Cēlu mērķu vadīti, nolēmām veltīt šo braucienu mūsu dižo dzejnieku trimdas mitekļa apciemošanai. Līdz ar to ceļojuma svarīgākais un vienlaikus gandrīz tālākais punkts bija Lugano, Kastaņjola. Viss pārējais bija pakārtots un "pa ceļam".
Kopā bijām 5 braucēji uz 3 motocikliem. Divu motociklu līdzbraucējas turpceļā atlidoja uz Minheni, kur viņas arī paņēmām.
Minhenē mēģinājām apciemot BMW muzeju, bet tas bija aizslēgts, tādēļ apmierinājāmies ar izstādi - veikalu ielas otrajā pusē. Interesanti, ka Minhenē katra trešā mašīna ir bmw. Garlaicīgi un vienveidīgi.
Pa ceļam uz Minheni iebraucām Karlovy Vary, kur iegriezties bija viena no mūsu līdzbraucēja viens no slapjajiem bērnības sapņiem. Tacu uz vietas bijām diezgan vīlušies - nē, vietiņa smuka un tā, bet pārāk daudz krievu un tāpēc ātri no turienes tinām sierus. Arī viesu nama saimniece bija krieviete, kura paziņoja, ka "mi seicas vojujem s Obamoi" Ātrāk prom no zombijiem.
Cehija un Bavārija bija ļoti OK braukšanas ziņā.
Ā, paliku pie tā, ka savācām līdzbraucējas Minhenē. Naktmājas bija sarunātas 170 km no Minhenes zemāk Austrijā. Izrādās, šai tipiski austriskajā viesu namiņā saimnieki bija ķīnieši
Pirms brauciena santīma taupīšanas nolūkos no ADAC mājas lapas iepirkām komplekso biļeti trīs kalnu pārejām - Gerlos, Grosglokner un vēl tur vienai, uz kuru neaizbraucām. Izrādās, tas bija uzmetiens, jo uz vietas biļete nemaz nebija dārgāka kā pasūtot iepriekš.
Tāda īsta lietustērpa nevienam no mums līdz nebija, un arī nevajadzēja. Vienu dienu no rīta izlijām, bet pēc pāris stundu braukšanas atkal bijām sausi. Principā vasarā tas arī nav vajadzīgs, ja vien nebrauc uz norge.
Kalnu pārejas ir foršas, bet kārtīgi pabraukt pa viņām var retos gadījumos. 180 grādu līkumi ir jāizbrauc ar 20 km/h un 1. ātrumu + jāskatās, vai pretī nebrauc kāds ar kemperi. Līdz ar ko viss tas pāreju širpotrebs ir show-offs kur veciem kraķiem pazīmēties ar veciem bmw un jaunākajiem porsche. Bija tikai viena patiesi skaisti braucāma pāreja - Furka, + dažas vietas Austrijā prom no iestaigātajām taciņām.
Atpakaļceļā ieskrējām Vīnē, kur mūs sagaidīja nepatīkams pārteigums dēļ tā, ka motociklus nevar mest uz ietvēm. Vispār austrijā viņi ir nedaudz sašuvušies ar savu pārāko kārtību, šķībi skatās pat uz braukšanu starp joslām. Sanāca pat neliels konfliktiņš ar vienu vietējo, kurš nogrieza ceļu.
Principā Alpos vairāk par 5-6 dienām nav ko darīt. Nākamgad toc tur vairs nebraukšu.