Ģimenes apstākļu spiests, proti - mana labākā puse pērnvasar, pēc sirsnīgas cīņas ar sevi un motociklu, ieguva savā vadītājas apliecībā A burtu, stāvēju fakta priekšā, ka saimniecībā nepieciešams vēlviens mocīc. Pārskatīju savu godīgā proletārieša budžetu, un ar dziļu nopūtu, pāršķirstījis sludekļus atripināju mājā šo:
Nu un, ņemot vērā, ka sezona jau bija cauri, kā arī to, ka biju pavilcies uz vispārējo oldskūl;cafe;scram utml. paniku, roka pati pastiepās uz flekša pusi..
Tad,kādā brīdī pametot acis pa aizputējušo logu, samanīju, ka negaidīti ir atskrējis pavasars - jābeidz māžoties un jāsāk braukt, tapēc ir tik cik ir un tā kā ir.. Toties jau tagad zinu, ka arī nākamajā ziemā būs ko darīt, jo viss ir tikai sācies..
Procesā ir likts lietā tikai tas, kas gadiem ir krājis putekļus dažādos kaktos (izņemot apgaismes ķermeņus), nu un paša ne pārāk prasmīgās roķeles.
Nu i šeit kopbilde ar boksa kaimiņu, abi gatavi darbam un aizsardzībai!
P.S. Bildēts, tāpat kā ražots - ar to kas pa rokai..