Jau sen atpakaļ biju nodomājis izbraukt caur Cymru.
Līdz šim vienmēr atturēja gan Cymru tradicionālie laikapstākļi, gan pāris brīvo dienu iztrūkums.
Visas iespējamās opcijas sakrita tieši pirms nedēļas un šeit neliels atskats uz to ko es(mēs) pa
ceļam redzējām.
Diez vai daudzi no moo dīddītājiem var lepoties ar to, ka uzsākot savu divdiennieku ārpus Tēvzemes
plašumiem, var uzvilkt mastā karogu.
Pirms došanās Cymru plašumos vēl uzkavējamies,lai dienas gaismā apskatītu to, ko iepriekšējā vakarā
nepaspējām mūsu naktsmītnes tuvumā.
Jau iepriekš pārcilājot iespējamo maršrutu radās doma, ka nav vērts iespringt uz kādu konkrētu maršrutu,
jo viss iekš Ziemeļu Cymru, kur vien dosies kārtīgs moo dīdītājs, sniegs patiesu braukšanas prieku.
Jo tālāk iekšā Nacionālajā Parkā -Snowdōnijā, jo labāk!!!!
Ceļa segums pietiekami adekvāts, lai droši virpuļotu caur šaurajiem ceļiem, kur oficiālie 96km/h ir gana adekvāti.
ceļā pieredzam daudz vairāk vai mazāk līkumainu pagriezienu. Tam droši jāpluso klāt kāpumi un kritumi.
Tikai retumis nāk priekšā kāds IT cienīgs 180 grādu viņķelis.
Izbaudot ik līkumu nonākam kādā no Cymru sīkajām zvejas ostiņām.
Saules daudzums ir darījis savu un sīkais miests ir pārpildīts ar Salas garlaicīgajiem penšiem un moo
dricinātājiem.
Ja ierodoties un noparkojoties esam vienīgie, tad jau dodoties tālāk ceļā, blakus ir novietojies vēl savs pārītis agregātu.
Izbaudot vietējo kolorītu, apstaigājam miesteli.
Daži no tūristiem dodas izbraucienā ar tupelēm pa līcīti.
Citi nododas krabju zvejai.
Pametam garlaicības skartos un dodamies tālāk baudīt Snowdōnijas līkumus.
Pa ceļam braucam šādiem dabas brīnumie 2stāvīgas mājas augstumā.
(Konkursinš MP Botāniķiem - kas tas ir? )
Vietām norisinās ceļa remontdarbi,
taču ik uz katra maiņas luksofora sanāk eleganti izripināties līdz pat priekšējām
līnijām, kur jau nostājušies vēl kādi Snowdōnijas līkumu baudītāji, un motorizētas baudītājas!
Saprotot, ka Svētdiena nav bezgalīga, nolemjam uz dullo izvēlēties kādu punktu, kurā metīsim apkārt un ripināsim atpakaļ.
Esam jau gandrīz vai galamērķī, kad tuvojoties kātējam T veida krustam manām ko šādu.
ripinām lēnītēm garām.
Njā,apstiprinās mūžsenā tautas gudrība - Opeļs nav autō.
Neizskaidrojamas sakritības rezultātā esam nonākuši līdz mākslīgi uzpludināta ezera.
Tas viss nebūtu nekas, ja vien uz ezera fōna
nefigurētu vietējā Černobiļa.
1991. gadā izrādās slēgta.
Pie ezera norisinās laivu noma un kāds pensis nedaudz tālāk mēģina izzvejot ezerā mītošos mutantus
Atpakaļ ceļā gadās pamanīt ko šādu.
Saprotams, ka neesam vienīgie, kas bauda šādu skatu
Daile.
Turpinot atpakaļceļu izdodas nobraukt no maršruta, bet mūsu ceļā parādās kāds vietējais onka ar XJR Yamu.
īsi pārcilājot kurp dodamies un no kurienes nākam,saņemam izsmeļošu info par pareizo kursu un sekojam priekšā velkošajam onkam ar mmoto.
Kā jau vietējam pienākas,onka normāli cilā droseli
Seko nedaudz Ātrs&Bez žēlastības vilciens Dažiem konservbundžu vadītājiem tas
netīk, bet mums taču tas neincē
Pa ceļam iebraucam šo to ieliet bākā un tur pat blakus mētājas šāds Bat traiks
Reazumējot - Ja jums ir vismaz 2 brīvas dienas, saulaini laikapstākļi, un vēlme izbaudīt mō braukšanu caur daaaaaaudziem kvalitatīva
ceļa līkumiem, tad Snowdōnija ir īstā vieta.Novērpti skaisit 580km, S/R Schmidts patērējis vidēji 5.4L/100km. Stabils kā tanks un velk kā lokomotīve
Totāls - Freude am "rasen"
Ja jūs vēlaties ko vairāk, tad jūsu ceļam jāturpinās vēl krietni augstāk uz Ziemeļiem!