Piektdienā mani sazvana Normunds un piedāvā kārtējo iespēju padarboties brīvā dabā. Viss tiek sarunāts un sestdienas rītā Māris (Mežavecis) ir klāt. Sametam autiņā pekeles - piekabē mocīti un aiziet.
Te jau uz vietas. Laiciņš ideāls!
Pirms k-ko uzsākt, aizejam apskatīt peintbola laukumu. Pagājušo reizi to nepaspējām izdarīt.
Pa ceļam uz autotrasi bikiņ jāparok.
Tiek izstaigāta autotrase un nosprausts darba plāns.
Pēcāk izstaigājam moto/triāla trases vietu. Nedaudz parokam un mēģinam nospraust iespējamo trases konfigurāciju.
Labs i! Nav ko gurķoties! Jāsāk k-kas darīt! Iesildīšanās nolūkā vedam riepas triāla trasei.
Otrajā piegājienā Mārim izdodas norakt Subāru tik pamatīgi, ka tā izdabūšanai uz ceļa paiet krietns laiciņš. Pirmais jau zvans kaimiņam. Bet nekā. Arī viņa bobiks ir noslīcis tuvējā upītē!
Sākam rakt.
Lai viss būtu drošāk palīgā tiek ņemtas ķēdes.
Tomēr lipīgajos dubļos nekas nesanāk. Ripuļi jāņem nost. Arī divatā - nekā. Izrādās izmēri nesapas.
Ripuļus nākas paslīcināt.
Gatavs!
Visu kārtīgi nospriegojam.
Pirms izšķirošā rāviena jāiestiprinās.
Kāmēr stiprināmies, piebrauc mežaļaudis. Gribot uzzināt, ko mēs te lauka vidū darām.
Visi pasākumi vainagojas ar panākumiem. Laukā gan.
Kad autiņš un piekabe ir izdabūti uz ceļa, dukas vairs nav. Paliek vien laiciņš ierādīt puikām moto braukšanas ābeces sākumu. Nolemjam, ka jāaizlaiž uz tuvāko veikalu pēc stiprās dziras un vēderpriekiem. Mājup doties nav jēgas. Izdarīts ir gaužām maz.
Kamēr vakariņojam un tukšojam Traukus uznāk tumsa un jādodas pie miera.
Rīts pienāk agri. Ap 5:00 jāiekur krāsns jo ir vēss. Drīz jau sāk celties pārējie. Tiek gatavotas brokastis.
Pēc brokastīm sīkie pazūd mērkaķa ātrumā. Aizbildinoties, ka jāvāc nocirstie krūmi. Pretenziju nav. Kas jādara - jādara. Kamēr taisam kafijas, pa logu redzu dūmus. Saku Mārim, ka tie gan ir žiperīgi. Jau savākuši un aizdedzinājuši. Tomēr atskan palīgā saucieni. K-kas nav labi. Ejam skatīties, kas par lietu. Nu kā tad! Kādi tur zari. Kūla! Labi, ka paspējām.
Vakardienas sekas. Kas var būt labāks par šo!
Nedaudz vēlāk ierodas ciemiņš - Māra paziņa. Tiek izstaigāta mototrase. Tomēr mocis netiek traucēts. Izskan k-kādas atrunas. Jautrības izpaliek.
Tiek sakopta apkārtne. Tāds mazumiņš, tomēr patīkami.
Kamēr ugunskuri kūp, kārtojam trasi.
Nedaudz vēlāk parādās motobraucējs. Izrādās tas ir Lauris (Sliktais). Atbraucis paskatīties, kas te notiek. Gan jau pats pakomentēs, ko redzēja.
Apgūstot skolotāja dotos norādījumus, sīkais norauj uz gurķa. Pašam nekas, bet bremžu hēbeļa vairs nav. Neko darīt. Saku lai puika stumj moci mazgāt un liek nost. Pēcāk nomainīsim motoreļļu. Kamēr darbojamies, no puikas nāk atziņa, ka bremzes jau nemaz nevajagot. Var tak sadzēsties ar robiem. Pasmīnu un eju darboties.
Paiet laicinš un mocis jau lido pa trasi. Vo puikam iekšas. Domāju, ka viņš tikai pajokoja, a nekā.
Kamēr ugunskuri dziest pekelējamies prombraukšanai.
Ko lai saka? Laiciņš, kārtējo reizi, nepievīla! Bija patīkami, ka kāds izrāda interesi! Būtu labi ja entuziasti atvestu močus un patestētu trasi. Kopīgi varētu izveidot interesantu mo vingrošanas vietu.
Paldies par uzmanību! Ceru, ka nenogurdināju Jūs ar informācijas plūsmu.