tātad pienāca ilgi gaidītais atvaļinājuma laiks, un ar sievu nolēmām izlaist kādu līkumu pa vidusEiropu.
te pirms brauciena, gatavi ceļam
pirmais pieturas punkts bija Varšava
pēc tam sekoja ekskursija bēdīgi slavenajā Aušvices konclāgerī
drūma vieta īstenībā
braucām tālāk, un uz vakara pusi vēl esot Polijā, skatam pavērās skaistie Tatru kalni
tālāk skats no viesnīcas uz Tatriem, šeit jau no Slovākijas puses
nākamajā rītā devāmies feinā pārgājienā
3 stundas ceļā un pievārēti gandrīz 8km, bet skats bija to vērts -
bijām nonākuši līdz Slovākijas 3.augstākajam - Skok ūdenskritumam
te jau lejupceļā, fantastiska ainava visapkārt
tālāk atkal sēdāmies uz moto un mērojām daudzus km
kamēr tālumā pavērās iespaidīgais Spiš cietoksnis
kas paceļas 200m augstumā virs apkārtnes
no pils ir lielisks skats uz leju
tālāk nonācām līdz Dobšinskas ledus alai
ir vērts 40min pastaigāt -2 grādos, lai redzētu ko tādu
jo ala tiešām ir skaista
tālāk jau ripojām uz Popradu
kur parciņā provējām patverties no +36 grādu svelmes
lai vakarā ar vagoniņu brauktu uz vienu no Tatru augstākajām virsotnēm
jāsaka, ka šis bija ceļojuma iespaidīgākais brīdis
skati patiešām elpu aizraujoši
uz visām debess pusēm
2634m v.j.l.
devāmies tālāk, un skatam drīz pavērās Bojnices pils
tā jau skaisti - pils kā pils, bet galvenais pārsteigums slēpās tās iekšienē
jeb pareizāk 26m zem tās - tur atrodas iespaidīga ala, ar termālajiem avotiem
tālāk jāpaslavē uzticamais japāņu kaujas zirgs - ne reizi nepievīla, turklāt sagādāja ne mazums patīkamu brīžu līkumainajos kalnu ceļos
pa ceļam izdomājām ka jānopeldas, jo tveice bija tiešām iespaidīga
un tad jau drīz arī bijām sasnieguši Bratislavu
tālāk tai pašā vakarā bijām vēl mazliet iebraukuši Austrijā, nākamajā dienā bija paredzēts doties uz Vīni, bet +37 grādu laika prognoze (un bezvējš) nelikās vilinoša, tāpēc pieņēmām lēmumu doties mājās.
un pēc pusotras dienas bijām atpakaļ Rīgā.
kopumā aizvadītas 7 dienas un nobraukti 3300km, jāsaka ka Slovākija tiešām ir ļoti skaista zeme, tur ir daudz ko redzēt. + Ja būtu bijis vairāk laika, būtu vēl daudz ko paguvuši apskatīt. Njā, tikai ceļš līdz turienei mazliet nogurdinošs - tā Polija varēja būt īsāka
un laiks varēja būt vēsāks, bet kā spriedām - labāk tveice, nekā auksts un lietus.
paldies izturīgajai līdzbraucējai, un arī jums - par uzmanību.