kādus gadus atpakaļ, abi ar braču, plānojām, ka vajadzētu Sāremu apceļot ar veļļukiem....tā nu pagāja laiciņš, līdz nobriedām. Sestdienas rīts, 25.maijs, un tas brīdis ir klāt, tiesa bez velo. Moči uzkrauti, un ķēdēm eļļa vēl nav beigusies. Varam braukt.
pīpauzes vieta Saulkrastos
kaut kur aiz Pērnavas
mūsu prāmis ir klāt...
diena bija saulaina un vējaina...
...un karsta, jaatbrīvojas no liekā apģērba
lielais dambis, kas savieno salas
ceļi ir lieliski, līkumaini. vienīgi pirms mums, iespējams, tika veikti remontdarbi....uz ceļa vietām bija palikuši mazie akmentiņi
tika novēroti interesanti rādījumi...tādi, kā mamuti, tikai mazāki, ar īsiem snuķiem, un ilkņi uz galvas
esam pie sava mērķa-stāvvkrasts
apkārt tāds miers...neviena cilvēka
naktsmāju lūkojot
mūsu novietne
un guļamloža
ēdamistaba...nekas nav labāks par vāri'tiem makaroniem ar tušonku
skati no guļamistabas
kā jau bija prognozēts, nākošā diena lietaina. pieņemam lēmumu braukt atpakaļ uz Rīgu, caur Kurasāri
neliela skriešanās ar kaiju....es vinnēju, paņēmu uz masu
rokas, kas pāris stundas mērcētas ādas cimdos
brauciens bija skaists, neskatoties uz nākošās dienas lietus, jo pirmās dienas iespaidi atsvēra visu. viss tur ir sakopts, cilvēku maz, skaistu vietu daudz.
šoreiz tika apbraukta salas ziemeļu daļa. (tā kā esmu grūtdienis, karti ar maršrutu nesanāca ielikt-nemāku)
nākošajās divdienās būs jaapceļo salas rietumi.
jā, un laikam tomērt līdzi jaņem ķēžu eļļa...pēc tiem putekļiem, smiltīm un lietus, eļļa ķēdei izbeidzās atpakaļceļā Salacgrīvā-nācās sasmērēt ar motoreļļu.