Pagājušo gadu, cepinoties Rumānijas svelmē, nonācām pie secinājuma, ka 2014 gadā brauksim uz nedaudz vēsāku reģionu, kas arī tika izdarīts.
Tā nu kopā braucām ar 4 močiem 8 cilvēki. Vienojāmies, ka brauksim pa Jāņiem, svinēsim Norvēģijā, ar nedēļu iesākumam pietiks, jo tālāku gabalu ar "otrajām pusēm" nebijām braukuši. Prāmju biļetes tika nopirktas laicīgi, arī moto sagatavoti, paika un padzērieni arī sagādāti, paiku pat nedaudz atvedām atpakaļ, neapēdām .
Sākums: uzbraucam uz prāmja.
Ceļā uz Lillehammer, pitstops Zviedrijā. Laiks nelutināja, vēss, vējains, mazliet arī uzlija.
"Welcome to Norway"
Pirmais kempings pie Lillehammer. Nākamajā rītā priecājāmies par kolēģa vingrošanu ap moto ķēdi
Pa ceļam benzīntankā piefiksēts vietējais ar retro traktoru, atjaunotu.
Otrā dienā laiks bija vēss un lietains, bet sasniedzot kalnus, precīzāk Trollvagen, līdzbaucējām sejās parādījās smaids un atgriezās optimisms redzot foršās ainavas.
Otrā diena gāja uz vakara pusi, laiks draņķīgs, kempings pilns (pa dienu nenorezervējām).
Tika sazvanīts kempings fjordam otrā pusē, aiz kalniem, tad nu fiksi prāmis jānoķer.
Kempingā "paķērām" pēdējās divas mājiņas, vairāk brīvu vietu nebij.
Kaimiņu mājā iekārtojušies korsikāņi. Nez, šiem tak ceļi un ainavas ar skaistas , tomēr jābrauc uz Norgi salt un mirkt.
Līgo diena sākās ar jauku, siltu rītu, dzīvesprieks atgriezās, sākām plānot maršrutu, gatavoties nākamo apskates objektu apmeklējumam.
Braucot ārā no kempinga,mums tika izsniegtas papīra kartes, kur saimniece iezīmēja redzamo maršrutu no Sunndalsoras uz Eikesdalen, kur ir viens no augstākajiem ūdenskritumiem. Bet, ne jau par to ir šis stāsts, ceļš esot skaists, līkumains ar serpantīniem un visādiem citie jaukumiem , par to mazliet vēlāk.
Devāmies "Atlantijas ceļa" virzienā.
Te jau tiek braukts pa visos tūrisma ceļvežos iezīmēto "Atlantic road"
Protams arī bildēšanās pie tilta, utt.
Maksas tunelis zem okeāna, sajūta braucot caur tuneli tāda sirreāla
Ikdienas pusdienas.
Navigators pa kempinga saimnieces norādīto maršrutu neparko negribēja braukt, bet vai mēs to klausījām. Navigators uzskatīja,ka tas ir gājēju ceļš, ar transportu jābrauc citur. Te nu sasniegts kempinga saimnieces ieteiktais maršruta sākums. Ceļš ideāls, ainava fantastika. Močeim iebraukšana par velti, pārējiem transportiem pa maksu.Ceļam priekā "bomis" un videonovērošanas kameras.
Kādu gabalu vēl labais asfalts bija, bet braucot augšup, ceļš palika arvien šaurāks, ar nelielām kabatām, kur izmainīties ar pretīmbraucošo. Tad asfalts beidzās, bet ik pa brīdim serpantīnos bija svaigi uzliets. Arī lietus bij klāt kā saukts .
Vienā no "kabatām" apstājos, lai pieetu tuvāk malai un paskatītos lejup. Brīvais kritiens varētu būt ap 0,5 km
Ceļš turpinājās, palika arvien jautrāk, bet neba nu griezīs riņķī un brauks atpakaļ.
Skaļākās emocijas bija no līzbraucējām: "nebrauc lūdzu gar kraujas malu..." , kaut kā tā
Izdomājām izmēģināt vēl mazāku ceļu, kas nogriezās no galvenā ceļa. Navigators pēc kādiem 5 km rādīja,ka tas ir strupceļš, tā arī bija, ceļš beidās.
Jāsabildējās tamā strupceļā arī bij
Sabildējušies esam, varam braukt tālāk.
Tajā nekurienes vidū arī gadījās pa kādai vasaras vai atpūtas mājai. Nez, ko tur var sadarīt
Pa ceļam gadījās lokāli tunelīši, bildes gan ir tikai no viena. Šaurs, tumšs, slpjš.
Šī bilde ir no Navteq kartes. Kā domājat, kas tā par cilpu? Tas izrādījās tunelis, šaurs, tumšs, slapjš. Saslēdzu visas gaismas un ar pirmo ātrumu lēnām kaut kā izbraucu. Stress ne pa jokam
Brauciens lejup no augstkalnes arī nebija no vienkāršākajiem. Stāvi lejupceļi, serpantīni, grantene.
Fūū, esam lejā, emocijas emocijas un vēlreiz emocijas, it sevišķi no līdzbraucējām. Visu cieņu Artim, kas veica šo gabalu ar "sport tūrisma" moci. Māris, kurš ir izbraucis "Bolīvijas nāves ceļu", šajā maršrutā saskatīja līzības.
Izskanēja doma: Varbūt braucam atpakaļ, kas momentā tika noprotestēts.
Strauji tuvojās Līgo vakars, īekārtojāmies kempingā, gatavojāmies svinēšanai.
Kempinga teritorijā ugunskuru kurināt neļāva, bet aiz žoga, pie ezera var. To arī izmantojām.
Līgo, līgo....Mēs bijām to pelnījuši
Nākamajā dienā sākām pārgājienu uz Mardolafoss ūdenskritumu, kas ir 8 augstākai ūdenskritums pasaulē un 4 augstākais Norvēģijā. Pārgājiens aptuveni 4 km no mūsu kempinga, neies tak braukt, var kājām aiziet
Tālākais maršrut pa tūristu iecienītākajiem objektiem.
Troļļu kempings netālu no Trollstigen, kas bija vislabākais kempings, kurā nakšņojām. Braucot pa Norge tur ieteicams palikt. Visas ērtības, wifi, utt.
Te kaut kādi ampelmaņi ar nokrautiem močiem mēģina līkumus izbraukt
Trollstigen no augšas. Salīdzinot ar Līgo dienā veikto maršrutu, tāda bērnu pastaiga vien bij
Aizbraucām ciemos pie ziemas.
Iepozējam
Kempings pie ledāja.
Te jau atceļā, Zviedrijas pusē. Lija visu dienu, dažviet pamatīgi. Lietus beidzās netālu no Stokholmas.
Paldies visiem par uzmanību un pacietību, skatoties šo bilžu lērumu. Nebija viegli no apmēram 1600 bildēm izvēlēties.