Kad tiesības beidzot iegūtas pateicoties Leldes aka Motomeitenes stiprajiem nerviem (droši varu viņu ieteikt jebkuram tiesību gribētājam vai gribētājai – viņa rullē), jādodas pirmajā divdienniekā. Pie ruļļiem. Nevis pasažieres formātā.
Izmēģināju valsts ceļu neceļus.
Redzēju vienkārši smukas vietas.
Apbraukāju Dundagu.
Izmēģināju Latvijas Valsts mežu Kurzemes ūberceļus.
Redzēju zaļo tuksnesi.
Apskatīju (Artūra) Irbes lokatoru.
Pirmo reizi kopš skolas laikiem izmēģināju dzīvi teltī.
Pārliecinājos, ka ir vietas, kuras it kā ir Eiropas centrs, bet it kā pasaules mala.
Pēc pirmā brauciena tiesības joprojām ir. Cool. Nav nemaz tik slikti.