Vēlējos paladīties par iespaidiem savā pirmajā nedaudz garākajā ceļojumā.
Sākumā plānojām pabraukāt pa Somijas ezeru zemi, bet jau plānojot braucienu nonācām pie slēdziena ka ar salīdzinoši nelielām papildus izmaksām Norvēģija būs daudz labāka izvēle.
Varu pateikt tikai vienu, tā tiešām bija labākā izvēle.
Norvēģu zeme ir fantastiksi skaita, aiz katra līkuma un kalna daba ir savādāka, skati ir iespaidīgi un daudzveidīgi.
Kalnu grēdas nāk viena pēc otras, taisnu ceļu tur nav, vieni vienīgi serpentīni.
Ceļu kvalitāde augstākajā līmenī visa brauciena laikā.
Esam nonākuši Norgē pēc gara pārbrauciena pār visai Zviedrijai. paēdam un laižam tālāk.
šādu auto tur ir daudz. Katram sevi cienošam norvēģim ir jābūt atrestaurētam USA oldmobīlim vai muskuļauto.
Kempingi tur ir līmenī un cenas diezgan demokrātiskas.
šis draugs un viņa biedri mūs pavadīja visu ceļu
Abi draugi gaida kad dosimies ceļā.
Lilihameres olimpiskais tramplīns.
Uzbraucām arī uz zeminieka. Pēra Ginta ceļš.
Nonācām līdz Dalsnibba virsotnei,bet aplauzāmies jo iebraucām mākonī.
Tuvojamies pirmajam tunelim. To tur ir pa pilnam. Iebraucot tunelī bija saus laika ar -+12 grādiem, izbraucot no tā mūs sagaidīja mākonis ar spēcīgu lietu. Tur šādu laikapstākļu maiņa aiz katra kalna ir normāla parādība.
Nonācām lielajā ledājā. Sakts iespaidīgs. Diemžēl ar gadiem tas kūst un ir sācis atkāpties.
pusdienas tur pat parkingā, ārzemniekiem pirmais izbrīns par laviešu vienkārsību.
Kuģīši kā taksometri kursē no fjorda uz fjordu.
Diena sākās ar kārtējo serpenīnu un patīkamu saulainu laiku, līdz brīdim kad nonācām virsotnē kur sākās lietus un bija nedaudz drēgni, kādi 3 grādi.
Lija visu dienu, braucām 400km kas mums prasīja 11 stundas, jo ceļs sastāvēja tikai un vienīgi no serpentīniem ar vidējo ātrumu 50km/h
Moto pēc lietainās dienas izskatās lieliksi
Uzrāpāmies mācītāju klintī, kāpums prasīja gandrīz 1.5h vienā virzienā.
bobis ķinietim māca latviešu valodu.
ārzemniekiem kārtējais kulturšoks par latviešiem.
bija patīkami ieraudzīt šādu parkingu.
Atbraucām uz Kieragu. Uz info dēļa izlasījām ka kāpiens līdz akmenim prasīs 2.5h vienā virzienā un tas tiek novērtēts kā HARD. Melojuši viņi nebija. Klintis stāvas, dēļ lietus nenormāli slīdēja. Vienīgais palīglīdzeklis bija ķēdes pie kā pieturēties un arī ne visur. Nožvempties no klints varēja jebkurā brīdī. bet tas akmenis bija jāredz.
Bobis pēc kāpiena bija manāmi saguris.
Jau mājupceļš. Zviedru ceļi arī nelika par sevi vilties.
Pēdējais vakars pirms braukšanas mājās, visi manāmi saskumuši.
Man kā Triumph cienītājam protams bija jānobildē arī šis smukais eksemplārs!
Finālā nobraukti 2800km no kuriem 1800km vieni vienīgi serpentīni un līkumiem bagāti ceļi.
izmaksas ap 500LVL pie nosacījuma ka paika tiek ņemta līdzi , jo cenas dur ir drausmīgi augstas.
Ja būs iespēja, šajā zemē atgriezīšos vēlreiz , jo maršrutu tur ir daudz un to dabu un ceļus var baudīt bezgalīgi.