteris ir ļoti populārs apskates objekts Francijā. Un ir tā vērts..
Piebraukt klāt var tikai ar busu vai ejot ar kājām. Viesnīcā gan man teica, ka vakarā visi "bomji" vaļā un var braukt līdz galam. Pabraucot garām vairākām atvērtām barjerām un zīmei, kura diezgan konkrēti apstrīdēja mana lēmuma tiesiskumu, apstājos pusceļā un samierinājos ar skaistu foto. Lēmumu griezties apkārt apstiprināja tūristu pārmetošies skatieni un tālumā redzamās zaļās vestītes. Vakars viesnīcā ar vīna glāzi man likās labāka alternatīva, ka argumentēt ar tikai franciski runājošu policistu..
Piekļūstot wifi, saņemu vizuālu apstiprinājumu, ka mana Ģimene arī sākusi ceļu uz Dune Du Pilat..





















Pēdējā turpceļa diena sākas ar vēsu rītu un mākoņiem. Bet vēlme satikt savējos, ceļ spārnos(bez rbull). Diena salīdzinoši gara- 700km. Arī noslēgums pie Bordo(Bordeaux) ar ļoti silto laiku un lielajiem apvedceļiem nedara braucienu baudāmāku. Bet vakariņas ģimenes un draugu/lidotāju kompānijā atsver visu!







Pirmā atpūtas diena galapunktā liekas nedaudz dīvaina. Pierasts pie ceļa. Bet lēnām nemiers rimstas un sāku baudīt brīvdienas. Viens no lielākajiem piedzīvojumiem ir kāpiens ar ģimeni lielajā kāpā. Bet mans trīsgadnieks ar to tiek galā labāk kā biju iedomājies!











Mājupceļš. Cik ierodoties galamērķī gribēju turpināt braukt, tik izbraukšanas dienā gribēju palikt.. Dienas beigas pārsteidza ar lietu un galamērķī ierados diezgan salijis. Bet diena tomēr bija interesanta. Īpaši viesnīca. Nekāda. Nav TV, nav WIFI. It kā jau nekas, bet par to ir samaksāts. Bet esmu Francijas vidienē un vienīgā valoda ir FRA. Punkts. Pēc 15 min žestikulēšanas utt dabūju premium numuru. Labāko! Tāpat bez wifi.. Lai būtu, vismaz ir TV franču valodā!
Lai nu kā, bet naktsmājas nav manā gaumē un jau sešos no rīta esmu gatavs doties ceļā.
Bet stāvvietā satieku "pīles" (CV2) īpašnieku un apspriežam viņa advancēto navigācijas sistēmu(skat bildes).
Citroen īpašnieks beigās izrādās esot Kembridžas Universitātes profesors un pēc vairāku stundu pļāpāšanas šķiramies kā labi draugi un ielūgumu ciemos turu prātā..





Turpinās Francija. Naktsmītne Saint Mihael. Bet pa ceļam plāns iebraukt mazā miestā, kur studiju laikā ar kursa biedru esam piedalījušies studentu apmaiņas programmā. Nu kā volunteer. Strādājām par vēdera tiesu. Bija forši. Tagad negribētu.. Miests pa lielam nav mainījies. Tik colas automāti parādījušies.
Turpinot ceļi redzu, ka tur jau kuļ labību. Bet ir tikai jūnija vidus. Karstums 30 plus. Latvieši gan jau pamanītos tādos apstākļos divas ražas novākt.











Turpinu ceļu uz Vāciju. Priekšā Luksemburga. Tur arī drusku nomaldos, bet mazie ceļi padara braucienu "krāsaināku". Pirms Vācijas visi uztankojas Luksemburgā. "Zupa" lētākā kā LV. Vairākas reizes zvanījis nezināms nr. Atzvanu. Apdrošinātājs ieskaitījis OCTU par pavasara moto negadījumu! Lieliski! Turpinu ceļu uz naktsmājām. 100km pirms galamērķa saprotu, ka sākas kalni un serpentīni. Un to, ka ar kofiem apkrauts Stroms līkumos ne tuvu nevadās kā mana pilsētas Vespa.. Nejūtos īpaši komfortabli, redzot vietējo moto blici spoguļos..













Pēdējais "lēciens" uz Ķīli. Diena sākas ar nelielu lietu, kas, protams, neiepriecina.
Netālu pirms Hamburgas satieku motobiedru, kas savu custom bike ved uz mājām. Izpļāpājam to un šo līdz saruna nonāk līdz Hamburgas sastrēgumiem(lielie ceļu remonti). Viņš sola izpalīdzēt un izvest pa labākiem ceļiem. Tas der! Tik izrādās, ka tas saistīts ar neskaitāmu nepārtraukto līniju šķērsošanu un ātruma pārkāpšanu, kādu es neuzdrošinos pat LV. Bet zināma adrenalīna deva braucienā par sliktu nenāk. Esmu Ķīlē ļoti laicīgi un pagaidām vienīgais moto rindā ir vēl viens Strom. Papļāpājam pie check in un uz kuģa šķiramies. Neilgi pirms nokāpšanas Klaipēdā, biedri no otra Strom ir konstatējuši, ka viņu NAVI nav Austrumeiropas kartes.. Savu NAVI atdot arī īsti negribās, jo pats taisu shortcut(īsceļu) uz Zemgales laukiem pa LT mazajiem ceļiem. Beigās sarunāju viņus aizvest līdz viesnīcai(Klaipēdā) un tad turpināt ceļu uz mājām. Beigu posms izvēršas viens no grūtākajiem- nobraucot no prāmja līst ka plīkšķ, un apģērbs ir priekš Eiropas vasaras, nevis mistiskiem Latvijas +4,5. Līdz ar to kārtīgi izlijis un nobraucis 230km pa +5'C, dienu pirms līgo vakara, mājās ierados ĻOTI nosalis, bet laimīgs satiekot savējos..










Paldies Negantelim par kategoriju, paldies Naitam par moča remontu, paldies Morsitim par padomiem pirms brauciena, paldies ģimenei par atbalstu.