Kaut kad pavasarī es Gantajam ieminējos, ka labprāt aizšautu apskatīt Zeltiņu raķešu bāzi un manas bērnības autoritāti Voloģju
Apskatot mājās karti, Gantais secināja, ka maršruts pavelk uz divdiennieku, kas arī 5.-6.jūlijā tika realizēts.
Kopā bijām 5 piloti.
Šeit arī mūsu mērķis. Kā zināja stāstīt kungs ap 70 gadiem, tad piemineklis ir novietots uz raķešu starta lūkas. Sanāk Voloģjas galva - kodolgalviņa
Izlēmu braukt ar KLE, jo virsū ir labas riepas un ir kur nostiprināt bagāžu. Neko lieku līdz neņemam. Un pēc Kinigadnera ieteikumiem, cietais Topcase tiek atstāts mājās un aizvietots ar mīksto lietus somu.
Laiks bija ideāls. Pa nedēļu bija lijis. Pirmajā dienā gandrīz putekli neredzējām.
Viens no šķēršļiem.
Bija iespēja mēģināt arī braukt pāri tiltam.
Tomēr nenoticējām tiltam un Gantais, kā jau pasākuma kapteinis, testē upes dziļumu
Izrādījās, ka nav tik dziļš.
Iebraucām arī Tirzas raķešu bāzē, kas ir laikam vienīgā, kurā var pa sauso izstaigāt arī apakšstāvu, jo šeit ir zemi gruntsūdeņi.
Līdz bāzei braucām pāris kilometrus pa pļavu ar vismaz pusotrmetrīgu zāli. Skats bija interesants. Forsējām baļķi utt.
Laiks pirmajām pusdienām.
Telefoni paši salādējās no radioaktīvā fona
Uztaisījām kopējo pašiņu un laižam tālāk.
Pa ceļam plānotais un kartē iezīmētais benzīntanks reāli dabā neeksistēja, kā rezultātā nacās braukt uz Gulbeni pildīties. Bet atradām foršus ceļus. Un, protams, mazajam KTMam beidzās degviela Labi, ka pasākuma organizātoram bija līdz kanniņa rezervei.
Tālāk ar vēl dažiem piedzīvojumiem tiekam līdz pasākuma galamērķim.
Kā jau iepriekš minēju, satikām arī sirmu kungu, kurš zināja pastāstīt dažādas lietas par šo vietu.
Kuriem interesē militārie objekti, tad uz šejienu noteikti var atbraukt. Pārējiem liksies, ka te nekā nav.
Pablandījāmies pa angāriem.
Gatavojamie vakaram, lielveikals Maks
Ne bez pūlēm, bet atradām labu vietu naktsmājām ar soliņiem un sagatavotu skaldītu malku!
Teltis jau sabūvētas. Tālāk kā jau gaidāms, tiek iztukšots pa kādam alam, bet kopumā diezgan mierīgi. Pa nakti uz Zeltiņiem nebraucām, piedzīvojumus nemeklējām
Kādreiz šeit bijusi laipa.
Vēlie vakara ciemiņi.
Rīts, gatavi startam.
Gantajam bračka jau spiež hronometra starta pogu.
Aizšāvām līdz Gulbenes cetram.
Pa ceļam mūs apturēja vietējais duālnieks un piedāvāja piedalīties kopējā izbraucienā. Viņi tieši vācās Gulbenes statoilā. Laipni atteicām, bet pierakstījām viņa numuru un varam jebkurā laikā laist pieredzes apmaiņas braucienā un labāko vietējo taku prezentācijā.
Gulbenē atkal uzpildamies.
Apskatām Gulbenes pili un muižas drupas.
Tad ceļs uz Gaiziņkalna pusi ar perfektām grantenēm un meža ceļiem.
Pusdienas pie ezera.
Un tad jau ceļš uz mājām.
Kopumā brauciens ļoti labs, kompānija laba un divdiennieku formāts iepatikās, lai gan diezgan fiziski smags pasākums.
Būs jābrauc vēl..