Online
Pašreiz MOTOpower skatās 1 viesi un 0 reģistrēti lietotāji.
Ienākt MOTOpower
Lāča pirmais piedzīvojums | |
| Pievienota: 24. Jun 2013, 17:45 | Citas galerijas no lietotāja AzniX |
Viss sākās ar parastu 23. Jūnija rītu. Lācis neko nenojauzdams mierīgi gulēja un bezdēja manā spilvenā(jā viņam ir tāds niķis, bet ko nu padarīt, kāds ir ar tādu jāsadzīvo). Tomēr tas nebija tik parasts rīts kā katru gadu ap šo laiku. Pirmo reizi pa ilgāku laiku biju nolēmis, ka 23. datumā jāizdara, kas interesantāks kā vienkārši atsēdēt mājās, pat neskatoties uz to ka 24. datumā jāierodas darbā uz diennakts dežūru(bet kuru gan tas kādreiz ir atturējis). Tā nu Lācis tika iepriecināts par to, ka viņš beidzot dosies savā pirmajā piedzīvojumā, kas bija ceļš no Rīgas uz Tūju, caur Smilteni. It kā jau viss bija normāli, arī Lācis īpaši nesatraucās par braucienu ar motociklu, bet tomēr viņa acīs es redzēju mazliet baiļu, tas tomēr bija viņa pirmais brauciens ar motorizētu divriteņu braucamo. Tā nu mēs no rīta, kaut kad ap pulkstens 1030 devāmies ceļā. Kārtīgi nostiprināju Lāci pie mugursomas un aiziet uz Smilteni, kur bija jāsatiek pārējie uz Tūju braucēji, kas ceļu uz Smilteni mēroja mašīnu kolonā no Alūksnes. Jautrība sākās jau uz Brīvības gatves virzienā uz Juglu. Cilvēki, kas brauca garām un cilvēki kuriem braucu garām es, bija diezgan pārsteigti par manu interesanto pasažieri, bet patīkami pārsteigti! Sen nebiju redzējis tik daudz smaidīgu autobraucēju. Tā nu lēnā garā devāmies uz Smilteni, jo kur gan mums abiem, jauniem un neprecētiem steigties. Protams, pa ceļam nekādi nevarējām nepiestāt pie alus darītavas "Brālis" Vangažos, jo kādam redz savajadzējās kaut ko dzeramu - loģiski, ka ne man, es taču pie stūres un vēl arī tas, ka nākošajā dienā uz darbu! Kad viss nepieciešamais tika iegādāts turpinājām ceļu. Izbraucot no Vangažiem mums pievienojās vēl viens motobraucējs, kas arī bija manāmi pārsteigts par manu spalvaino ceļa biedru. Pēc īsas pauzītes ceļa malā, tika nospriests, ka ceļš līdz Bērzkrogam jāturpina kopā. Tā arī tika darīts, vienīgi pa ceļam Siguldā tika mazliet uzpildīta zupa dzelzs rumakam. Kaut kur aiz Siguldas mums pievienojās vēl trešais braucējs, bet jau pēc neilga laika viņa nervi neizturēja mūsu ~120 un šis slaidu loku mums apmetis pazuda virzienā uz Bērzkrogu. Tā nu mēs turpinājām ceļu divatā, nu pareizāk trijatā, nevar taču aizmirst manu pasažieri. Pēc kāda laika nonācām Bērzkrogā, tur mazliet atpūtāmies un ar otru braucēju nospriedām ka jātiekas "Kurland Bike Meet 2013", protams, ar piebildi, ka arī Lācim jābūt līdz! Kad otram braucējam ieradās ciemiņš, ko šis bija devies satikt uz Bērzkrogu, mēs ar Lāci devāmies tālāk un nu jau pēc kāda laika bijām nonākuši Smiltenē, kur tad arī tika sagaidīti visi pārējie braucēji no Alūksnes. Žēl tik, ka neviens no viņiem nebija ar moto, bet neko darīt. Tā kā lielākā daļa no šiem bija jau manāmi jautrā prātā ceļš līdz Tūjai bija diezgan ilgs un ar biežām pieturām, bet lēnā garā jau tomēr mēs tur nonācām. Mana ierašanās ar Lāci uz muguras arī netika nepamanīta, un cilvēki visapkārt jau pat vēl nesagaidot, kad es apstāšos un attģērbšos sāka priecāties par manu biedru. Tūjā kā jau uz svētkiem pienākas bija pilns ar cilvēkiem, no kuriem jau liela daļa bija ļoti labi iejutušies un iesvinējušies. Tā nu arī visa diena un nakts tika pavadīta tur, ballējoties ar savējiem, svešajiem un igauņiem, kas arī tur bija diezgan kuplā skaitā. Lācis par uzmanības trūkumu nu galīgi nevarēja sūdzēties, cilvēki vairāk gribēja iepazīties ar viņu kā ar mani, bet nu tas jau tikai pašsaprotami, viņš tomēr ir mīksts un pūkains! Pēc jauki pavadītas dienas un nakts, 0600 no rīta abi ar Lāci sapakojāmies un devāmies atpakaļ uz Rīgu, nu jau pa taisno, jo bija jāsteidz uz darbu. Pa ceļam netika satikts gandrīz neviens, arī draugu ekipāža pa ceļam bija tik viena un tā pati jau bija paņēmusi kaut kādu autobraucēju. Pēc kāda laika tika sasniegtas mājas Rīga, Lācis kopā ar visām mantām tika atstāts uzraudzīt māju un pats devos uz darbu.
Tagad šis noteikti guļ, bet es te mirstu nost no karstuma un noguruma! Bet piedzīvojums viennozīmīgi bija tā vērts. Tālāk bildes, lai labāk izprastu to kā mums abiem gāja!
Šeit mēs abi liktenīgajā rītā, Lācis vēl neko nenojauš par piedzīvojumu, kas sekos.
Nu jau viņš ir informēts un nostiprināts pie mugursomas, lai pa ceļam neizdomātu aizbēgt.
Mazliet paākstījos ar savu čomu.
Pirmo reizi uz moča(ne jau es, bet Lācis).
Jau iepriekšminētais "Brālis" pie kura kā izrādās nu nekā nevarējām nepiestāt.
Uzpildījāmies Siguldā, fonā redzams otra čoma baiks.
Mazliet atvelkam elpu Bērzkrogā pirms tālākā ceļa uz Smilteni.
Šajā brīdi arī atvadāmies no otra braucēja un viņa ciemiņa. Lācim jau šeit tika izrādītas pirmās simpātijas no daiļā dzimuma pārstāves.
Vēl tik bilde ar abiem mo uz atvadām un dodamies ceļā.
Lūk jau arī Smiltenē sagaidīti visi pārējie braucēji no Alūksnes. Maza sapulcīte, apspriešanās un varam doties tālāk, protams, tikai pēc tam, kad cilvēki ir sabildējušies ar Lāci.
Šeit ātri steidzu pārslēgt mūziku, jo Lācis mani paspēja nolamāt un lika pārslēgt uz Avenged Sevenfold mapi.
Ceļā uz Tūju.
Kā jau redzat vēl joprojām braucam.
Pieturvieta pie Limbažu "Maximas", pārtika man un alkohols Lācim arī sapirkts. Tādēļ šeit arī redzam cik ļoti viņš sargā to maisu, kas aiz muguras.
Tā kā "Brālī" sapirktais pa ceļam jau iztukšots, Lācis šeit jau manāmi saguris.
Nonākot Tūjā šis vispār izdomāja, ka jāiet mazliet pagulēt. Nu neko darīt, es tikmēr uz pludmali, paspēlēt bumbu un pamācīties laist ar windsērfu.
Lācis pamodies un uzsāk meiteņu medības.
Gribēja, lai nobildēju šo pie vienas no skaistākajām VW Jetta Latvijā.
Kārtējā bilde ar dāmu, tikai šī tāda kautrīga bija.
Vēl viena dāma kura vēlējās nobildēties ar Lāci.
Un vēl viena.
Te jau draugi kopā ar Lāci.
Protams, čalis turpina šmigot un liek man viņu bildēt.
Kā jau labi redzams kādam šeit mazliet par daudz alkohola.
Tad, kad mazliet atžirga beidzot arī izdomāja, ka ar mani grib nobildēties.
Ar saviem jaunajiem draugiem cep gaļu. Man arī kā par brīnumu iedeva pāris gabaliņus.
Čillo uz mocīša.
Aizgājām abi paskatīties saulrietu.
Šis uztaisīja vienu bildi arī man.
Atkal jau ar dāmu, šoreiz no Igaunijas.
Arī šī no kaimiņu zemes.
Ugunskurs igauņu kempā, kur abi ar Lāci pavadījām atlikušo nakts daļu. Jaukas sarunas ar kaimiņiem un tiešām izdevusies nakts. Rīta bilžu nekādu nav, jo abi bijām ļoti noguruši un bija jāsteidz uz darbu. Ā un fočikam laikam arī zupa bija beigusies.