Aizpagājušām brīvdienām tuvojoties radās doma piepildīt sapnīti un apceļot Igauņu salas. Domāts darīts, tikai vel piekdienās vakarā ar kolēģiem pa Daugavu ar katamarānu jāpavizinas. Tā nu sestdienas nenormālā agrumā tika pakots, meklēts un neatrastas pāris svarīgas lietas. Kā plānots (7:00)izbraucām ar mazu kavējumu (7:30). Jau uz Gaisa tilta sāk degt degvielas lampiņa, super! varēšu izmēģināt cik tad tā rezerve ir tai Āfrikai. Rezerves pietika līdz Ainažiem pirms tilta (100km) - f...k līdz bendzīntankam netiku, nācās NZ (maziņa degvielas rezerve) ņemt palīgā.
Trūkstošo ekipējumu iegādājāmies Pērnavas dižveikalā. Igauņos mocīšiem ir atsevišķas stāvvietas.
Minot starp aplokiem un govju bariem pamanam iespaidīgu tiltiņu, laikam no muižu laikiem nomētājies.
Hijumā, Tahkuna bāka
Hijumā, Kopu bāka - iesaku, trepes ir piedzīvojums
Rindā uz prāmi satikts Latvju Saabists ar dīvainu Saabmāju. Saabgliemis!
Prāmis no Hijumā uz Sāremā, prāmis maziņš gribētāju daudz - vietas jāaizņem krietni laicīgi, blakus ir krodziņš kur to rindu gaidīt.
Sāremā, Panga, saulriets un protams Latvju bāleliņi no Liepājas arī ar močiem (Jawa un GS)ceļoja.
Pangā meitenes tādas novalkātas, vismaz šitā kas pozēja pie plakāta, bet vietiņa laba.
Čehu motobraucējs ar Viktoriju, ļoti gaudās par motocikla izvēli šim ceļojumam.
Sāre bāka, vieta kur ar neapbruņotu aci var redzēt dzimtenes krastu, redzējām, mājās sagribējās!
Tālāk jau fikss acu skats uz Kuresāri un slēgto cietoksni un centieni aizmukt no lietus.
No lietus aizmukt neizdevās, praktiski visus 78km līdz prāmim gāza kā no spaiņiem. Labi ka to stundu ko stāvējām rindā uz prāmi tikai smidzināja ar dažādu intensitāti. Kontinentālā Igaunija (kruti skan) sagaidija mūs ar padsmit minūtēm bez lietus un gandrīz norietējušu saulīti. Mājupceļš praktiski viss pa lietu, tumsu līdz Saulkrastiem. Kaut kur starp Pērnavu un Ainažiem kāds vieglais saslīdot peļķē izslīdēja manam kompanjonam tieši priekšā, esot kāds pusmetrs palicis līdz lielām ziepēm.
P.S. Labs ekipējums reizēm atmaksājas vienā braucienā!