Satikās braukt gribētāji uz D-pili un noslēguma lidojumu pa "kalniņiem" + vēl "lielais pavadītājs"
Domāju , ka būs vairāk braucēju
Līdz Aizkrauklei aizvilkām un Bigam jau radās šaubas par mājā palikšanu, bet tomēr nepierunājām. Piedāvājām gan guļammaisu + telts vietu + vēl šo to, bet nekā....Gan jau vēlāk koda pirkstos
Atbraucām uz Daugavpili, paspējām dabūt aproces(kas arī garantēja tikšanu P.Č. stadionā un koncī. Pat paēst pirms pilsētas brauciena paspējām. Pašā D-pils centrā dažās ēstuvēs ir pavisam "nedraudzīgas" cenas(ārzemieki laikam izlaiduši tās, jo bija viņu tajā dienā daudz), bet mēs ar vietējās "mēles" palīdzību atradām "draudzīgu cenu" ēstuvi. Pielikām garšīgi bunkurus un visi laimīgi
Tālāk parādes brauciens....kā jau parasti kāds riņķis pa pilsētu. Kā no paša centra izbraucām, tā "eiropa" skatam pazuda. Šur tur pa eiropas naudu jau tiek kaut kas darīts....bet atsita bērnības atmiņas par seniem laikiem. Ēstuves gan tā pamazāk(daudzas bija vienkārši slēgtas) vismaz to stadionu rajonā
Tika iepirkta šmiga un zacene jau laicīgi vakaram un nedaudz nogaršots jo P.Č.stadionā bija stingra kontrole. Labi ka tā izdarījām, jo čempis beidzās tikai pēc 23.00 vakarā ar krāšņu uguņošanu!
Pats čempionāts vienkārši , es pirmo reizi dabā skatīju spīdveju un uzreiz visaugstākā līmenī! Mums vietas arī vislabākās - tieši izejā no līkuma pirms finiša.
Tālāk uz otru stadionu tusēt un gatavot guļvietu. No sākuma mums teica, ka gulēt tur nevarēs. Piedāvāja kaut kādas kojas... Bet vēlāk mēs sarunājam būvēt teltis mazā zāles pleķītī pie sētas. Vidū laukums ar mākslīgo segumu bija norobežots. Vispār jau vakarā-naktī tajā koncī bija maz tautas(salīdzinoši ar citām vietām)
Gulēt aizgājām laicīgi, lūpu nepārlējām, jo taupījāmies rītdienai!
Rīts pārsteidz mūs ar tukšumu, visi prom( arī Mārtiņš jau 7.00 aiztinās uz citu pasākumu), viss novākts un mēs gandrīz vienīgie tajā stadionā! Tik daži fizkultūrieši jau riņķoja pa skrejceliņu - "aļo - spartak ne probegal"...
Mēs jau arī izskatījāmies .....kā īsti sportisti
Tālāk ejam meklēt ēstuvi(atrodam 2 tramvaja pieturas tālāk. Starp citu biļetes cena 15 sant.) un paēdam. Jūtamies jau labāk.
Tālāk laižam uz Sventi skatīt tankus.
Iekšā tajos mums neļāva kāpt, jo viņi viesi ir ejošā stāvoklī - aizvērsies kādam širmis sadomās vel "atvilkt"...ej nu tiec klāt un apturi tanku. Varbūt mēs tādi izskatījāmies kas varētu ....
Speci apspriež tankus no visam pusēm.....jā eļļa tek visur, jā ejoši...bruņu biezums....bākas....stobri...
Pēc tankiem Mareks brauc mājās, svarīgi būt laicīgi tur un tiek upurēts brauciens uz LT. Gribēja jau viņš "pa ātro" izskriet visu, bet mēs jau zinām, kad "kalniņus" pa ātro nevar
Pārējie laižam tālāk....šo to paceļam arī apskatam
Ierodamies Moļetai. Laika apstākļi ideāli. Tur kā vienmēr 98 benža lētāks par 95! Vietējam TT laikam kāda ietekme Redzam daudzus "virinātājus" ar dažādu tehniku un arī pat bariņu "dubļiniekus" ar KTM. Laikam arī patīk... iespējams, ka kādas zemes takas šeit ir izveidotas arī, jo pauguru netrūkst. Draudzīgi visi sveicinās arī ejot ar celīti līkumā, un lidojot !
LAIŽAM!
Gāja jautri, bija jāapdzen vairāki braucamie. Uz šā ceļa tas nemaz nav tik vienkārši.... vienu dzenot Virsnieks paspēja(palidoja jau tāpat viņš arī) pirms kalniņa....Ričš trāpījās tieši(o job... )ejot augšā ..... lidojums pa gaisu + gandrīz "mērce" + Virsniekam skatoties spoguļos neesošie mati cauri ķobim izslējās....bet viss beidzās labi! Tālāk Virsnieku gandrīz nonesa kombains... un vēl šādi tādi sīkumi( traktori, smiltis līkumā) . Šādās reizēs vienmēr ātri var atcerēties visu savu dzīvi un izvērtēt vai nav pa velti nodzīvota! Pulss "uzgriežās redlainā",iztīrītas tiek arī pašam trubas....tāpēc mēs jau arī tik sprigani Gunta arī turējās braši, daži "neapdzenamie" objekti tik patraucēja...
Rezultātā Ričš pievienojās kalniņu braucēju pulkam. Urrrāāā!!!
Guntai šī bija jau otrā reize, tagad šis ceļš iepaticies daudz vairāk!
Tā jau tas ir, jo vairāk brauc pa šo ceļu, jo vairāk patīk!
Ričš vēl izteicās, ja brauc ar mo kaut kur tuvuma no šī posma, tas būtu absurds šeit neizbraukt cauri!
Tālāk Anykščiai ievērojam daudzus mo stāvam pie vienas ēstuves. Nolemjam, ka nevar būt slikta vieta. Un nebija ar, piestājam, garšīgi pa normālām naudām paēdam un laižam uz māju.