Izdomāju, ka jānotestē mans Transalp, jāizmet kāds līkums un jānovērtē vai tas ir taisnība, kas uz bāka rakstīts. Viss ir OK, 2 nedēļās nobraukti 5196 KM, pagulēts pie Vidusjūras un pie Gardas ezera, paņemtas pāris Alpu kalnu pārejas un arī veiksmīgi atbraukts atpakaļ. Mazliet sadziedēta arī jaunības trauma. Braucot cauri bezgalīgajai Polijai ne vienu vien reizi iedomājos, kā tas būtu pirms gadiem 30 aizšaut uz Itāliju ar Ižu, vadmalas biksēs, ķerzas zābakos (vai koka grebtās tupelēs), jo par kāju drošību jārūpējās ...
Fūū, gandrīz zibens nospēra, esam nomazgāti gan no augšas gan no apakšas, no apakšas vairāk.
Tagad skaidrs kāpēc vāciets karu pakāsa, ar tik līkiem tanku krāniņiem var tikai sev nagus nokapāt.
Polijā "Zajazds" reti viesmīlīgs. Saimnieks mocītim garāžu ierādīja.
Saucās "Derby". Arī pašiem bija balti palagi un tikai par EUR 25 no diviem. Aptuveni 20 km no Varšavas.
Arī Slovākijā, ERO 13 no cilvēka un visi zem jumta.
Sanāca arī HD aizmugurē pasēdēt. Man gan likās braucamais nedaudz par lielu, arī tantuks tāds, viss no bleķa. Ja kāds grib iemēģināt, tad šis ir atrodams netālu no Villach (Austrija).
Jādodas vien tālāk, galvenais šādā pasākumā ir uzticams braucamais un līdzbraucējs.
Šitais arī nīkulis, ticis tikai līdz "Wurzenpas" (nieka 1073 m).
Pa ceļam uz "VRŠIČ" pāreju (1611 m, Slovēnija). Normāls tests gan mocim, gan braucējiem.
Prieks, ka pasaulē kaut kur domā arī par mopēdistiem.
Cilvēks 1000šiem gadu ir uz kaukā jājis, ir normāli tam pielāgojies, tagad visi cenšās ielīst bleķa kastēs un sūdzās par sāpošām mugurām un kondicioniera nosaldētiem deguniem.
Kad kāp Triglava kalnā, tad vienmēr ir jādomā par to, ka solis pa labi vai pa kreisi, tad tu ātri būsi pakaļā, jeb šeit tai vietai ir dots nosaukums "Zadņica".
Jauki ir izbaudīt SPA Vidusjūras krastā, kad 2433 km aiz muguras.
Polijas autobāņi sāk priecēt, parādās labiekārtotas stāvvietas un pazūd CP.